Baiba Zīle ir 11 grāmatu autore un par savu rodošo virtuvi stāsta: «Vislabāk man rakstās no rītiem, tad ir visskaidrākās domas, nav sevī vēl ierāvusi sadzīve,
vēl esi kā balta lapa, idejas nāk, tās pieraksti, bet sadzīve atplūst pamazām, pati no sevis, un nemanāmi pārslēdzies.
Kādreiz mēģināju rakstīt vakaros pēc darba. Tad darbā visu dienu domāju tikai par to, ka vakarā vēl jāraksta, vēl jāraksta… Un, kad vakars pienāk, esmu tik ļoti iegājusi tekstā, domas tā riņķo, ka nemāku tās izslēgt. Bija posms, kad cēlos piecos no rīta un rakstīju. Apbrīnoju mammu, (rakstnieci Moniku Zīli), kas strādāja tieši vakaros. Bērnībā aizmiegot vienmēr no otras istabas dzirdēju mammas rakstāmmašīnas klaboņu…»
Baiba, arīdzan diplomēta filozofe un juriste, ir pirmā latviešu literāte, kas ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību ilustrējusi savu bērnu grāmatu sēriju par Lilī un kaķi Bubasu. «Sāku taisīt bildītes, izmēģināju stilus, esmu taču studējusi mākslas vēsturi un gleznoju, tas šķita kā hobijs vai joks, ko parādīt draugiem, bet aizrāvos arvien vairāk, izpratu no visām pusēm.
Kā teica viena mana draudzene – kurš pirmais uzvelk halātu, tas ir ārsts.
Radās ideja, ka ar MI palīdzību varētu izveidot arī grāmatas ilustrācijas. Tagad mani aicina uz konferencēm par šo tēmu, arī uzstāties sarunu festivālā Lampa, tagad esmu zirgā, jā.» Pašlaik Baiba aizrāvusies ar jaunu literāru eksperimentu – zibprozu. Kas no tā sanāks – viņa uz to skatās filozofiskā mierā.

































































































































































