🩷 Atver rakstu izlasi un iegrimsti lauku idillē ar SANTA+ 
Rīga +19°C 
«Pēdējos divus gadus mana dzīve vairāk līdzinās nepārtrauktam ceļojumam. Reizēm, skatoties fotogrāfijas telefonā, tikai aptveru, cik daudz valstu un neticami skaistu vietu tik īsā laikā esmu redzējusi,» PDz pavēsta pludmales volejbolista Arda Daniela Bedrīša līgava Odrija Aleksandra Rača. Viņa regulāri dodas līdzi mīļotajam gan uz treniņnometnēm, gan sacensībām. «Lai arī dažreiz pēc vairākiem lidojumiem un laika joslu maiņām pat īsti neaptveru, kurā datumā dzīvoju, esmu pateicīga par šo iespēju, jo katra vieta, katrs lidojums un katra satiktā kultūra ir kļuvusi par daļu no manas personīgās izaugsmes un dzīves pieredzes. Katrs ceļojums iemāca ko jaunu, paplašina redzesloku un ļauj iepazīt pasauli daudz dziļāk, nekā to var izdarīt no tūrista skatpunkta,» uzskata Odrija.
Viņa uzsver, ka šie braucieni ļoti atšķiras no ierastiem ceļojumiem. «Lai gan var šķist, ka nepārtraukti apskatām pasauli, realitātē mūsu ikdiena ir pakārtota mīļotā sportiskajiem mērķiem.
Neuzskatu sevi par tūristi, kas vienkārši dodas līdzi, – arī man šajā procesā ir sava loma.
Sacensību laikā esmu gan atbalsts, gan cilvēks, pie kura rast mieru un pārliecību, gan tas, kas palīdz saglabāt vēsu prātu saspringtos brīžos. Tas savā ziņā ir arī mans darbs – būt klātesošai, atbalstīt gan uzvarās, gan zaudējumos un palīdzēt saglabāt līdzsvaru ikdienā, kas profesionālajā sportā bieži vien ir ļoti intensīva,» pavēsta pludmales volejbolista līgava.
Pusotra mēneša laikā piedzīvo 21 lidojumu
Odrija atzīst, ka dažās valstīs vajadzējis būt vairākas reizes. «Piemēram, kādreiz gandrīz katru vasaru ar ģimeni lidojām uz Grieķijas salām, kur nu jau būts aptuveni astoņas reizes. Joprojām nespēju noticēt, ka divu gadu laikā Filipīnās esmu bijusi jau trīs reizes, bet Brazīlijā viena mēneša laikā nokļuvu divreiz, pa vidu Latvijā pavadot tikai trīs dienas. Dažkārt viena brauciena laikā sanāk pabūt pat četrās valstis, tāpēc brīžiem pašai ir grūti izsekot līdzi visām vietām, kurās esmu nonākusi,» atklāj jauniete. Skatoties uz pasaules karti, līdz pilnam komplektam viņai pietrūkstot tikai Antarktīda un Austrālija. «Antarktīdu gan laikam būs vēl jāpagaida, kamēr tur kāds izdomās sarīkot pludmales volejbola turnīru,» konstatē Odrija.
Viņa uzsver, ka profesionālajā sportā nav iespējams visu saplānot. «Martu pavadījām Brazīlijā un Meksikā, un, kad beidzot atgriezāmies Latvijā, bijām pārliecināti: kādu laiku būsim mājās. Taču pilnīgi negaidīti tikām pie iespējas spēlēt vēl vienā augsta līmeņa turnīrā Brazīlijā. Pēc trim Latvijā pavadītajām naktīm atkal bijām ceļā pāri okeānam,» stāsta Odrija un neslēpj – toreiz ceļš no Brazīlijas izvērtās par īstu piedzīvojumu.
«Tā kā lidojumi no Brazīlijas uz Eiropu ir dārgi, izvēlējāmies netradicionālu maršrutu. Vienu dienu pavadījām Riodežaneiro, uzbraucām arī pie slavenās Kristus Pestītāja statujas, tad sekoja lidojums uz Čikāgu. Tur pavadījām divas dienas, un jau pirmajā vakarā pirmo reizi dzīvē aizgāju uz NBA spēli. Tālāk ceļš veda caur Stambulu, kur negaidīti vajadzēja uzkavēties vēl vienu dienu, jo nokavējām lidojumu uz Rīgu. Beigās pusotrā mēnesī mums bija 21 lidojums. Fiziski ļoti smagi, jo nepārtraukti mainījām laika zonas,» stāsta Odrija. Līdzīgi bija arī nesen. «Pēc vairākām nedēļām Ķīnā un Filipīnās ļoti gaidījām atgriešanos mājās. Pirkām jau biļetes, kad pēkšņi radās iespēja spēlēt vēl vienā turnīrā Čehijā,» atminas sportista līgava.
