Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē:
- Īpašums atrodas Dobeles novada Jaunbērzē. Galvenā stāsta varone ir 122 gadus sena ķieģeļu, kaļķbetona un māla būve, kas izstaro Itālijas dienvidu sajūtas.
- Uz Zemgales līdzenumiem pārcēlusies Inese Kaktiņa ar draugu Oskaru Brikmani, un savu keramikas darbnīcu pavisam nesen šeit iekārtojusi Ineses meita Beatrise. Te mitinās arī Makss un Morics – kaķu brāļi.
- Ikdienā mājas saimniece Inese nodarbojas ar administratīvu darbu personāla vadībā un šobrīd strādā, konsultējot attālināti. Beatrise studē keramiku Latvijas Mākslas akadēmijas 4. kursā.
- Seko Instagram kontam @muusu_maaja_toskana.
Jaunbērzes pagasta teritorija smagi cieta Otrā pasaules kara cīņās, bet vēl lielāku postu tai nodarīja sekojošie padomju kolektīvās zemkopības gadi. Taču 1900. gadā celtā darbnīcu ēka saglabājusies vēl šodien, paturot pagājušo laiku nospiedumus. Nav zināms, kādas darbnīcas atradušās 325 kvadrātmetrus plašajās telpās, bet senākās šeit atrastās lietas ir kalti instrumenti un kantainas naglas. Stāsta, ka pēckara gados šai namā bijusi vācu kara gūstekņu nometne, iespējams, no tā laika saglabājušies neskaidri uzraksti uz mājas fasādes. Ar studentu restauratoru palīdzību iecerēts tos atjaunot un atklāt. Saimnieci nebaida, kāda veida konotāciju šis teksts varētu saturēt, jo to iespējams atkal aizkrāsot.
Padomju gados kādu laiku te bijis sovhoza kantoris, bet visilgāk šis bijis dzīvokļu nams, kur ierīkoti astoņi nelieli lauku dzīvokļi. Gadu desmitus te dzīvojušas dažādas ģimenes, pielāgojot māju savām vajadzībām – izkaltas jaunas logu vietas, vecās aizmūrējot, sabūvētas starpsienas un aizmūrētas istabas savienojošās durvju ailes. Pēdējo desmitgadi gan māja stāvējusi pamesta, un te bijis jauniešu skvots (pamests nams, kurā ievācas bariņš neformāļu).
Jaunie saimnieki, kuri sākuši te darboties tikai pirms gada, atzīst – atstātais mantojums bijis tik bagātīgs, ka tā izvākšanai un izvešanai pieaicinājuši palīgus no malas. Kopā brigāde izvedusi septiņas milzīgas atkritumu kravas. Pārējos darbus gan līdz šim veikuši saviem spēkiem – ar ģimenes un draugu iesaisti.
Nopirkt attālināti
Kā tad sācies Toskānas mājas atdzimšanas stāsts? Inese vairāku gadu garumā sekojusi līdzi nekustamo īpašumu tirgum, īpaši pievēršot uzmanību valsts sabiedrības Possessor izsoļu piedāvājumam. Kopā apskatījusi vismaz trīsdesmit dažādus īpašumus. Sirdī iekritusi tieši šī māja, un to pirms gada iegādājusies elektroniskā izsolē. «Vispirms apskatīju vietu viena, tad ar meitu un trešajā reizē ar draugu. Kad atradām šo īpašumu, zāle bija līdz palodzēm, taču taciņa bija iemīta, jo cilvēki nāca skatīties. Logu nebija, viss izdemolēts, durvis vaļā. Mani uzrunāja šī netipiskā vieta,» atminas saimniece. Kopš tā laika Inese iedvesmojas, skatoties dažādus Itālijas interjeru profilus interneta dzīlēs.
Lai arī ūdens uzpildīts kannās un ķemertiņš ārā, Inese te mitinās jau kopš šī gada februāra, kad saslima ar kovidu un bija jāizolējas. Tas bijis labs restarts no ikdienas steigas un dinamikas. Visu pagājušo ziemu saimniece kurinājusi mājas pirmo stāvu, lai uzturētu temperatūru un ēka būtu sausa. Kopā šajā mājā oriģināli bijušas astoņas plītis un sešas apaļās krāsnis. Palikusi un atjaunota tiks tikai viena plīts, bet apaļās krāsnis ir labā stāvoklī un turpinās sildīt.
Apvienojot divus bijušos dzīvokļus, Inese ar Oskaru veido savu dzīvestelpu, kur iezīmējas virtuves zona ar viesistabu, guļamistaba un plaša vannasistaba ar logu. Taču arī pārējām telpām jau atrasts nākotnes pielietojums – Ineses bērni ar otrām pusītēm, kā arī citi radi jau pieteikušies uz istabām.
