Frizieris un šovmenis Marselino pirms pāris nedēļām devies talkot – sapost draugu īpašumu pie Daugavas. «Sākumā es palīdzēju izrakt grāvi. Pēc tam man teica, lai ņemu motorzāģi un pazāģēju. Atteicos, jo neesmu apdrošināts… Un tad 20 minūtes vēlāk devos pie zaru kaudzes, kuru aplēju ar benzīnu, pietupos, uzšķīlu šķiltavas… un viss uzgāja gaisā.
Tas sprādziens bija gluži kā no seriāla Trauksme Kobrai 11 – Lielceļa policija. Mani apņēma liesmas un karstums. Pirmais, ko darīju, metos zemē un dzēsu savus kūpošos matus. Labi, ka talkojot es tos vismaz biju saņēmis copē. Tajā mirklī man šķita, ka seja ir sakropļota. Biju izmisumā un gribēju raudāt, bļāvu: «Kas ir noticis ar manu seju?!»
Šķita, ka dzīve ir beigusies,» piedzīvoto atmiņā atsauc Marselino.
Pēc notikušā draugi šovmeni aizgādājuši uz Valsts apdeguma centru, kur ārsti teikuši, ka viņš dzimis laimes krekliņā, jo neesot cietušas ne acis, ne skropstas. «Viņi konstatēja, ka labajai rokai ir pirmās, bet sejai – otrās pakāpes apdegums. Degunam tagad vispār nav ādas, skarta arī piere,» nopūšas šovmenis. Bet tomēr viņš priecājas, ka kopumā ticis sveikā ar nelielām traumām un izbīli. «Ar dievpalīgu knapi izglābos. Protams, nostrādāja arī paša reakcija. Labi, ka biju izdzēris tikai pusotru aliņu. Bail iedomāties, kas notiktu, ja būtu vairāk apreibis,» tagad spriež Marselino.
Marselino neprāts, aizdedzinot zaru čupu
Viņš atzīst, ka ugunij kādu laiku negribēs tuvoties, taču ir optimistisks, jo no šī atgadījuma iemācījies būt uzmanīgāks. «Pašlaik ārstēju roku un seju, man regulāri jāmaina pārsēji un plāksteri. Bet vispār uguns mani nav apturējis. Esmu atgriezies friziera darbā, nupat Liepājā apciemoju Juri un Jesicu Zundovskus. Pēc pusotra mēneša ieplānota filmēšana, domāju, ka līdz tam laikam, viss būs sadzijis,» spriež Marselino.



































































































































































