«Šis bija emocijām un kontrastiem bagāts brauciens,» par 10 dienu ilgo uzturēšanos Ukrainā saka Andrejs Osokins. Viņš ar komandu turp bija devies sniegt koncertus, kā arī aizveda mūzikas instrumentus un humāno palīdzību. «Pirmā nakts Kijivā bija dramatiska. Viesnīcas numuriņā jau gatavojos iet gulēt, kad atskanēja sprādzieni. Satrūkos, šķita, ka tie ir ļoti tuvu. Norādes, ka jāiet uz bumbu patvertni sekoja vēlāk,» atminas Osokins.
Patvertnē viņš slēpās līdz sešiem rītā, tā arī nespējot aizmigt.
«Ar komandu bijām četrus stāvus zem viesnīcas, tur bija pat dīvāns. Tam, ka varētu nakti pavadīt patvertnē, biju sagatavojies – līdzi paņēmu dvieli un siltās drēbes. Atceros, ka iepriekš, kad Ukrainā slēpos patvertnē, biju vienā žaketē un man sala,» stāsta pianists.
Lai gan sagatavojās labāk nekā citas reizes, nervi patvertnē tāpat visu laiku bija uzvilkti gluži kā stīgas. «Domāju – vai spēsim izkļūt, ja viesnīcā trāpīs raķetes un droni. Ukraiņi blakus gulēja tik mierīgi, it kā nekas nebūtu noticis, kamēr es nevarēju pat acu plakstiņus aizvērt. Par laimi, viesnīcai netrāpīja,» saka Andrejs. Šajās 10 dienās Osokins patvertnē bijis vēl vienu reizi, tur gan pavadīja tikai stundu, līdz trauksme tika atcelta.


































































































































































