🎁 Atver rakstu izlasi un iegrimsti lauku idillē ar SANTA+ 🎁 
Rīga +21°C 
Ar migrēnu Eiropā noteikti slimo ap 11 procentiem iedzīvotāju, bet migrēnai līdzīgi simptomi ir 23 procentiem cilvēku. Tas nozīmē – katram piektajam. Ja mērķtiecīgi jautātu, ne viens vien atbildētu, ka viņam gada laikā ir pāris lēkmes bijušas, bet – es zinu, ka biju nepaēdis, noguris, neizgulējies un pēc tam viss bija kārtībā. Problēmas sākas, kad lēkmes ir reizi nedēļā. Migrēnas cilvēki ir jutīgāki nekā citi. Viņiem vajag daudz emociju, lai spētu pildīt savu amatu – sākot ar māksliniekiem, beidzot ar skolotājiem, arhitektiem. Viņiem piemīt ģenētiski noteikta superspēja just citādi.
Arī ikdienas krāsas, garšas, smaržas. Zinātnieki ir pierādījuši, ka viņu jutība ir izmainīta arī starplēkmju periodā – šo cilvēku smadzenes vienkārši strādā citādāk, aktīvāk, ātrāk spēj uzbudināties un vadīt impulsus. Iekāpjot autobusā, pēkšņi uznāk slikta dūša, jo kāds tajā ir sasmaržojies ar stiprākajām, jaunākajām Gucci smaržām. Jutīgums ir tik liels, ka ir jākāpj ārā no autobusa, jo tūlīt no šī kairinājuma būs jāvemj.
Kas atšķir migrēnu no galvassāpēm?
Nav nevienas citas galvassāpju slimības, kas uznāk pēkšņi, ilgst līdz trim diennaktīm, sāpes ir pulsējošas, vienpusējas un liek izvairīties no fiziskas aktivitātes. Piemēram, no staigāšanas vai kāpšanas pa kāpnēm. Galvassāpju laikā ir vismaz viens no šiem papildu kritērijiem – slikta dūša ar vemšanu vai bez un nepatika pret skaņu vai gaismu. Cilvēks guļ tumšā istabā, viņam ir slikta dūša, un – pēkšņi tas viss beidzas! Un starplēkmju periodā viņš ir pilnīgi vesels.
Migrēnas diagnozi var un drīkst noteikt jebkuras specialitātes ārsts – ģimenes ārsts, rehabilitologs, neirologs, aler gologs, oftalmologs, psihiatrs.
Piemēram, ja ir galvassāpes ar sliktu dūšu un vemšanu, iespējams, cilvēks vispirms nonāk pie vēdera ārsta, jo sāpes nav tik briesmīgas kā atkārtota vemšana trīs dienu garumā… Migrēnu nav iespējams fiksēt attēlā; tā ir smadzeņu aktivitātes slimība, un tāpēc nevienā izmeklējumā to nevar pierādīt. Zinātnieki vēl arvien turpina pētīt migrēnu, jo arī mūsdienās nav līdz galam noskaidrots, kāpēc slimība norit tieši šādi.
Vai jaunās zāles palīdz visiem?
Specifiskus medikamentus migrēnas lēkmei radīja pagājušā gadsimta 90. gados. Tagad pasaulē ir septiņi triptānu grupas medikamenti, Latvijā pieejami četri. Triptāns tiek uzskatīts par efektīvu, ja mazina sāpes trijās no četrām migrēnas lēkmēm. Tātad ir atrasts līdzeklis, kurš, lietots iespējami ātrāk un atbilstošā devā, var nozīmīgi mazināt galvassāpju biežumu, ilgumu un tās padarīt krietni vieglākas. Līdz ar to cilvēkam ir jālieto mazāk citu medikamentu tieši sāpju atvieglošanai. Aptuveni 60 procentiem šīs jaunās specifiskās zāles palīdz.
Diemžēl jaunās speciālās CRGP zāles maksā 400–600 eiro, un valsts ir noteikusi, ka tikai cilvēkiem ar smagu migrēnu ārsti drīkst tās izrakstīt kā valsts apmaksātu medikamentu.
Savukārt 80 procentiem cilvēku ar migrēnu palīdz arī vienkāršas pretsāpju zāles – tad, ja tās lieto pareizā devā un laikus, pirms migrēnas lēkme ir ieskrējusies kā lavīna.
Kas jāzina par sāpju lēkmes sākšanos
Katrs cilvēks ar laiku izzina, kad un kādā devā jāieņem zāles. Daļai palīdz viena tablete ibumetīna, citiem vajag uzreiz divas. Tas atkarīgs arī no medikamenta formas. Šķīstošs preparāts iedarbosies visātrāk, un tad ir vajadzīga mazāka medikamenta reizes deva. Skaidrs, ka iešpricējamam medikamentam vajadzēs mazāku devu un tas iedarbosies krietni ātrāk par tableti. Ideālā variantā, ja medikamentu izdodas iedzert laikus un ir iespēja nedaudz atpūsties, varbūt pat pagulēt, migrēnas lēkme var beigties pēc 30 minūtēm līdz divām stundām.
Efektīvi kontrolēta migrēnas lēkme skaitās, ja sāpes divās stundās pilnībā pāriet vai ievērojami samazinās un turpmākajās 2–24 stundās neatkārtojas.
Kā jau minēts, vairumam migrēnas lēkmes atvieglo ar parastiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem. Tikai daļai ir nepieciešamai speciālie triptāna grupas medikamenti, un vēl mazāka daļa nereaģē ne uz ko. Daļa cilvēku, kam ir izteikti migrēnas priekšvēstneši jeb tā dēvētā aura – redzes traucējumi, mirguļošana, rokas notirpšana –, var noķert lēkmes sākumu. Viņi jau zina, ka tūlīt būs galvassāpes, un pagūst laikus iedzert zāles. Bet, ja migrēna ir bez auras vai aura parādās galvassāpju beigās, vai arī migrēna sākas naktī, lēkmes sākumu neizdodas noķert un arī medikamentu iedzert laikus nesanāk.
