Ēriks Stendzenieks lepojas, ka, dzīvojot Kolkā, Slīteres dabas rezervāta tuvumā, iemācījies daudzus praktiskus darbus. «Tagad esmu katras sievietes sapnis – māku pat bebru lamatās noķert. Nesen pats uzstādīju un instalēju centrbēdzes ventilatoru kamīnam. Visu paveicu saviem spēkiem un pat ar strāvu pa pirkstiem nedabūju. Tagad mana māja ir silta, bet pats esmu ārkārtīgi lepns par sevi,» stāsta Ēriks.
Stendzenieks atzīstas – ar saimnieciskiem darbiem aizrāvies tikai pēc 50 gadu vecuma. «Agrāk biju tipisks pilsētnieks, kas, dzīvojot Mežaparkā, bija tiktāl izlaidies, ka uz mājām pat pasūtīja ēdienu no restorāna. Pēc 50 gadu vecuma viss pilnībā mainījās. Sāku ar to, ka iemācījos, kā sašķelt skalus iekuram.
Tagad jau izskatās, ka varētu bez elektrības un interneta izdzīvot tik ilgi, kamēr vien akā un jūrā ir ūdens, mežā malka un pie rokas krams uguns iekuršanai,» atklāj Ēriks.
Ēriks Stendzenieks, kas pašlaik pilda Rīgas domes deputāta pienākumus, vēlēšanu rezultātus sagaidīja Aināra Šlesera rīkotajā partijas ballītē. Smalkajā banketā viņš bija ieradies ar Kolkas mežos sarūpētām dāvanām – baraviku burciņām.
«Vienu uzdāvināju Edvardam Šleseram, kas 1. oktobrī svinēja 33. dzimšanas dienu, otru atvedu pašam Aināram. Viņa ģimeni pazīstu jau 26 gadus. Esmu ieguvis zināmu uzticību. Vienreiz gadā mēdzu uzdāvināt pa baraviku burciņai – droši vien no citiem cilvēkiem viņi neko tādu nepieņemtu. Šajā laikā Šleserus neesmu mēģinājis nedz noindēt, nedz arī izdarīt kaut ko ļaunu,» ar sev raksturīgo ironiju skaidro Stendzenieks.
Ar paša marinētām baravikām
Šogad, lai iepriecinātu drauga ģimeni ar paša konservētām sēnēm, Ērikam vajadzēja krietni papūlēties. «Šoruden sēņu raža nav bagātīga, tāpēc, lai sanāktu vienai burciņai, vajadzēja nostaigāt vismaz desmit kilometrus,» viņš norāda.
Klikšķini te un saņem atlaidi SANTA+!












































































































































































