Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pirms pāris nedēļām visi mūsu privātā mazdārziņa bērni saķēra kādu dīvainu kaiti – uz plaukstām, pēdām un dzimumorgānu rajonā izmetās mazas pumpas ar pūslīšiem. Sākumā šķita, ka tās ir vējbakas, taču pret vējbakām esam vakcinēti, turklāt, cik zinu, vējbakas parasti noklāj visu ķermeni un neganti niez. Šīs pumpas bērns nekasīja. Pirmajā dienā divgadīgajam dēlam bija arī temperatūra, slikta pašsajūta un viņš nevēlējās ēst. Izsitumi turpināja parādīties vēl pāris dienas un es tos smērēju ar Sudo krēmu, kas, spriežot pēc visām pazīmēm, palīdzēja. Aptuveni pēc nedēļas izsitumu vietās dēliņam nolobījās āda. Tikai pēc tam, kad slimību bijām jau pārcietuši, izlasīju, ka tas varētu būt Koksaki vīruss, par kuru dzirdu pirmo reizi. Tāpēc gribētu uzzināt, ko vairāk, jo arī aptiekā, kad aprakstīju dēla izstumus, farmaceite man neko nevarēja ieteikt,» raksta divgadīgā Miķeļa mamma.
Kā vēstīts Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā, koksaki vīruss pieder enterovīrusu grupai, kas, kā zināms, ir plaša vīrusu grupa. Lielākā daļa cilvēku pēc inficēšanās ar enterovīrusiem nesaslimst vai viņiem parādās simptomi, kas līdzīgi vieglai saaukstēšanās slimībai.
Tomēr, atsevišķos gadījumos, enterovīrusi var izraisīt vidēji smagas vai smagas slimības, kā vīrusu konjunktivītu (konjunktīvas iekaisumu), plaukstu-pēdu-mutes slimību, meningītu (smadzeņu apvalku iekaisumu), encefalītu (galvas smadzeņu iekaisumu), miokardītu (sirds muskuļslāņa iekaisumu), perikardītu (sirds apvalka iekaisumu), akūtu šļaugano paralīzi.
Lielāka iespēja saslimt ir zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte no iepriekšējām inficēšanās reizēm kā pieaugušajiem. Zīdaiņiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu iespējamas smagas infekcijas izpausmes un arī komplikācijas.
Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcās pediatres un Infektoloģijas nodaļas virsārstes Lienes Smanes vārdiem, viena no biežākajām slimībām, ko izraisa tieši Koksaki vīruss, ir plaukstu, pēdu, mutes slimība. Tā pārsvarā sastopama bērniem līdz septiņu gadu vecumam, norit ar augstu ķermeņa temperatūru (39 °C) un izsitumiem uz plaukstām, pēdām un mutes gļotādas. Retāk izsitumi var parādīties arī uz ceļiem, elkoņiem un dibena. Izsitumi mutes dobumā ir kā mazi pūslīši (čūliņas) un ir ļoti sāpīgi.
Cita bieži sastopama Koksaki vīrusa izraisīta slimība ir herpangīna. Tā norit ar drudzi un izsitumiem mutes dobuma gļotādā, izsitumi var būt piepacelti virs ādas virsmas, pildīti ar šķidrumu (caurspīdīgi) vai kā mazas čūliņas. Var būt sastopami gan viena, gan dažādu veidu izsitumi vienlaikus. Arī tie ir sāpīgi, un bērnam ir apgrūtināta ēšana, dzeršana. Šī slimība vairāk sastopama bērniem līdz piecu gadu vecumam, bet var skart jebkura vecuma bērnus.
Tāpat enterovīrusi pietiekami bieži izraisa akūtu gastroenterītu. Tad bērns sūdzēsies par vemšanu, caureju, sliktu dūšu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Šīs izpausmes var atgādināt saslimšanu ar jebkuru citu vēdera vīrusu – rotavīrusu, adenovīrusu vai norovīrusu u. c. Papildu simptomi var būt arī izsitumi uz ķermeņa.
Arī konjunktivītu bieži izraisa kāds no enterovīrusiem. Ja tā izraisītājs ir vīruss, saslimšana lielākoties noritēs kā acs baltuma apsārtums (bez lieliem izdalījumiem no acīm), bieži tas kombinēsies ar iesnām, elpceļu iekaisumu, kā arī būs novērojams abās acīs vienlaikus.
Tas, kā slimība izpaudīsies, būs atkarīgs no daudziem dažādiem apstākļiem. Ir arī reizes, kad ārstēšana jāturpina stacionārā, – kad izsitumu ir pārāk daudz, neizdodas pazemināt temperatūru vai bērns atsakās uzņemt šķidrumu u. c. Nav iespējams arī iepriekš prognozēt, kuram bērnam slimība ritēs vieglāk, kuram izvērtīsies smagā formā.
Kā slimība izplatās?
Enterovīrusi ir ļoti lipīgi, tāpēc, saslimstot ar tiem, bērns būtu jāizolē. Enterovīrusi galvenokārt izplatās fekāli orālajā ceļā, bet var izplatīties arī ar elpceļu sekrētu tieša kontakta ceļā. Vīruss ir atrodams arī citos ķermeņa izdalījumos – no acīm, mutes (gļotas, krēpas), pūslīšu šķidrumā. Inficētais bērns vīrusu var pārnest tālāk, ar inficētām rokām skarot gan ēdienu, gan rotaļlietas. Visbiežāk enterovīrusi uzliesmo vasarā un agrā rudenī. Viens no veidiem, kā var inficēties ar šo vīrusu, – peldoties slēgtās ūdenstilpēs. Piemēram, ja inficētais bērns ūdenī nokārtojas un kāds cits šo ūdeni sarijas, vīruss ir iekļuvis organismā un slimība ir klāt. Tāpēc vecāku uzdevums ir sekot līdzi un mācīt bērnus peldvietās izvairīties no ūdens nokļūšanas mutē.
Vīrusa inkubācijas periods ir vidēji trīs līdz desmit dienu. Inficēties iespējams gan inkubācijas, gan slimības laikā, gan pēc izārstēšanās.
Bērns var izdalīt vīrusu ar fēcēm pat vairākus mēnešus pēc slimošanas beigām. Līdz ar to, ja vien iespējams, dārziņā vajadzētu atgriezties vēl kādu laiku (vismaz nedēļu) pēc tam, kad slimība jau pārvarēta. Tomēr, ja pašsajūta bērnam ir laba, viņš atgriezīsies publiskā vidē ātrāk (nav arī nepieciešams viņu izolēt tik ilgi), līdz ar to būtiska nozīme vīrusa tālākā neizplatīšanā ir higiēnai – bērniem ir jāmāca pareiza un regulāra roku mazgāšana.
Savukārt ārstēšana ir simptomātiska – ja bērnam ir ļoti augsta temperatūra, to ietecams mazināt, ja bērns kasa izsitumus, tos ieteicams apstrādāt ar ziedi, kas mazina niezi un neļauj brūzē iekļūt netīrumiem.