Taču pat visbrīnišķīgākās zāles nepalīdzēs, ja tās tiks iedzertas nepareizā laikā un nepareizā devā. Tāpēc, ja cilvēkam ir nakts migrēna, lielākoties iesaka profilaktiskus medikamentus. Zāles, kuras lieto katru dienu pēc konkrētas shēmas – ar mērķi samazināt lēkmju biežumu, ilgumu un stiprumu.
Vai var palīdzēt Q10 un magnijs?
Ja tie būtu efektīvi, tad tos liktu lietot obligāti katram, kam ir migrēna Uztura bagātinātāji palīdz nedaudz atvieglot lēkmi tikai aptuveni ceturtajai daļai pacientu. Ir cilvēki, kas šo efektu izjūt ļoti nozīmīgi no koenzīma Q10, kas ir antioksidants.
Magnijs un B grupas vitamīni, bet it īpaši B2 vitamīns jeb ribofl avīns palīdz, uzlabojot metabolismu, ķermenis labāk regulē visus savus procesus, un tas mazina sāpes.
Tas pats notiks, ja cilvēks būs izgulējies, mierīgs, ja viņš prot sevi kontrolēt, jūtas apmierināts, jo viss patīk un padodas. Bet tie ir paša cilvēka centieni uzlabot dzīvi – sev daru labu, dzeru vitamīnus, eju vingrot, nelietoju alkoholu, guļu līdzīgu stundu skaitu, man nav liekā svara. Ja pavēro migrēnas pacientus, uztura bagātinātāju lietošana galīgi nav vienīgais, ko viņi dara. Šie cilvēki parasti ir ļoti kontrolēti, organizēti, viņi ārkārtīgi cenšas tajā brīdī, kad viņi to spēj. Bet uznāk migrēnas lēkme, un viņi sevi vairs nespēj kontrolēt.
Kas izraisa lēkmi?
Migrēna ir ģenētiski noteikta spēja reaģēt uz citam cilvēkam normālu kairinātāju īpašā veidā. Visbiežākie trigeri ir parastas lietas, kas lielai daļai cilvēku ikdienā neliek justies slikti, – izlaista maltīte, par daudz kofeīna, alkohola lietošana, stress un miega režīma izmaiņas. Daudzi trigeri ir ļoti individuāli. Gaisa spiediena svārstības, smaržas, magnētiskās vētras.
Tas tikai vēlreiz atgādina, ka cilvēks ir bioloģiska dabas sastāvdaļa, viņš jūt visas izmaiņas sev apkārt. Cilvēkam ar migrēnu ļoti jāseko līdzi tam, ko viņš dara. Ārstu rekomendācijas ir tik parastas: regulāras maltītes, ēst nelielām porcijām, trīs pamata ēdienreizes – brokastis, pusdienas un vakariņas – un starp tām kāds veselīgs našķis. Jo daļa galvassāpju ir saistītas ar badošanos. Dzert vismaz sešas glāzes ūdens dienā, izgulēties, nepārgulēties, vingrot, psihoterapija, un tāpat šad un tad uznāks migrēnas lēkmes. Bet ir cilvēki, kam tās uznāk daudz, daudz biežāk.
Zīmīgi skaitļi
- 70% gadījumu migrēna ir iedzimta.
- 60–70% migrēnas pacientu ir sievietes.
- 5–12% bērnu cieš no migrēnas.
- 4–72 stundas – tik ilgi parasti ilgst migrēnas sāpes.
- 1/3 migrēnas pacientu lēkme sākas pakausī spranda daļā, un to bieži jauc ar spondilozi.
Kad nepieciešami papildu izmeklējumi
- Galvassāpes, kas ir jaunas un konkrētajam migrēnas pacientam nepazīstamas.
- Zibensveida galvassāpes – pēkšņas un visstiprākās dzīvē.
- Galvassāpes žokļa kustību laikā.
- Galvassāpes, kuras pavada atipiski neiroloģiski simptomi (atipiska aura). Ilgums vairāk par stundu, arī ieildzis notirpums, muskuļu vājums rokā/kājā.
- Galvassāpes, kas mainās līdz ar ķermeņa pozu, – pieaug klepus laikā, pieliecoties.
- Spēcīgas sāpes acs rajonā, acs apsārtums.
- Jauns neiroloģisks deficīts: jušanas traucējumi, kustību traucējumi sejā, ķermenī, ekstremitātēs, kus tību koordinācijas traucējumi.
- Apziņas traucējumi, personības pārmaiņas, uzvedības izmaiņas bez redzama iemesla. > Galvassāpes, kas cilvēku pamodina nakts laikā.
- Progresējošs galvassāpju pieaugums pēdējā nedēļā.
Galvassāpju veidi
Primārās galvassāpes – tās uzskatāmas par galvassāpju slimību.
Biežākās ir:
- saspringuma tipa galvassāpes;
- migrēna.
Sekundārās galvassāpes – saistītas ar kādu citu slimību. Piemēram, ar saaukstēšanos. Tādas ir tikai ap 10 procentiem no visām.
Kur meklēt par migrēnu zinošākos speciālistus?
Latvijas Sāpju izpētes biedrības mājaslapā ir aprakstīti ārsti, kas specializējas sāpju lauciņā. Tur ir gan anesteziologi, gan rehabilitologi, arī neirologi, un, vēršoties pie neirologa, kurš ir arī algologs jeb sāpju ārsts, cilvēks noteikti trāpīs desmitniekā.
