Vai kapavietu var atņemt? Kādas izmaiņas ir jaunajā kapsētu likumā?

Līdz šim tādos svarīgos jautājumos kā kapsētu uzturēšana un kapavietu piešķiršana katra pašvaldība vadījās pēc saviem saistošajiem noteikumiem. Nebija arī vienotu noteikumu, kā rīkoties, piemēram, apbedot vai kremējot neidentificētu mirušo vai mirušo, kam nav piederīgo, kā arī datu aktualizēšanai Fizisko personu reģistrā. Turpmāk Kapsētu likums visām pašvaldībām paredz vienotas prasības un kārtību gan kapsētu izveidošanai, pārvaldībai un slēgšanai, gan kapavietu piešķiršanai un uzturēšanai, kā arī nosaka pienākumu regulāri iekļaut un atjaunot ziņas par mirušo personu apbedīšanu vai kremāciju Fizisko personu reģistrā.

Vai kapavietu var atņemt?

«Ikdienā mainījies ir tas, ka cilvēkiem, kuri, piemēram, vēlas pārreģistrēt dzimtas kapavietu uz cita vārda, tagad šī vēlēšanās ir jānorāda iesniegumā, kā arī jāaizpilda anketa, kas mūsu pašvaldībā gan vēl nav izstrādāta, » stāsta Saulkrastu un Sējas pagasta Stēderes kapu pārzine Selga Osīte. Šāds dokuments ir jāiesniedz arī tad, ja atsakās no piederīgā kapavietas aprūpēšanas.

«Ja esam saņēmuši šādu dokumentu, apskatām kopiņu un iespraužam dzeltenu kociņu, kas liecina, ka kapavieta ir aktēta, tātad pēc kāda laika tur iespējams jauns apbedījums.» Taču kapavietu var zaudēt arī tad, ja to gadiem nekopj, piederīgie par to nav interesējušies un, protams, no tās nav arī oficiāli atteikušies.

Kapu pārzine norāda, ka pēc pieciem gadiem pēc aktēšanas šādu kapavietu atņem.

Īpaši aktuāli tas ir blīvi apdzīvotu vietu kapos. «Piemēram, Saulkrastu kapos vietu trūkst. Jo visiem, kuri ir deklarēti pašvaldībā, arī vasarniekiem, ir tiesības uz kapavietu šajos kapos. Bija solīts, ka 2027. gadā apbedīt sāks jaunajā kapsētā, vieta tai ir atvēlēta un palēnām tiek gatavota, taču diezin vai tas notiks tik ātri,» viņa skaidro.

Arvien vairāk urnu

«Šogad Saulkrastu kapos no 47 izvadīšanām 36 gadījumos nelaiķis bija kremēts. Pēdējos gados arvien vairāk piederīgo izvēlas kremāciju un, kad tā ir notikusi, urnu plašākā vai šaurākā pavadītāju lokā sev piemērotā laikā ierok dzimtas kapos. To var darīt gan kapu darbinieki, gan tuvinieki, ja tā vēlas. Kapu pārvaldē piederīgie paziņo par šo ceremoniju, mēs iedodam lāpstu, un piederīgie izvēlētajā vietā savā kapavietā paši izrok pusmetru dziļu vietu urnai. Kremēšana noteikti pakaļpalicējiem ir finansiāli saudzīgāka, tomēr, manuprāt, to izvēlas, jo dzimtas kapos trūkst vietas,» vērojumos dalās Selga Osīte.

Viņa piekrīt arī tam, ka arvien biežāk piederīgie pelnus izkaisa – jūrā, mežā vai dzimtās mājas rožu dobē, kā to vēlējies aizgājējs vai izlēmuši tuvinieki.

Jaunais Kapsētu likums, runājot par apbedīšanu vai urnu novietošanu kolumbārijā, noteicis, ka kapsētā nepieciešams ierīkot arī atsevišķu sektoru, kur izkaisīt kremētu personu pelnus, ja nelaiķis vai viņa tuvinieki tā ir vēlējušies. Tā ir simboliska kolektīvas piemiņas vieta, taču pieredzējusī kapu pārzine norāda, ka šī doma gan pagaidām nav radusi atsaucību.

Vai tikumi ir mainījušies?

Kaut arī tik daudzi Latvijas iedzīvotāji nu dzīvo ārvalstīs, Selga Osīte teic, ka tas nebūt nenozīmējot, ka tieši aizbraukušo piederīgo kopiņas ieaug nezālēs.

«Nē, tuvinieki, ja nevar to izdarīt paši, mums zvana, lai vienotos par kopšanu. Pēdējos gados ir pamanāms, ka piederīgie arvien vairāk izmanto kapu labiekārtošanas firmu pakalpojumus. Jā, var redzēt, ka piedāvājums ir standartizēts – granīta apmalītes, piemineklis, arī visa kopiņa pārklāta ar akmens plāksni, dekoratīvi stādījumi – un kapavieta ir sakopta. Tātad šis cilvēks nav aizmirsts, savējie par viņu atceras. Taču ir zālēs un krūmos ieauguši piemineklīši un krustiņi, par kuriem sen neviens nerūpējas – vai nu neviena tuvinieka, kas varētu kaut reizi gadā apraudzīt, nav starp dzīvajiem, vai vienkārši nevienam vairs par to nav daļas,» spriež kapu pārzine.

