«Šodien savas zemes gaitas ir pabeidzis cilvēks ar neticami bagātu biogrāfiju un savas darbības amplitūdu – kinooperators, kinorežisors, pirmais kinostudijas kolektīva ievēlētais direktors, kultūras ministrs, ārlietu ministrs, Saeimas un Eiroparlamenta deputāts, bet ģimenē vīrs, tēvs un opītis. Lai Tev zeme dūnu vieglumā, mans mīļais!» par bijušā politiķa aiziešanu mūžībā 7. septembrī paziņojusi viņa sieva Sarmīte Pīka.
«Jūsu kopdzīve bija piemērs — kā mīlēt, kā piedot, kā ikdienas dzīvē būt saticīgiem un cienīt viens otru.
Rihards bija goda vīrs,» atvadu vārdos raksta politiķe Irma Kalniņa. «Visdziļākā līdzjūtība Tev, Sarmīt! Rihards bija dižs vīrs!» tā Juris Pūce. «Ļoti skumji, vēl nesen kopā sēdējām pie Māra Tukumā un
nekas neliecināja, ka tas tuvojas, Rihards bija priecīgs un runātīgs…
Ir aizgājis vēl viens ļoti inteliģents un gudrs cilvēks, kuru mums latviešiem nemaz nav daudz!» dalījies Helvijs Stengrēvics.
«Mīļā Sarmīte, plašā Pīku ģimene – visdziļākā līdzjūtība ar lieliskā vīra, tēva, vectēva un krietnā latvieša došanos aizsaulē. Sirds viņam vienmēr bija pareizajā vietā un rezultātus var redzēt bērnos, filmās, Latvijas labai reputācijai visādās pasaules malās. Liels vīrs atstājis lielas pēdas,» tā Baiba Rubess.
Rihards Pīks savulaik strādāja Rīgas kinostudijā, kur bija kinooperators, producents un kinorežisors. Vēlāk kļuva par Rīgas kinostudijas direktoru. No 1991. līdz 1993. gadam viņš bija Nacionālā kinematogrāfijas centra direktors, no1993.-1995. gadā bija Latvijas Kultūras akadēmijas Kinokatedras dibinātājs un pasniedzējs.
Pīks 1996. gadā kļuva par Latvijas kultūras ministru, bet 2004. gadā –par Latvijas ārlietu ministru. Bijis 7. un 8. Saeimas deputāts, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts.






























































































































































