Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ik gadu aprīļa beigās pasaulē atzīmē «Zemes dienu», savukārt marta beigās 180 valstīs ievēro arī Zemes stundu, kad uz stundu tiek izslēgta elektrība. Neskatoties uz rekordlielo dalībnieku skaitu, akciju kritizē tie, kuri uzskata, ka masveida elektroenerģijas padeves pārtraukums var izraisīt pārspriegumu, kas savukārt negatīvi ietekmēs spēkstaciju un elektrotīkla darbību.
Pētījumi liecina, ka šādām akcijām ir tikai īslaicīgs efekts uz klimata pārmaiņām, jo īsi pēc kampaņas beigām cilvēki atgriežas pie vecajiem ieradumiem. Tāpat arī Pirmā pasaules karā laikā pieņemtais lēmums divreiz gadā pagriezt pulksteņus par vienu stundu, lai izmantotu dienas gaišo laiku resursu taupīšanai, nebūt nav tik efektīvs, kā cerēts. Gluži pretēji – tiek pagarināts gaisa dzesētāju vai sildītāju lietošanas laiks.
Pretēji komforta cienītājiem, pasaulē mīt arī indivīdi, kas gatavi spert radikāļus soļus – atgriezties pie dabas un dzīvot attālos Zemes reģionos, kur nav pieejami daudzi mūsdienu civilizācijas izgudrojumi.
«National Geographic» raidījumi «Sala bez noteikumiem» un «Aļaska: nākamā paaudze» stāsta par šādiem cilvēkiem, kuri atteikušies no civilizācijas sniegtā komforta un par savu dzīvesvietu izvēlējušies attālu Aļaskas nostūri.
Stāsti par šādiem cilvēkiem, kuri izlēma atteikties no civilizācijas sniegtā komforta un izvēlējās dzīvot attālajā Aļaskas daļā.
Labākais lēmums mūžā
Apmēram 100 cilvēki izveidoja kopienu, kas saucās «Port Protection» un atrodas Aļaskas Velsas Prinča salas ziemeļos. Vienīgais veids, kā nokļūt šajā vietā, ir ar laivu vai hidroplānu jeb lidmašīnu, kas var pacelties un nosēsties uz ūdens virsmas.
«Port Protection» nav arī sauszemes ceļu, kas to savienotu ar ārpasauli. Tāpat arī nav nekādu vietējo varasiestāžu, kā arī nedarbojas likumi, jo nav neviena, kas to kontrolētu. Uz salas nav arī slimnīcu vai glābēju dienestu, tāpēc vietējiem iedzīvotājiem, lai izdzīvotu, jāpaļaujas pašiem uz sevi un kaimiņiem
Deivids Skvibs «Port Protection» dzīvo jau 18 gadus un lēmumu pārcelties uz Aļasku uzskata par labāko savā dzīvē. Viņš vairs nevēlējās dzīvot pasaulē, kur cilvēki strādā vienmuļu darbu, par visu vairāk vērtē finansiālo labklājību un ir atkarīgi no patērēšanas.
Par savu tagadējo dzīvi viņš saka, ka, lai gan «Port Protection» iemītniekiem ir maz naudas, viņi dzīvo kā karaļi. Pats Deivids ir sajūsmā par savu askētisko dzīvesveidu.
Dzīvojot «Port Protection» Deivids ēd pārtiku, ko pats ir nozvejojis vai nomedījis, audzē dārzeņus un brīvo laiku pavada kopā ar suņiem. Viņam ir arī attiecības ar meiteni vārdā Krisa, kura arī ir šāda dzīvesveida piekritēja.
Mednieks, kas neatzīst naudu
Viens no atraktīvākiem raidījuma dalībniekiem ir Timotijs Līčs, kuru visi sauc par Kērliju. Neliela auguma vīrs, kurš ir tikai vienu metru 67 centimetrus garš un sver apmēram 114 kilogramus, savulaik ir pārcelies uz Aļasku no Vašingtonas.
Kērlijs neatzīst naudas konceptu, tāpēc sev nepieciešamās lietas iegūst apmainot pret paša noķerto zivi un saskaldīto malku. Viņš ir arī pazīstams kā labs mednieks, kura mērķis jaunajā raidījuma sezonā būs nomedīt melno lāci. Jāpiebilst, ka Aļaskā ir lielākā savvaļā dzīvojošo lāču populācija un iespēja sastapt kādu no tiem ir visai liela.
Meitene, kas atteicās no komforta
Vēl viena raidījuma dalībniece, 24 gadus jaunā Morgana Tarkota, tāpat kā vairums «Port Protection» iedzīvotāju, negrib dzīvot no algas līdz algai. Morgana ir dzimusi Aļaskā, bet uz «Port Protection» pārcēlās pirms dažiem gadiem. Savukārt viņas partneris, Karloss Ernandess, visu mūžu dzimis un audzis šai salā.