Vieta radošai izpausmei
Viens no pirmajiem darbiem bijis logu ielikšana – nomainīti divdesmit astoņi logi. Tāpat mazliet pielabots šīfera jumts, un tad ķērušies pie iekšdarbiem. Visā mājā pie sienām bijis rīģipsis, kas noņemts. Pašu spēkiem notikusi špaktelēšana un slīpēšana, grīdu atjaunošana. Līdz šai ziemai plānots pabeigt ūdens un kanalizācijas ievilkšanas darbus, kā arī sakārtot lielāko daļu pirmā stāva iekštelpu.
Daudz darāmā esot arī ārpus mājas, Ineses tālāks sapnis ir izveidot nelielu vīnogulāju dārzu blakus esošajā uzkalniņā. Iedvesmai viņa tikko ciemojusies Šampaņas reģionā Francijā, kur apskatījusi vīnu audzes, iepazinusi vietējo ražošanu, piedalījusies vīnogu vākšanā un arī vīnu degustācijās.
Pirmā stāva saulainākajā pusē tikko iekārtota Beatrises keramikas studija, kur ir laba aura un iedvesma strādāt. Top pirmie darbi, un pavisam drīz plānotas atvērtās meistarklases. Otrajā stāvā Inese iecerējusi savu darbnīcu, kurā būs paredzēta vieta viņas hobiju attīstīšanai – šūšanai un pasākumu dekorēšanai.
Gada laikā šeit notikušas piecas lielas talkas, un arī pa brīvdienām te sastopami ne tikai saimnieki, bet arī draugi un ģimene – Ineses otra meita Elizabete ar ģimeni un māsa ar bērniem. «Lai arī viss vēl ir tikai procesā, cilvēkiem patīk te atbraukt, pabūt un arī pastrādāt. Līdzīgi kā itāļiem – sēžot pie gariem galdiem, sarunājoties un baudot labu vīnu. Es arī gribētu, lai šī ir forša satikšanās vieta ar savējiem,» saka Inese.
Palīdzam noskaidrot
Mājas sienas kā no iekšpuses, tā no ārpuses gadu laikā vietām ir saplaisājušas un izbirušas. Mājas saimnieki vēlas noskaidrot, kāda ir pareizā secība to nostiprināšanā un atjaunošanā.
Konsultē Mārtiņš Lilienfelds, restaurācijas projektu vadītājs, ML būve, tālr. 26413903.
Māja sastāv no būvkonstrukcijas – pamatiem un ārsienām –, jumta konstrukcijas un arhitektūras. Lai zinātu, kā nostiprināt un atjaunot ārsienas, svarīgi saprast konstrukcijas principu jeb mājas skeletu. Tāpat ir jānoskaidro, kādēļ radušās plaisas. Vai tas ir pamatu sēšanās dēļ vai tādēļ, ka, iespējams, izzāģēta kāda pamatkonstrukcija, vai varbūt ir kāds ārējs faktors, kas ietekmē, piemēram, netālu augošs liels koks. Iespējams, ka ēkas fasāde savulaik nokrāsota ar neelpojošu krāsu, kas te vēsturiski izmantotajam kaļķa apmetumam nav bijis labvēlīgi, un apmetums sācis birt.
Kad novērsta pamatproblēma un zināma ēkas būvkonstrukcija, iespējams plānot nostiprināšanas darbus.
Vispirms vēsturiskā fasāde ar augstspiediena ūdens strūklu (kam ūdens uzsildīts līdz 90 grādiem) būtu jāattīra no pārkrāsojuma slāņiem un piesārņojuma. Attīrīšana no eļļas un emulsijas krāsu pārkrāsojumiem būtu jāveic ar krāsu noņēmēju. Saglabājamais apmetums jānostiprina ar silikāta bāzes grunti.
Restaurējot un nostiprinot vēsturisko būvju mūrus, pamatus un citas daļas, iespējams izmantot kādu no injekciju javām, kas tehniski piemērotas vēsturisko ēku pamata materiāliem. Taču šī metode ir salīdzinoši dārga un vajadzīga zināma pieredze, lai to veiktu. Vienkāršāka un lētāka metode ir izņemt ārā lieko birstošo masu un tad nostiprināt, aizpildot jeb aizvietojot to ar līdzīga materiāla javu. Nebūtu ieteicams caurumus aizpildīt ar cietāka materiāla masu, tad sienas atkal drups. Nekādā gadījumā nevajadzētu lietot javas ar augstu cementa saturu.
Apmetuma segkārtas atjaunošanu veic ar līdzīga kaļķa bāzes špakteļmasu, ko atkal nostiprina ar grunti. Šādu kaļķa apmetumu krāso ar kaļķa, silikona sveķu vai silikāta bāzes krāsām, kuras ir tehnoloģiski piemērotas kaļķa apmetumam, jo ir ar augstu ūdens tvaika un CO2 caurlaidību.
