Rīga 0°C 
KLAUSIES
Teātra dīvas dēls
«Es ienācu šajā pasaulē mīlēts un lutināts,» reiz intervijā žurnālam IEVA teica Harijs Ozols. Viņš piedzima Mārtiņdienā, un viņa mammai tolaik bija jau 37 gadi. Ārsti Antrai Liedskalniņai nesolīja, ka vispār izdosies kļūt par mammu, bet brīnums bija noticis.
Viņš bija Liedskalniņas vienīgais dēls, ļoti īpašs bērns.
Viņu dvēseliskā saikne bijusi ļoti stipra, un, kad Antra Liedskalniņa pirms 15 gadiem aizgāja no šīs pasaules, viņš ļāvās vienpatībai. Arī Harijs no šīs pasaules aizgāja viens. Radis ar pārdzīvojumiem un sāpēm tikt galā paša spēkiem, viņš līdz pēdējam centās no cilvēkiem slēpt, ka ļauna slimība ieperinājusies viņa ķermenī. Slimnīcā viņš nonāca nepilnu nedēļu pirms nāves, taču līdz pēdējam elpas vilcienam slimība nespēja uzvarēt viņa gribu dzīvot un radīt.
Harija ceļš līdz popularitātei un klausītāju mīlestībai, ko viņš baudīja pēdējos desmit gadus, nebija viegls. Viņam ļoti to negribējās zaudēt. Harija dzīve sākās ar teātra smaržu, ko viņš bieži apjūsmoja savās intervijās. Viņa tēvs bija aktieris Elmārs Ozols, bet mamma – leģendārā latviešu aktrise Antra Liedskalniņa. Harija mamma bija teātra prīma. Viņas dēls bija biežs viesis teātra aizkulisēs, un
kopš bērnības Harijam bija tikai viens sapnis – iet mammas pēdās. Taču aktiera karjera nevedās, kā cerēts –
Harijs gan pabeidza Teātra fakultāti un dažus gadus spēlēja neatkarīgajā teātrī Kabata, taču tad aktiera darbu pameta. Gluži tāpat kā savulaik viņa tētis, kurš bija talantīgs aktieris, taču viņam pietrūka gribasspēka šo ceļu turpināt. Harijs, atceroties aiziešanu no teātra, atzina – tas, iespējams, bijis viņa slinkums un izlaidība. Tolaik vairāk par skatuvi Hariju aizrāva bohēma, viņš sāka lietot alkoholu un ilgi nevarēja atrast savu vietu šajā pasaulē. Viņu izglāba mīlestība pret mūziku un cilvēki, kas tai noticēja. Savas aktieriskās dotības Harijs lika lietā koncertos. Skaists balss tembrs, galanta uzvedība, glīti tērpi un romantiska lirika padarīja viņu par sieviešu mīluli.
Pa īstam neesot mīlējis
Esot uz skatuves, Harijs piederēja visām Latvijas sievietēm, bet pa īstam – nevienai. Vaicāts par simpātijām, viņš vienmēr atbildēja izvairīgi – kandidātes sievas lomai esot, bet