Dzīvojot «Port Protection» Morgana ir apguvusi daudzas, izdzīvošanai nepieciešamas, iemaņas. Vairākas spējas viņa ieguvusi no citiem iedzīvotājiem, piemēram, Kērlijs Līčs viņai iemācīja cirst kokus. Morgana piedalījusies arī stirnu medībās kopā ar vecāko šova dalībnieku Semu Karlsonu. Brīvajā laikā meitenei patīk spēlēt biljardu un pastaigāties ar suņiem.
Morgana ir viena no nedaudzajām sievietēm, kas piedalās raidījumā. Skatītāju mīlule Lizija Botelo, raidījuma skatītājiem par nožēlu, nesen devās mūžībā. 62 gadu vecumā viņa zaudēja cīņu ar vēzi. Par viņas nāvi visiem paziņoja vīrs Džons Bīns. Abi bija pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pārcēlušies uz Aļasku no Kalifornijas. Lizijai un Džonam bija arī divi dēli, kuri gājuši bojā.
Vēl viens raidījums, «Aļaska: nākamā paaudze», vēsta par drosminiekiem, kas par savu dzīvesvietu arī izvēlējušies skarbāko Amerikas Savienoto Valstu štatu. Daži no šova dalībniekiem ir piedzimuši un uzauguši Aļaskā, kāds bija aizbraucis un nolēmis šeit atgriezties.
Salā ir arī tie, kas nekad šeit nav dzīvojuši, bet vēlas pārbaudīt savus spēkus, cīnoties ar dabas stihijām, zemajām gaisa temperatūrām un meža zvēriem.
Vēlas dzīvot saskaņā ar dabu
Kriss un Džesija Morsi ir jaunākie raidījuma «Alaska: nākamā paaudze» dalībnieki. Abi ir dzimuši un uzauguši Aļaskā. Lai gan precējušies viņi ir vien astoņus gadus, abi pazīst viens otru kopš skolas laikiem.
Morsu pāris dzīvo Aļaskas štata lielpilsētā Fērbenksā, kur strādā no rīta līdz vakaram, lai pēc iespējas ātrāk sakrātu naudu savai sapņu dzīvei Aļaskas nomaļajā daļā, kur Krisa tēvs kādreiz uzbūvēja nelielu mājiņu. Kriss un Džesija vienmēr sapņojuši pārcelties tur uz pastāvīgu dzīvi, ko arī īstenojuši.
Viņiem nepatīk sabiedrības uzstādījums par to, ka cilvēka bagātība tiek mērīta pēc tā, ar kādu mašīnu viņš brauc vai drēbēm, kuras viņš valkā. Viņu izpratnē laime ir bauda, kuru viņi gūst, dzīvojot saskaņā ar dabu un tās likumiem.
Nauda nav būtiska
Tiek lēsts, ka raidījumā dalībnieki saņem apmēram 4 500 ASV dolāru (ap 4250 eiro) par katru epizodi. Tā nav īpaši liela summa, taču cilvēki, kas piedalās šajā raidījumā, nedzenās pēc naudas.
Piemēram, Kriss un Džesija uzsver, ka nauda viņu dzīvē nespēlē lielu lomu, jo visu, kas viņiem ikdienā ir vajadzīgs, var iegūt no dabas. Taču ir viena valūta, ko viņi uzskata par ļoti vērtīgu. Tā ir malka. Bez tās viņu mājās nekas nevar notikt, jo ēdienu gatavo, kurinot krāsni, tāpat arī malka nepieciešama gan lai apsildītu māju, gan lai uzsildītu ūdeni un nomazgātos.
Jāsaka gan, ka ir dažas modernās pasaules lietas, no kurām pāris negrib šķirties. Džesija nevar dzīvot bez mūzikas. Viņa ielādē dziesmas savā vecajā mobilajā telefonā, kura uzlādēšanai izmanto enerģiju, ko iegūst no saules paneļiem. Džesijai un Krisam arī pieder vecs kasešu magnetofons, kuru viņi nejauši uzgāja pēc pārvākšanās uz Aļasku.
Vēlas audzināt bērnus tālāk no civilizācijas
Vēl viens spilgts «Aļaska: nākamā paaudze» pāris ir Kalebs un Britānija Roulendi.
Ģimenes galva Kalebs Roulends piedzima un uzauga Aļaskas mazpilsētā Makartijā, taču 19 gadu vecumā viņš pārcēlās uz štata otro lielāko pilsētu – Fērbenksu. Tur viņš satika savu nākamo sievu Britāniju.
Viņi apprecējās 2011. gadā un, drīz pēc bērnu piedzimšanas, nolēma pārcelties uz Kaleba dzimto pilsētiņu, lai būtu tālāk no civilizācijas un tās kaitīgās ietekmes uz viņu atvasēm. Šobrīd pāris audzina divus bērnus: Gilbertu, kuram ir seši gadi un četrus gadus veco meitu Eloviju.
Roulendi māca bērniem izdzīvošanas iemaņas, tāpēc ģimene kopā makšķerē, dodas lāču medībās un mācās iekurt ugunskurus.
No katra raidījumu dalībnieka skatītāji var mācīties, kā iespējams dzīvot bez modernām cilvēku radītām tehnoloģijām, tuvāk dabai un taupot resursus ar mērķi dzīvot ilgtspējīgi un dabai draudzīgi.
