Rīga +16°C 
«Mana mamma – 85 gadi. Bet patiesībā – 25 ar 60 gadu pieredzi. Tāda, kas mierīgi varētu no rīta uzkāpt kalnā, pa dienu uzvārīt ievārījumu un vakarā vēl aiziet uz balli! Tāpēc es nolēmu: nekādas čības, nekādu plediņu. Dāvana būs ar vēju matos (iepriekšējā bija lidojums ar gaisa balonu). Un tā es, ar lepnumu kā kapteinis pirms pacelšanās, pasniedzu viņai dāvanu karti no airBaltic – 300 eiro vērtībā,» stāstu sāk Baiba Sipeniece-Gavare.
«Mammu, lido! — es saku.
— Kur? — viņa mierīgi.
— Kur sirds ved!
Un sirds… aizveda uz Norvēģiju. Fjordi, migla kā romānā, daba, kas elpo dziļāk nekā mēs. Tur, kur Knuts Hamsuns varētu sēdēt uz akmens un klusēt, un Selma Lagerlēfa kaut kur fonā pierakstīt: «Dzīve ir skaista, bet ar sižetu». Mamma staroja. Es staroju. Un tad…
No pasaules lielās skatuves iznāca Donalds Tramps un izdomāja: «Hmm… varbūt uztaisām nelielu ģeopolitisku drāmu.» Un kā domino: spriedze → nafta → degviela → aviācija → nervi. Un mūsu mīļā airBaltic, tā nedaudz nopūtās… Tā latviski, ar cieņu un skumju piesitienu… Un teica:
— Mums būs… grūti.
Un, lai to ilustrētu, viņi vienkārši atcēla dažus galamērķus. Protams. Tieši to – MAMMAS. NORVĒĢIJU. Klusums. Tāds, kur pat ledusskapis pārstāj dūkt.
— Nu nekas, — es saku, mēģinot izklausīties kā cilvēks, kurš saprot dzīvi. — Ņemsim citu aviokompāniju! Lai būtu – norvēģu!
Optimisms. Cerība. Mazliet naivums.
— Naudu atpakaļ? — es jautāju mūsējai kompānijai.
— Nē, — atbild realitāte. — Tā ir dāvanu karte.
— Bet… tā tika nopirkta par naudu. Īstu. Eiro. Nevis gliemežvākiem vai privatizācijas sertifikātiem (man vēl daži ir). Realitāte parausta plecus. Un tajā brīdī man atklājās patiesība – es savai 85 gadus jaunajai mammai neesmu uzdāvinājusi ceļojumu. Es esmu uzdāvinājusi… loterijas biļeti, ar bonusu: «Pamēģini vēlreiz!»
Mamma paskatās uz mani. Smaida.
Nu ko, — viņa saka, — dzīve bez azarta nav dzīve.
Un es saprotu: viņa to uztver vieglāk nekā es. Tā nu mēs sēžam. Viņa – ar sapņiem par fjordiem. Es – ar ekonomikas lekciju galvā. Un kaut kur fonā es domāju: «Varbūt mums tomēr visiem vajadzētu samest tos 30 miljonus, lai airBaltic varētu nostiprināt loterijas nama statusu. Jo, kā izrādās, dzīve nav taisna līnija, tai ir zigzagi un labi ka tā! Un šī nav sūdzēšanās, ja kas – tikai pārdomas!»
