Rīga +9°C 
«Mamma teica – ja patiešām kaut ko vēlas, pie tā ir jāstrādā. Bez darba rezultātu sasniegt nevar,» saka 16 gadus vecā Nora, Dāvja un Aijas vecākā meita. Viņa jau kopš bērnības rūpīgi izkopj savu muzikalitāti, bet tik vērienīgā šovā kā Koru kari piedalās pirmoreiz. «Dziedāšanas gaitas uzsāku ansamblī Knīpas un knauķi, mācījos arī mūzikas skolā. Esmu dziedājusi projektā Brīnumskapis, ko veidoja Ingus Ulmanis, tagad Limbažu sarkanā kora vadītājs,» stāsta Nora.
Vaicāta, kādēļ pati izvēlējusies dziedātāja Chris Noah vadīto kori, meitene atklāj: «Viņš ir viens no talantīgākajiem jaunajiem mūziķiem Latvijā, man ļoti patīk viņa stils. Viņš ir draudzīgs, uzklausa mūsu idejas un gatavs iet pret straumi. Arī Krisa sarakstītās dziesmas mani uzrunā,» kora vadītāju slavē Auškāpu atvase, kura arī pati sacer skaņdarbus. «Kad biju mazāka, mēģināju rakstīt vārdus un dungot līdzi, bet nopietnāk tam pievērsos tikai pagājušā gada augustā.
Manas dziesmas ir par emocijām un domām, ko cilvēki parasti noslēpj sirds dziļumos un neizpauž.
Pārsvarā tās ir par to, kā es jūtos, jo mūzika man palīdz paust to, ko nevaru pateikt nevienam. Dziesmas top brīžos, kad kaut kā ir par daudz un to vairs nav, kur likt,» atklāj Nora. Tiesa, savas kompozīcijas jaunā māksliniece plašākai publikai vēl nav gatava rādīt, jo tās vēl esot jānoslīpē. «Pagaidām tās dzirdējuši tuvi draugi, ģimene un daži cilvēki skolā.»
Dalība Koru karos nav viņas pirmā pieredze televīzijā – iepriekš kopā ar vecākiem Nora piedalījusies raidījumos Šefu gaidījāt? un Mazā lielā zvaigzne, un starmešu gaismu viņa izbauda. Taču šovs prasa daudz laika – darbdienu vakaros notiek kora mēģinājumi, svētdienās TV tiešraides, un no tā cieš citi Noras hobiji. Meitene nopietni aizrāvusies ar sērfošanu un ir divkārtēja Baltijas čempione savā vecuma grupā. «Šo sportu esmu iemīļojusi. Sērfot sāku deviņu gadu vecumā Pāvilostā. Sākumā tikai vasarās, bet nu jau divus gadus katru mēnesi ar komandu sērfojam Lietuvā, divreiz gadā dodamies uz tālākām ārzemēm. Kad esmu uz viļņa, jūtos savā īstajā vietā. Vietā, kura uz mazu brītiņu ir mana. Sērfojot izzūd viss, kas nospiež sirdi,» tā Auškāpa. Viņa ne tikai sērfo, bet arī dejo un spēlē volejbolu, lielās aizņemtības dēļ Norai gadās šo to iekavēt skolā. «Pagrūti visu paspēt, bet es cenšos.»
Auškāpu ģimenes atvase cer iekarot savu vietu mūzikā. «Ļoti gribu izveidot saikni ar tiem, kuri klausīsies manas dziesmas. Gribu parādīt, ka viņi nav vieni, ka viņus kāds saprot. Gribu visu sāpīgo pārvērst mākslā un savos koncertos nest mieru kaut uz dažām minūtēm.»
