Rīga +7°C 
KLAUSIES
Viņas sudrabainā, ļoti muzikālā balss uz skatuves parādījās 1962. gadā. Gāja laiks, un Rīgas Estrādes orķestra meitene vērtās starojošā māksliniecē ar apdullinošu karjeru visā padomijā. Kad 1973. gadā Larisa Mondrusa emigrēja uz Rietumiem, dziedātājas vārdu no padomju estrādes vēstures svītroja un vairs nepieminēja…
Kino cienīgs stāsts
Kad Larisa un viņas Egils nonāca Vācijā, sākas pavisam cita dzīve. Viņi zināja – Minhene ir faktiskā Vācijas kultūras galvaspilsēta, tur atradās arī radiostacijas Brīvība mītne, kur Egils labprāt piestrādātu. Turklāt Minhene nav tālu no Austrijas, Itālijas, astoņdesmit kilometru līdz Alpiem…
Minhenē Švarci iebrauca 1973. gada 30. septembrī. Jau nākamajā dienā
sociālajā dienestā viņiem izsniedza divsimt markas un nākamās dzīvesvietas adresi, piešķīra segas un gultasveļu…
Oktobra sākumā Egils iegāja telefona būdiņā, tālruņu grāmatā uzšķīra Bavārijas radio redakcijas numuru un bēdīgā vācu valodā lūdza savienot ar «muzikālo daļu». «Te komponists Egils Švarcs no Krievijas. Esmu ciemos, un man līdzi ir populāra dziedātāja. Vai jūs neinteresētu viņu paklausīties?» Egils radīja iespaidu, ka Minhenē ieradusies padomju delegācija, kuru pušķo estrādes slavenība. Redaktors viņu uzaicināja uz radio.
Bavārijas radio vadībai Larisa nodziedāja Sommer Regen – dziesmu par vasaru un lietu, vienīgo, ko tikai fonētiski, nezinot valodu, bija samācījusies
