«Šajā jautājumā man ir dalītas jūtas – no vienas puses, esmu pret kažokādu izmantošanu, no otras – saprotu, ka tas kādam ir bizness,» spriež aktieris Jānis Jarāns. Tomēr kopā ar amata brāļiem aktieri Ivaru Krastu un Juri Žagaru viņš iestājies pret dzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu kažokādas.
«Es ziemā nenēsāju ne cimdus, ne cepuri. Nekādus! Uzmetu plecos plānu mētelīti un eju. Man vienkārši nesalst, par ko brīnās daudzi. Kad filmēšanas laukumā visi ir satinušies siltos pledos, esmu plānā vestītē. Tāds puspliks esmu izslēpojis arī visus Alpu kalnus, tāpēc kažokādas mani nekad nav interesējušas,» atzīst Jarāns. Arī sievai kažoku viņš nekad nav domājis dāvināt. «Mana sieva ir latviete un pēc kažoka nekāro,» atklāj Jānis.
Aktieris iestājas pret to, ka dzīvniekiem tiek nodarītas sāpes. «Tikpat labi cilvēki varētu nogalināt savus suņus un gatavot kaut ko no viņu ādas. Tas būtu tikpat nežēlīgi kā nogalināt kažokzvēru. Kāda atšķirība, kur dzīvnieciņš dzīvo – tavā mājā vai zvēraudzētavas būrī, jo viņš tik un tā ir dzīva radība, kurai sāp. Dzīvniekus var izmantot arī humāni, piemēram, no aitas vilnas uzadīt sev siltas zeķes,» uzskata Jarāns.
Citi lasa
Jarāns gan neslēpj, ka ādas izstrādājumus ikdienā izmanto. «Krokodilu un begemotu ādas kurpju man nav, taču vienas labas ādas kurpes gan ir – velku tās svinīgās reizēs. Glaunā ādas somā man gan nebūtu, ko likt. Dažādu lomu tekstu eksemplārus uz mēģinājumiem ņemu līdzi parastā auduma somiņā, bet uz veikalu eju ar auduma maisiņu.»
Jarāns piebilst – viņš uzturā mēdz lietot gaļu.
«Man gan ļoti garšo arī dažādi veģetārie un vegānie ēdieni, un mana jaunākā meita ir vegāne. Tomēr man gaļa ir enerģijas avots, tādēļ varu apēst kādu taukumiņu.»
«Pilnībā atsakoties no gaļas, var iedzīvoties veselības problēmās,» teic aktieris.
«Tāpēc ir tā – kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Saprotu arī tos, kam zvēraudzēšana ir bizness. Cilvēkiem, kas zināmu sabiedrības daļu pieradinājuši pie savas preces, zvēraudzēšanas aizliegums nozīmētu pilnībā likvidēt savu biznesu. Pats esmu darbojies biznesā, un zinu, kā ir, ja tas pēkšņi tiek iznīcināts.
Mēs esam īpatnēja tauta – cits citam uzbrūkam, mēģinām iznīcināt. Ka tikai par otru pateikt ko sliktu tā vietā, lai atbalstītu un samīļotu. Latviešiem vajadzētu dzīvot draudzīgāk, mēģināt uzklausīt un saprast,» tā Jarāns.