Rīga +17°C 
«Kailaša kalns ir ne tikai svētceļnieku galamērķis hinduistiem, budistiem, džainaisma un Tibetas Bon tradīcijas sekotājiem. Tas tiek uzskatīts par zemes spēcīgāko enerģētisko un garīgo centru, vietu, kur piedzīvot apziņas transformāciju.» stāsta advokāts Vārpiņš. Viņa un draugu grupas piedzīvoto ceļā uz šo kalnu, var skatīt Sandija Semjonova dokumentālajā filmā Kailašs. Ceļojums uz sevi.
Saulvedis Vārpiņš norāda: «Pašā kalnā nav iespējams uzkāpt, bet
tam var apiet apkārt, veicot tā saukto «koru», kas simbolizē attīrīšanos no negatīvās karmas un un ceļu uz garīgo atmošanos.
Šis maršruts, kas ir 52 km garš, prasa ne tikai labu fizisko formu, bet arī mentālo izturību, bet ne jau visi uz turieni dodas, šādu motīvu vadīti. Tajā pašā laikā, no savas pieredzes, varu teikt, ka sava veida attīrīšanās notiek ne tikai reliģiozu pārdzīvojumu iespaidā. Tur tiek piedzīvotas tīri fiziskas pārmaiņas, jo sākuma punkts ir apmēram 4600 m augstumā, bet augstākais punkts vairāk nekā 5000 m, kur jāpārvar grūtā Drolma La pāreja. Nonākot šādos apstākļos, tas ir nopietns pārbaudījums cilvēka organismam. Tāpat katram ir savi ļoti personiski pārdzīvojumi.
Ejot šo ceļu, var nonākt tādā apziņas stāvoklī, ka brīžiem grūti nošķirt, vai notiekošais ir bijusi realitāte vai arī halucinācijas.
Jebkurā gadījumā mēs katrs kaut kam ticam, un varbūt tā ir iespēja atbrīvoties no kādiem negatīvajiem nospiedumiem paša dzīvē. Mēs domājam, ka esam vareni, bet tur nonākot, tu pārskati visu savu dzīvi. Varbūt tāpēc arī iet. Bet pāri visam – tā ir pirmatnēji brīnišķīga daba. Šie skati, kad viens pats esi ar mežonīgo ainavu un arī ar ļoti mainīgajiem laikapstākļiem, ir neaizmirstami. Esmu runājis ar cilvēkiem, kas šo ceļu veikuši vairākkārt, un tikai vienu reizi bijuši normāli laikapstākļi vai arī nav skārušas kādas klimatiskās kataklizmas. Šajā vietā jārēķinās ar ne tikai ar mainīgiem, bet arī ar ļoti bīstamiem laikapstākļiem.»
Kailaša kalns
Domājot par notikušo Nepālā viņš secina: «Tai traģēdijai, kas tur notika, un apstākļiem, kuri radās šajā pārejā, – ledus noslīdējums, izraisot visas pārējās sekas, – domāju, to paredzēt un pasargāties nav iespējams, lai kā tu būtu sagatavojies un lai kāda būtu tava pieredze.
Šis notikums bija tik pēkšņs, tik negaidīts – tas diemžēl bija liktenis.
Kā saka, ne tajā vietā un ne tajā laikā. Te jāpiebilst, ka, kopš pamainījusies ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, tā ir kļuvusi bīstamāka, tāpēc ceļojot ir ieteicams sazināties ar konsulātu.»
