Rīga +8°C 
KLAUSIES
Mūsu apziņā sēņu karaliene ir baravika. Šīs skaistās sēnes nav nemaz tik viegli ieraugāmas, un līdz ar to ir lielāks atrašanas prieks. Taču skandināviem baravikas un citas bekas nebūt nav iecienītākās sēnes – viņi dod priekšroku gailenēm un tām līdzīgajām, piemēram, zeltkātu gailenei, sekstainajai gailenei, rudens taurenei.
Sēņu valstī rudens sākas ar parastās celmenes parādīšanos, lai gan vispār nav tādas skaidri noteiktas robežas, kad varam runāt tieši par rudens sēnēm. Tām kalendāra nav – sēņu augšanu nosaka gaisa temperatūra un mitrums. Dažas nebaidās arī no salnām, piemēram, aplocenes, smiltenes, vairākas pūkaines, ziemas celmene jeb samtainā ziemene, dažādas gliemezenes. Liela daļa mūsu iecienīto sēņu ir mikorizas sēnes, kurām nepieciešama sadarbība ar koka saknēm: vienām ar bērzu, citām ar apsi, citām ar ozolu.
Un – jo lielāka koku daudzveidība mežā, jo tur iespējams atrast dažādākas sēnes.
Vieni ēd, citi uzskata par indīgām
Sēņošanas tradīcijas mēs pārņemam no paaudzes paaudzē, bet diemžēl mantojam arī kļūdas un nepareizus pieņēmumus. Tā teikt, šīs sēnes lasīja gan mamma, gan vecmamma, tāpēc es arī ēdīšu. Taču ne viss ir jāņem vērā, ko un kā mūsu senči ir darījuši, jo nāk klāt jaunas zināšanas! Piemēram, Latvijā daudzi iecienījuši cūcenes, bet es tās neiesaku ēst – it īpaši, ja dzimtā ir tieksme uz vēža veidošanos. Šīs sēnes satur kancerogēnu vielu nekatorīnu, kas varētu veicināt vēža šūnu attīstību. Tiesa, citās zinātniskās publikācijās šis apgalvojums ir apgāzts, taču šaubīgos jautājumos, manuprāt, ir labāk nostāties stingrākajā pusē.
Jāatceras arī, ka daudzas tā saucamās vārāmās sēnes svaigā veidā ir indīgas, piemēram, alksnene un vilnītis. Vācu sēņu grāmatās pie tām piezīmēti krustiņi un miroņgalva. Rietumeiropā nav pieņemts sēnes vārīt un mērcēt kā pie mums! Tur ēd tikai tās, ko var cept uzreiz, un pārējās uzskata par neēdamām.
Daži iedomājas, ka, apēdot indīgu sēni, cilvēks uzreiz nomirs, bet tā tas nenotiek.