Jautāta par izmaiņām tradicionālajā bēru rituālā, Selga Osīte norāda, ka Saulkrastu kapos mirušos joprojām izvada katoļu vai luterāņu mācītājs, taču arvien vairāk teikt atvadu vārdus ceremonijā aicina laicīgo izvadītāju.

«Nekas daudz jau nav mainījies. Mums jo projām ir jauki kapu svētki, piemēram, šovasar tajos dziedās Dainis Skutelis,» viņa piebilst.

Kas pašvaldībai kapsētā ir jānodrošina?

• Pie ieejas kapsētā ir jābūt norādei ar kapsētas nosaukumu, noteikumiem un apmeklējuma laiku, jo pašvaldībai ir tiesības kapu teritoriju, piemēram, uz nakti, arī slēgt.
• Ir jānodrošina vismaz viens atkritumu savākšanas punkts, ieteicama arī ūdens ņemšanas vieta un tualete, turklāt kapsētā ir jāizvieto norādes uz šiem objektiem.

Kas ir kapavietas aktēšana?

Tā ir formāla procedūra pamesto apbedījumu pārvaldībai – lai kapsētās uzturētu kārtību un atrastu vietu jauniem apbedījumiem. Aktēšana ietver kapavietas apsekošanu, situācijas dokumentēšanu, atbildīgo personu apziņošanu un, ja nepieciešams, arī kapavietas nojaukšanu. Latvijā šis process ir stingri reglamentēts, un līdz kapavietas demontāžai paiet vismaz pieci gadi. Ja nevēlas, lai tuvinieka atdusas vietu aktētu, tā regulāri ir jākopj, jāmaksā par tās uzturēšanu, kā arī laiku pa laikam jāsazinās ar kapsētas administrāciju. 

Pašvaldība kapavietu piešķirs:

• atbilstīgi mirušā pēdējās vai iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas adresei vai norādītajai papildu dzīvesvietas adresei
• atbilstīgi iesniedzēja izvēlei, ja kapsētā viņam lietošanai ir brīva kapavieta.

Par kapavietas piešķiršanu (vai atteikumu piešķirt) pašvaldībai ir jālemj bez kavēšanās, bet ne ilgāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Ja pašvaldība piešķir kapavietu, iesniedzējs kļūst par tās turētāju un viņam ir tās izmantošanas tiesības. Viņa nāves gadījumā laulātajam vai citam tuviniekam ir tiesības lūgt mantot šo kapavietu.

Taču lūgt tiesības kļūt par šīs kapavietas turētāju var arī kāda cita persona, ja iepriekšminētās šādu lūgumu nav izteikušas.

Ja līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanai vēlēšanos mantot kapavietu būs izteikušas vairākas personas, priekšroka būs laulātajam vai pirmās pakāpes radiniekam (ja tādi būs vairāki, priekšroka tam, kas lūgumu iesniedzis pirmais).

Jāpiemetina, ka kapavietas turētājs var lūgt pašvaldību savas izmantošanas tiesības nodot citai personai. Bet, ņemot vērā, ka kapavieta tiek piešķirta, izdodot administratīvo aktu, pašvaldības lēmums, ar kuru atteikta kapavietas piešķiršana vai kapavietas turētāja tiesību piešķiršana, turpmāk apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lai neradītu sev liekas problēmas, ģimenes vai dzimtas locekļiem laikus vajadzētu vienoties par kapavietas pārvaldīšanu. 

Kāpēc elektroniskajā reģistrā nepieciešamas tik smalkas ziņas?

• Turpmāk pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru, kurā par katru kapsētu būs jāietver vismaz šādas ziņas:
• kapavietu numerācija un izvietojuma shēma, kā arī apbedījuma veids katrā kapavietā
• apbedītā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas un miršanas dati un vieta, miršanas apliecības izsniegšanas datums un numurs
• apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs) un apbedīšanas dziļums, kā arī materiāls, no kā izgatavots zārks vai urna
• kapavietas turētāja vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, adrese un tālruņa numurs
• ar kapavietas piešķiršanu un izmantošanu saistīto lēmumu datums un numurs. Un vēl – par katru kapsētu tādu informāciju kā kapavietu izvietojuma shēma, mirušā vārds, uzvārds, dzīves dati, apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs) no kapsētu apbedījumu reģistra publicēs arī attiecīgās pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. Turpat būs atrodamas ziņas par kapavietām, kuras ir atzītas par nekoptām. Pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrs ir jāizveido līdz 2030. gada 29. aprīlim. Īsumā – apbedījumu reģistrs ir vienota elektroniska datubāze kapavietu sistematizācijai, uzskaitei un pārvaldībai. Skaidra kapavietu uzskaite pašvaldībai un kapsētu apsaimniekotājiem ļauj precīzi noteikt un kartēt katras kapavietas atrašanās vietu. Tā palīdz arī radinieku un piederīgo atrašanai, kas ir neatsverams informācijas avots Latvijas vēstures un dzimtas sakņu pētniecībai. Šādi dati nodrošina arī uzskaiti par to, kas ir konkrētās kapavietas turētājs, novēršot iespējamos pārpratumus un strīdus par jauna apbedījuma tiesībām. Turklāt šāda sistēma ļauj vieglāk saprast, kuras kapavietas ilgi ir nekoptas un pamestas, tātad pēc noteikta laika tām var atņemt izmantošanas tiesības. Viena no plašāk izmantojamām šādu datu platformām līdz šim Latvijā ir cemety.lv, kurā rodamas ziņas par aptuveni 611 kapsētām un gandrīz diviem miljoniem apbedīto.