Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs: Vienatne liek ieraudzīt, kāds tu patiesībā esi

Aktuāli
Aiva Kanepone
Aiva Kanepone
Ieva
Ieva
10. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs
Šīs būs pavisam citādas Lieldienas. Tādas kā nekad. Dievnami būs tukši, un Romas pāvests Francisks milzīgajā Svētā Pētera laukumā Vatikānā varbūt atkal stāvēs viens. «Šis laiks mums dots, lai no nāves civilizācijas ietu uz jaunu – mīlestības – civilizāciju,» teic Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps ZBIGŅEVS STANKEVIČS.

Nonākusi pie arhibīskapa, sameklēju īpaši līdzpaņemto sejas aizsargmasku – lai neapdraudētu viņu, ja nu, pati nezinot, esmu atnesusi vīrusu. Arhibīskaps apsēžas divu metru attālumā, par manu masku pasmaida savu plato smaidu un poliski citē kādu senu teicienu, kura būtība ir: «Kam lemts nonākt karātavās, tas nenoslīks.» Viņš līdz šim sevī neesot pamanījis bailes inficēties, tāpēc arī piekritis tikties klātienē. Protams, ievērojot visu ieteikto piesardzību. 

Arī neticīgie ir nolikti gavēņa režīmā, bet tā ir iespēja iet dziļumā

Šīs Lieldienas noteikti būs citādas. Tās vairāk notiks ļoti šaurā lokā, dievkalpojumos piedaloties attālināti. Tagad esam pieredzējuši, kā Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks viens pats stāvēja Vatikāna Svētā Pētera laukumā un vadīja lūgšanas. Man tas bija šokējoši – cik esmu bijis Svētā Pētera laukumā, tas vienmēr bijis pārpildīts. Taču tas tikai liecina par situācijas nopietnību. Šajās Lieldienās sabiedrībā nebūs izklaides pasākumu, un tās būs ļoti askētiskas. Ne tikai ticīgie, bet arī neticīgie ir nolikti gavēņa režīmā. Bet tā ir iespēja iet dziļumā.

Gribi vai negribi, būs jāieskatās sevī, citādi viss var saiet grīstē.

Priesteriem, līdzīgi kā mediķiem, jābūt frontes priekšējā līnijā

Zinu, ka Itālijā miruši jau ap 70 priesteru, un mēs zinām arī stāstu par Itālijas priesteri, kas savu elpināšanas aparātu atdeva citam un pats nomira. Priesteriem, līdzīgi kā mediķiem, jābūt frontes priekšējā līnijā – mediķi aprūpē fizisko veselību, garīdznieki garīgo. Es arī savus garīdzniekus aicinu nedezertēt no kaujas lauka un neatteikt cilvēkiem, kuri vēršas pēc palīdzības. Protams, tas saistās ar zināmu risku. Un mēs no baznīcas vēstures zinām, ka diezgan daudzi svētie miruši epidēmiju laikā, kalpojot slimajiem.

Kad drošības apsvērumu dēļ nācās atteikties no publiskiem dievkalpojumiem baznīcās, sākumā bija spriedze.

Bija jādomā, kā darīt, lai cilvēki nejustos atstumti un izdzīti no baznīcas, bet būtu iedrošināti palikt mājās un piedalīties dievkalpojumos attālināti. Tomēr arī tagad viņiem vajadzīga iespēja atnākt un kādu brīdi palūgties ārpus dievkalpojuma laika. Tāpēc baznīcām jābūt vaļā.

Vīrusi atnāk kā vilki un jautā, kā mums ar veselību

Mēs vēl daudz ko nezinām, bet skaidrs, ka būs vajadzīgi vēl vismaz daži mēneši, kamēr epidēmija mazināsies. Esmu Youtube kanālā skatījies sižetu par vilku baru un trim aļņiem, kas dzīvo viņu teritorijā. Ziemā vilki reizi nedēļā dodas apciemot aļņus un pajautāt, kā viņiem ar veselību. Ja viss kārtībā, vilki dodas atpakaļ. Ja kādam no aļņiem ir švaki, tad… zināms, kā tas beidzas.

Tāpat ir ar šiem vīrusiem – viņi atnāk un jautā, kā mums ar veselību: «Vai tu mīli sevi? Vai rūpējies par savu imunitāti? Kāds ir tavs dienas režīms? Vai tev nav atkarības no nikotīna, alkohola un citām vielām? Vai tu vingro? Vai tev ir fiziskā slodze? Vai tu paelpo svaigu gaisu? Vai pietiekami daudz guli? Kā tev ar pašdisciplīnu? Ja kaut kā nav – pats vainīgs. Tad es tev palīdzēšu to visu izbeigt.»

