"Es tikko izlēcu ar izpletni! Man ir bail no augstuma, bet man vienmēr patīk sevi mazliet izaicināt un ienirt savās bailēs. Tā ir kā spēle ar savu prātu. Kad tu to uzvari, tā ir jaudīga sajūta. Tas arī dzīvei iedod jaunu spēku – liekas, ja es to varēju, tad arī vienkāršās dzīves situācijās varu būt drosmīgāka. Man ir bijušas dažādas pieredzes – esmu lēkusi ar gumiju, gājusi pāri karstām oglēm un Āfrikā koka laivā piedalījusies krokodilu medībās. Bet man liekas, ka vislielākie izaicinājumi dzīvē nav ārējie.
Vislielākais izaicinājums ir darbs ar sevi, kad tu maini savus uzvedības modeļus un ieradumus, un reizēm tas notiek caur sāpēm.
Pārējais ir tāda dauzīšanās, tāda dzīves tveršana. Ar izpletni es lēcu Limbažos, un tas bija ļoti skaisti. Lēcu tandēmā ar instruktoru. Es par to biju domājusi jau ļoti sen, man tādas ekstrēmās pieredzes patikušas no bērnības, bet neteiktu, ka sadūšojos uzreiz. Biju plānojusi to izdarīt jau pirms pāris gadiem, bet neaizbraucu, jo nobijos. Bija jāpienāk īstajam brīdim, kad to varu arī izbaudīt. Un man izdevās! Pēc baiļu pārvarēšanas man gaisā bija asaras acīs," saka Ceriņa.
Interviju ar Leldi pilnā garumā lasi žurnālā IEVA vai digitāli šeit:

































































































































































