Rīga -1°C 
Apaļajā jubilejā, 10. novembrī, Ainārs Ančevskis Latvijas Nacionālajā teātrī spēlē izrādi Principiāla noskaņa. «Jo vecāks kļūstu, jo mazāk gribu atzīmēt,» sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve atzīstas aktieris. «Tā kā šajā dienā ir Mārtiņdiena, ir bijis arī tā: visi apsveic Mārtiņus un Mārčus un pēkšņi atskārš: «Pag, Aināram šodien dzimšanas diena!» Savukārt
bērnībā tēvs man mēdza teikt: «Ēd, ēd, Ainār! Uz Mārtiņiem nokausim,», » smej Ančevskis.
Dārgākās dāvanas skatuves mākslinieks sarūpē pats. «Vienu gadu vārdadienā uzdāvināju sev motociklu, citu gadu dzimšanas dienā – mašīnu,» stāsta Ainārs.
Savukārt no pazīstamiem viņš sagaida tikai uzmanību. «Man nevajag dežūrkrūzes, zeķes un lietas, kas krāj putekļus. Vairāk iepriecinās, ja cilvēks atnāks ciemos uz glāzi vīna. Man ir draugs no Vangažiem, kas vienmēr jūt, ko dāvināt. Reizēm tas ir nieciņš finansiālā izteiksmē, bet emocionāli tai dāvanai ir milzīga vērtība,» atklāj Ančevskis.
Aktieris atzīst – tagad vislabākā dāvana būtu laiks sev. «Agrāk man šķita, ka izdegšana ir izdomājums, bet, kad ar to sastapos,
sapratu: nevajag skriet un glābt visu pasauli, vajag parūpēties arī par sevi,» saka viņš.
«Arī to, kas mums ir, nevajag uztvert par pašsaprotamu – nedz cilvēkus, kas diendienā ir blakus, nedz Latvijas neatkarību un mūsu valodu. Biežāk par to jāsaka paldies. Latvijas brīvību neviens mums nav atnesis uz paplātes un teicis: «Ņemiet un lietojiet!» Tā jātur godā un jāsargā. Mierīgas debesis virs mūsu galvām var likties pašsaprotamas, tomēr arī tās vajadzētu novērtēt,» atgādina Ančevskis.
«Tāpēc 11. novembra vakarā uzreiz pēc izrādes došos nolikt svecīti pie prezidenta pils. Tur parasti ir tik skaistas gaismiņas, bet cilvēki – klusi un cieņpilni. Šī noskaņa, atzīšos, man patīk pat vairāk nekā 18. novembrī. Ar lielu cieņu izturos arī pret valsts svētkiem,» viņš saka.
