Rīga +8°C 
Vilis Krištopans par Ministru prezidentu kļuva 1998. gada novembrī, un viņa kundze Aija Krištopane sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve atzīst, ka kopš tā dienas vīra amats mainīja pilnīgi visu.
«Tolaik jutos, gluži kā pirmo reizi izejot uz skatuves publikas priekšā.
Pēc tam ar laiku pierodi, bet šis amats uzliek lielu atbildību arī uz sievas pleciem, sākot ar ģimenes lietām līdz pat lielajai politikai. Tas ir izaicinājums, kas jāpieņem un arī jāizbauda. Grūtāk bija, saņemot privātus jautājumus, piemēram, par bērniem, tomēr saprotu, ka sabiedrību arī tas interesē,» teic Aija.
Lūgta sniegt kādu padomu Annai Kulbergai, Krištopane saka: «Atbalstīt, kad runa ir par mājas darbiem, kas saistīti ar bērniem un dzīvniekiem. Es novēlu Annai spēku un izturību it visā, sākot no visvienkāršākajiem pienākumiem līdz spējai izturēt negācijas, jo tādas vienmēr būs.» Aija, balstoties uz savu pieredzi, novērojusi: «Mēs, sievietes, esam intuitīvākas un lietas redzam citādāk nekā vīrieši. Un, pat ja vīrs ir tik nozīmīga persona, jāspēj saglabāt objektivitāti.
Esmu vairākkārt teikusi Vilim arī ko kritisku, kas ne vienmēr viņam patika.
Arī par likumdošanu esmu izteikusi savas domas, kuras viņš sākumā noliedza, bet pēc kāda laika jau šo viedokli mēdza pasniegt kā savējo. Ir tā, ka cilvēks, pat ļaunu negribot, būdama šajā amatā, ne vienmēr spēj saskatīt reālo situāciju. Kā sievai mans uzdevums bija sniegt objektīvu skatu,» atceras Krištopane. Aija daudzu gadu laikā devusi vīram ne tikai noderīgus padomus politikā, bet arī stila ziņā. «Arī tas ir būtiski, jo ieņemt šo amatu nozīmē pārstāvēt valsti. Cilvēki ievēro arī šādas detaļas, piemēram, kāda draudzene izteica komplimentu par Viļa uzvalku,» teic Krištopane.
