Mājas saimniece ikdienā dzīvo Rīgā, un daudzie darba pienākumi un atbildības gluži dabiski diktējuši alkas pēc miera oāzes jeb sava paradīzes stūrīša – vietas, kur televizora vietā aiz loga čalo putni un ir iespēja globālo tīmekli iemainīt pret savienošanos ar sevi. Vieta tam ir kā radīta, jo interneta signāls šeit patiešām ir vājš, neviļus aicinot baudīt mirkli šeit un tagad.
«Projekta vīzija bija ierīkot vietu, kur atbraukt un atslēgties no ikdienas kņadas, kur pabūt ar savējiem,» stāsta dizaina autore Sindija Vanaga, apstiprinot, ka tieši ar tādu mērķi mājā iekārtotas arī saimnieces abu pieaugušo bērnu guļamistabas – lai katram ir telpa, kur pabūt ar M sevi un smelties spēku klusumā.
Ēka ir 161 kvadrātmetru plaša, un telpas līgani pārplūst cita citā – pirmajā stāvā ir plaša halle, kas apvienota ar viesistabu un atvērta tipa virtuvi, šeit atrodas arī saimnieces guļamistaba un vannasistaba, savukārt otrais stāvs atvēlēts meitas un dēla guļamistabām, kas katra veidota savā noskaņā un krāsu gammā.
Māja projektēta un celta no nulles, ievērojot īpašnieces vēlmi radīt pieklusinātu, vietai piestāvošu eksterjeru, ko ieskauj koki, jūra un dabas toņi, turpretī interjers pārsteidz ar savu monolītumu un dizaina un funkcionalitātes saspēli. Arī šeit dabas līnija un miers turpinās, un uz tās fona košākais akcents interjerā ir salona Lett dīvāns, kas apvilkts ar sārtu lina krāsas audumu.
Tāpat interjerā apvienots perfektais ar raupjo, lai gluži kā dabā gūtu apliecinājumu kontrastu skaistumam. «Grīda halles daļā veidota no betona, taču dzīvojamā telpā tas satiekas ar parketu. Betons izvēlēts arī kamīna zonā. Lai paspilgtinātu tā efektu, grīdai pieskaņots sienas dekoratīvais krāsojums, abām plaknēm tonāli pilnībā saplūstot, – to veiksmīgi paveica Decorative Painting Latvia.
Savukārt viesistabā centrālais elements ir salona Agni kamīns Antefocus, kura dizains radīts 1967. gadā. Šis ir vienīgais šāda tipa kamīns Latvijā – roku darbs, kas, pateicoties robustajai faktūrai, piešķir telpai autentiskumu,» stāsta Sindija Vanaga.
Par nozīmīgu dizainere sauc arī gaismas scenogrāfiju telpās, un tā šajā vasaras mājā risināta daudzējādi: pie griestiem un sienām izvietoti vairāki elementi, kas attiecīgā brīdī var radīt atšķirīgu noskaņu un gaismas intensitāti – spožu un izteiksmīgu vai maigu un pieklusinātu. Vairums lampu iegādātas salonā InLight, taču guļamistabās griestu gaismekļi Design de DIURA ir roku darbs – tie atgādina pinumus un raisa asociācijas ar piejūras stilistiku.
Dabas klātbūtne mājā jūtama arī citviet. Virtuvē un vannasistabu interjerā plaši izmantots dabīgs akmens, turklāt, pielāgojot risinājumus, dizainere nav baidījusies arī no nestandarta pieejām: «Vienā no vannasistabām apzināti izvēlējos akmens plāksni ar defektu, kas iepriekš Pilsakmens bāzē stāvēja noskumusi, tā tika izmantota kā dekoratīvs sienas panelis pie izlietnes. Tajā ir izrāvums, kas atklāj kristālisku akmens struktūru un gaismā skaisti spēlējas. Esmu novērojusi, ka cilvēkiem patiesībā patīk šādas detaļas pētīt, un defekts kļūst par efektu.»
Vēloties, lai pieskārieni imitē satikšanos ar dabu, kādā no vannasistabām dušas zona veidota no olīšu flīzēm – stāvot uz tām ar basām pēdām, rodas asociācija ar pastaigu pa liedagu. Bet dzīvojamās telpās ieklātais parkets ar raupjo cross-cut apstrādi atgādina pastaigu pa sasilušiem pludmales taku dēļiem.
«Vēlējos, lai cilvēki, kuri šeit dzīvos, izjūt daudzējādu taktilu baudījumu – sākot ar grīdas segumiem, beidzot ar tekstilijām, piemēram, spilvenos un aizkaros,» apliecina interjera autore. Un tas ir nostrādājis. «Kad māja jau bija nodota ekspluatācijā, tās saimniece pēc laika man piezvanīja un sajūsmā sacīja – cik es šeit esmu laimīga!» dizainere ir gandarīta par paveikto.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.































































































































































