Eiropas Savienībā (ES) iepakojuma atkritumu apjoms joprojām ir ievērojams. Saskaņā ar Eurostat datiem 2024. gadā ES radīti 81,5 miljoni tonnu iepakojuma atkritumu jeb vidēji 181 kilograms uz vienu iedzīvotāju. No tiem plastmasas iepakojuma atkritumi veidoja 35,9 kilogramus uz iedzīvotāju, taču pārstrādāti tika tikai 15,3 kilogrami jeb 42,4 %. Šie dati ietver ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu un valsts sektora radītos atkritumus.
Latvija šajā statistikā izceļas ar augstāko plastmasas iepakojuma pārstrādes rādītāju Eiropas Savienībā – 2024. gadā pārstrādāti 71 % no radītajiem plastmasas iepakojuma atkritumiem.
Tomēr pārstrāde sākas tikai pēc atkritumu radīšanas, tāpēc svarīgi ir arī nepieļaut nevajadzīga iepakojuma rašanos. Šo jautājumu aktualizē arī jaunā Eiropas Savienības «Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula», ko sāk piemērot no 2026. gada 12. augusta. Tā paredz samazināt lieku iepakojumu un veicināt tā atkārtotu izmantošanu, uzpildi un pārstrādi.
Vai līdzņemamajai kafijai vienmēr vajadzīga jauna krūzīte?
Lai samazinātu vienreizlietojamā iepakojuma patēriņu, reizēm pietiek pārskatīt ikdienišķus iepirkšanās paradumus. Vai tiešām katram auglim un dārzenim nepieciešams atsevišķs plastmasas maisiņš? Vai līdzņemamajai kafijai vienmēr vajadzīga jauna krūzīte? Un vai mājās jau esošās stikla burkas un pārtikas traukus nevar izmantot atkārtoti?
Ikdienā noder auduma maisiņš vai atkārtoti lietojams tīkliņš augļiem un dārzeņiem, sava ūdens pudele un kafijas krūze. Stikla burkas un pārtikas traukus var izmantot gan produktu iegādei, gan to uzglabāšanai. Ja pilnībā izvairīties no iepakojuma tomēr nav iespējams, vērts pievērst uzmanību arī tā daudzumam. Iegādājoties vienu lielāku iepakojumu, bieži vien uz vienu produkta daudzumu tiek patērēts mazāk iepakojuma materiāla nekā pērkot vairākus mazus tā paša produkta iepakojumus. Tomēr šāda izvēle ir izdevīga tikai tad, ja visu produktu izdodas izlietot, pirms tas sabojājas.
Sākumā paņemt līdzi savu burku, maisiņu vai krūzi var šķist neierasti, taču tā ir vienkārša un praktiska izvēle.
Turklāt glīta termokrūze vai auduma maisiņš var kļūt arī par personiskā stila elementu. Galu galā, ilgtspējīgi ieradumi var iet roku rokā ar to.
Uzmanības centrā
Beziepakojuma iepirkšanās kā iespēja, nevis sarežģījums
Savu iepakojumu var izmantot ne tikai specializētajos beziepakojuma veikalos, bet arī tirgos un pārtikas veikalos. Ja produkts tiek pārdots uz svara un tirgotājs pieļauj sava trauka izmantošanu, to iespējams iegādāties, neizmantojot papildu maisiņu vai iepakojumu.
Tādā veidā var iegādāties, piemēram, riekstus, graudaugus, žāvētus augļus, garšvielas, kā arī augļus un dārzeņus.
Savukārt specializētajos beziepakojuma veikalos šādu produktu izvēle ir vēl plašāka. Tur iespējams iegādāties ne tikai dažādus beramos pārtikas produktus, bet arī sadzīves tīrīšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, kurus var iepildīt līdzi paņemtos traukos.
Šāda iepirkšanās var būt izdevīga ne tikai videi, bet arī maciņam. Dažviet par savu krūzi, trauku vai maisiņu iespējams saņemt atlaidi, bet citviet, izmantojot savu iepakojumu, nav jāmaksā par pārdevēja piedāvāto vienreizlietojamo trauku vai maisiņu. Ietaupījums vienā pirkumā var būt neliels, taču, regulāri izvēloties šādu iespēju, tas var summēties.
Ilgtspējīgāki paradumi sākas ar mazām izvēlēm
Arī ikdienas gaitās iespējams atrast vienkāršus veidus, kā samazināt vienreizlietojamās plastmasas patēriņu. Piemēram, pirms pastaigas gar jūru tēju var pagatavot mājās, ieliet termosā un paņemt līdz. Tādējādi nav jāiegādājas dzēriens vienreizlietojamā krūzē, turklāt silta tēja būs līdzi visas pastaigas laikā.
Nav jācenšas pilnībā atteikties no plastmasas vai katra iepirkšanās reize jāpārvērš par īpaši grūtu izaicinājumu. Svarīgāk ir pamanīt situācijas, kurās vienreizlietojamu iepakojumu iespējams aizstāt ar kaut ko tādu, kas jau ir mājās.
Ilgtspējīgāki paradumi sākas ar mazām izvēlēm – mazāk iepakojuma ikdienā bieži nozīmē nevis sarežģītākus pirkumus, bet apzinātāku izvēli.
Avoti:
1. Plastic packaging waste in the EU: 35.9 kg per person
2. New packaging rules for less waste and easier recycling
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.






















































































































































































