Īpašums ar stāstu
Jau vairākus gadus mūziķis piepilda sen lolotu sapni par Igo mūzikas un mākslas centru Ceplis. Seno cepli viņš sauc arī par savām mājām, jo galvaspilsētā mūziķim palicis tikai mazs dzīvoklītis, kur pārlaist naktis reizēs, kad ir darīšanas Rīgā.
«Es gan negribu teikt, ka vairs neesmu rīdzinieks, jo tad neesmu arī liepājnieks un jūrkalnietis, lai gan Jūrkalnē ir realizēts milzīgs projekts – atklāts Vējturu nams un darbojas Dabas parks. Jau otro gadu šeit, ceplī, augusta beigās notika arī Jūrkalnes diena, kur ieradās tās pārstāvji, lai muzicētu, ceptu sklandraušus, tirgotos. Ar visiem tautastērpiem un kultūru, ko no Kurzemes var atvest ciemos uz Zemgali,» savulaik žurnālam Privātā Dzīve palepojās Igo.
Īpašums – vairākas ēkas – atrodas netālu no Mežotnes pils, un ceplī, kas celts 1897. gadā, esot dedzināti ķieģeļi, kas kalpojuši pils tapšanā. No senā cepļa gan saglabājies tikai 31 metru augstais skurstenis, bet dedzinātava, kas vēl darbojās līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem, saglabājusies par 90 procentiem. Interesanti, ka
pagājušā gadsimta 70. gados šeit tika uzņemta arī filma Ceplis ar Eduardu Pāvulu galvenajā lomā.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem šis īpašums tika tirgots par nepilniem 30 000 eiro. Lai savestu ēkas un teritoriju kārtībā, nepieciešami krietni lielāki ieguldījumi.
Pārguris, bet priecīgs
«Vēl aizvien viss ir procesā,» atzina Igo, sastapts mājīgajā namā, kur otrajā stāvā iekārtoti mūziķa un viņa draudzenes mākslinieces Gitas Straustiņas apartamenti, bet pirmajā tiek rīkotas izstādes un notiek pasākumi. PDz tur viesojās reizē, kad atklāja Igo drauga mūziķa Ērika Upenieka pirmo fotoizstādi.
«Mēs šeit strādājam un dzīvojam,» pastāstīja Igo.
«Nemitīgi darbojamies, visu sakopjot, atjaunojot, projektējot, plānojot kopā ar arhitektiem un konstruktoriem, saskaņojot to visu ar būvvaldi. Protams, arī aicinot ciemos draugus un māksliniekus.»
«Tāda nu ir mana ikdiena – ļoti radoša, bet ar lielu pārgurumu katru vakaru, jo fiziski jādara patiešām daudz,» neslēpa cepļa saimnieks.
«Taču, ja mēs tik daudz nedarītu, te nevarētu nedz ienākt, nedz paskatīties pa logu. Sākumā daudzviet logu nemaz nebija, tikai ar dēļiem aizsisti caurumi,» sacīja viņš. Tagad pa atjaunotās ēkas logiem redzams glīts mauriņš, bet kādreiz tur slējusies atkritumu kaudze. «Daudzus darbus darām paši, bet ir arī kas tāds, kur talkā saucam meistarus.»
Cepļa sienas ar teju divus gadsimtus senu vēsturi ir kā radītas mākslai. Ekspozīcijas šeit ik pa laikam mainās. «Te ir bijusi Jūrkalnes plenēra darbu izstāde. Izstādu arī savus darbus,» tā Igo.



































































































































































