Rīga +15°C 
Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra Ādažu privātslimnīca vadītājs plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis 29. maijā svin pusapaļu jubileju.
«Nesen lasīju interviju ar Džordžu Klūniju, kas esot nobažījies par saviem 60 gadiem, kuri viņam maija sākumā apritēja. Es biju nobažījies, kad man palika 50. Likās, ka tālāk diez kas nebūs,» savulaik žurnālam Privātā Dzīve atzinās viņš.
«Bet tad izdomāju atrast sev jaunu hobiju – sāku mācīties spēlēt klavieres, un mana dzīve atkal kļuva garšīga. Klavieru spēlēšanā regulāri trenējos joprojām. Pie manis nāk skolotāja, kas māca spēlēt klavieres. Manā repertuārā ir vairāki Baha gabali! Skolotāja latiņu man uzliek pietiekami augstu. Mācos franču komponista Erika Satī gabalu, un tas galīgi nav viegli. Daru to, lai trenētu galvu. Kopš regulāri spēlēju klavieres, man ir tik ass prāts, kā vēl nekad,» priecājās Zaržeckis.
«Viena lieta ir izskats, bet vēl ir arī pašsajūta. Un tā man joprojām ir laba. Man ir lielas darba spējas, un būtu grēks sūdzēties,» atzīst Jānis. Viņš pats gan pēc uzlabojumiem savā izskatā nealkstot.
«Man senči ir iedevuši gana labus gēnus. Latvijas vīrieši to dara diezgan reti. Plastiskās ķirurģijas pakalpojumus vairāk izvēlas ārzemju pacienti.
Daudzi saka: viņiem to vajag darbam. Lai neizskatītos veci un netiktu atlaisti.
Tā kā mani no darba neviens nevar atlaist, es par šādām lietām neiespringstu,» viņš pasmaida. Svaigs gaiss un dzīvesprieks esot viņa jaunības noslēpums.
«Kad satieku savus skolas biedrus, man liekas, ka viņi tomēr ir drusku vairāk mainījušies nekā es. Cenšos visu laiku sevi uzturēt labā tonusā. Man ir sportiski hobiji: burāšana, kaitbords. Neatkarīgi no laikapstākļiem katru dienu eju lielus gabalus ar savu suni. Un vēl es nekreņķējos par lietām, kuras nevaru izmainīt, un apaļais gada skaitlis, starp citu, ir viena no tām,» teic plastikas ķirurgs.