Vienatne liek ieraudzīt, kāds tu patiesībā esi

Epidēmija daudziem ir jauns izaicinājums – ilgas dienas jāpavada izolācijā vienatnē vai tikai ģimenes lokā. Ir valstis, kur pat ieviesta pilnīga karantīna. Un ar to saistītas divas bīstamības. Viena – nelabvēlīgās ģimenēs, kur līdz šim nav koptas attiecības un nav risināti konflikti, pieaug vardarbība. Otra – var palielināties psihisko problēmu risks. Vienatne liek ieraudzīt, kāds tu patiesībā esi. Evaņģēlijā ir bauslis – mīli tuvāko kā sevi pašu. Ja nemīli sevi, nespēsi īsti mīlēt arī tuvāko.

Ja jūties slikti ar sevi pašu, tas nozīmē, ka tu īsti nemīli reālo sevi – tu mīli ilūziju par sevi.

Sevi var iemīlēt, ieskatoties sevī. Ieraugot savas iekrātās dusmas un sākot tās vēdināt. Ieraugot savas bailes – bailes saslimt, nomirt, slimības dēļ kļūt par invalīdu. Tie visi ir jautājumi, kurus vienatne mudina sev uzdot un sākt risināt. Un tad – iemīlēt sevi.

Jāatrod kāda nodarbe, kas dzīvei piešķir jēgu

Daudzus skārusi nošķirtība no tuviniekiem – tuvs cilvēks palicis citā valstī, vecāki nevar apciemot bērnus. Tas jāpieņem un jārespektē, lai arī nav vienkārši psiholoģiski izturēt. Mans ieteikums – pateikt sev, ka šobrīd es to nevaru mainīt, tāpēc pieņemu un gaidu, tas ir vingrinājums pacietībā. Otrs – īpaši novērtēt, cik šis tuvinieks ir svarīgs. Trešais – jāatrod kāda nodarbe, kas dos jēgas apziņu. Un te var būt interesanti pavērsieni. Šī ir iespēja daudz ko no ierastās ikdienas nolikt malā un saskatīt ko jaunu. Vai darīt ilgi atliktus darbus.

Es, piemēram, silti iesaku – ja jums plauktā ir kāda noputējusi Bībele, ieskatīties tajā. Tas palīdzēs iegūt vajadzīgo distanci pret notiekošo.

Ticīgam cilvēkam ir vieglāk – viņš nekad nav viens un vienmēr var savas bēdas un priekus izstāstīt Radītājam. Ticīgiem cilvēkiem šī ir iespēja no jauna paskatīties uz savām attiecībām ar Dievu un uzdot jautājumu – vai manas attiecības nav pārāk formālas, ārēju rituālu līmenī? Tagad, kad šie rituāli ir ļoti ierobežoti, – vai man turpinās attiecības ar Dievu, vai es apzinos viņa skatienu uz sevi? Vai es runāju uz viņu un viņā klausos?

Vīruss var palīdzēt, apstādinot vāveres ratu (..)

Visu sarunu ar arhibīskapu un citus kvalitatīvus materialus atradīsiet jaunākajā žurnāla IEVA dubultnumurā.

  • Vai mums veidosies imunitāte pret COVID-19?
  • Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča dzīves atziņas
  • Svinam Lieldienas: klājam galdu, kopā ar bērniem cepam riekstiņolas, gatavojam dekorus un krāsojam olas
  • Ir ļoti svarīgi neatlikt dzīvi uz vēlāku laiku.» Intervija ar santa.lv redaktori Sindiju Meluškāni
  • Radiožurnālists Aidis Tomsons: «Tieši dažādība ikdienā cilvēkam dod iekšēju līdzsvaru.»
  • Psihiatrs Māris Taube par to, kā pārdzīvot šo laiku
  • Kā pārim uzmundrināt vienam otru tā vietā, lai sāktu domāt par šķiršanos
  • Stāsts par Baltinavas vidusskolas direktoru Imants Slišāns
  • Leģenda – skaistumkopšanas karaliene Elizabete Ardēna
  • Kā atšķirt – alerģija vai Covid-19?
  • Pašai mājās nokrāsot matus? Nekā neiespējama!
  • Idejas no skaistākajiem Latvijas dārziem
  • Rukola, salāti, spināti – iesēj tūliņ pat!
  • Dabas noslēpumi: delfīni Baltijas jūrā
Ieva nr14-15

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+