Izmukusi no nogruvuma, piedzīvojusi zemestrīces
Tā kā Odrija ir liela saules mīļotāja, viņu visvairāk piesaista valstis, kurās ir silts klimats. «Esmu iecienījusi Āziju, īpaši Taizemi, Filipīnas un Indiju. Man patīk gan kultūra, gan cilvēki, gan ēdiens. Droši vien varētu ilgi pārtikt tikai no Āzijas virtuves. Filipīnās ir skaistākās pludmales, kādas esmu redzējusi, ūdens ir neticami dzidrs un silts.
Taču visvairāk mani aizkustina cilvēki – neticami smaidīgi, pozitīvi un atsaucīgi.
Šķiet, ka viņu smaids ir lipīgs. Turklāt filipīnieši ļoti aizraujas ar sportu un aktīvi seko līdzi pludmales volejbolam. Mums pat ir savi uzticīgie fani, kas seko līdzi un tur īkšķus tieši par mums. Vienīgais Filipīnu mīnuss – daba regulāri atgādina par savu spēku. Zemestrīces, taifūni un citas katastrofas tur nav retums. Piemēram, tikai divas dienas pēc mūsu aizbraukšanas vienā no salām, kur uzturējāmies, notika nopietns nogruvums, bet citās salās mūsu ceļojuma laikā bija jūtamas zemestrīces.»
Odrija noteikti gribētu vēl atgriezties Brazīlijā. «Eiropā īpaša vieta manā sirdī ir Grieķijai un Portugālei. Ar abām valstīm saistās ļoti daudz skaistu atmiņu – gan no ģimenes atpūtas braucieniem, gan turnīriem. Man patīk šo valstu atmosfēra, klimats, ēdiens, mazās ieliņas, piekrastes pilsētiņas un cilvēku viesmīlība,» atklāj Odrija.
Ar draugu ieraksta dziesmas
Jo vairāk Odrija ceļo, jo vairāk saprot, ka patiesībā līdzi vajag ņemt daudz mazāk, nekā sākumā tas šķiet. «Visur dodamies tikai ar rokas bagāžu, arī tad, ja prom jābūt mēnesis vai pat ilgāk. Tas ievērojami atvieglo pārvietošanos,» apjautusi pludmales volejbolista līgava. Esot gan viena lieta, bez kuras nevar iztikt, un tas ir sporta apģērbs. «Ardis vispār ceļo tikai ar vienu somu, kurā ir sporta apģērbs, volejbola bumba, vitamīni un dažas drēbes ikdienai,» norāda Odrija.
«Man kādreiz šķita, ka līdzi jāpaņem gandrīz visa iedzīve, taču ar laiku saprotu, cik maz patiesībā ir nepieciešams, cik daudz mantu tā arī paliek neizmantotas,»
stāsta viņa.
Vēl viena atziņa, ko guvusi ceļojot – nevienu īsti neinteresē, kas tev ir mugurā. «Īpaši tālajos galamērķos cilvēki dzīvo daudz vienkāršāk un nepievērš uzmanību, vai kleitu jau esi vilkusi iepriekšējā dienā. Daudz svarīgāks man kļuvis tas, ko piedzīvoju, nevis kāds ir ārējais tēls. Tas mani iepriecina. Turklāt daudzās tālajās valstīs mēs esam sava veida retums. Cilvēkiem daudz interesantāk uzzināt, no kurienes esam atbraukuši un ko darām pasaules otrā malā, nevis vērtēt mūsu apģērbu vai ārējo izskatu,» atzīst Odrija.
Stāstot, kas ir viņas ceļasomā, Odrija uzsver: «Pēdējā laikā līdzi vienmēr ir Latvijas karogs. Tas aizsākās decembrī Kaboverdē, kur sacensību organizatori lūdza paņemt līdzi savas valsts karogu. Šajā turnīrā izcīnījām uzvaru, un kopš tā laika karogs ir kļuvis par tradīciju.» Par neatņemamu ceļabiedru viņai mugursomā ir kļuvusi profesionālā kamera. «Tā aizņem daudz vietas, bet ar to iemūžinām ne tikai skaistas vietas, bet arī treniņu procesu, spēļu brīžus un ikdienu. Turklāt tieši ar šo kameru Filipīnās filmējām arī mūsu dziesmas videoklipu,» saka Odrija. Viņa atklāj, ka ar Ardi ir spēruši pirmos soļus arī mūzikā un ierakstījuši savas pirmās dziesmas.
«Man vienmēr ir paticis dzīvot aktīvi, un mūsdienās ir tik daudz iespēju attīstīties dažādās jomās, ka koncentrēties tikai uz kaut ko vienu nebūtu mans stāsts. Šobrīd paralēli ceļošanai studēju maģistrantūrā, aktīvi veidoju sociālo mediju saturu, fotografēju un filmēju. Radošā darbība man vienmēr ir bijusi tuva, tāpēc īpaši priecājos par iespējām sadarboties ar dažādiem zīmoliem un veidot saturu, kas iedvesmo citus ceļot, sportot un izmantot dzīves sniegtās iespējas,» saka Odrija.
