Santa.lv
  • Mīlam Latviju, bet pērkam lētāko – kāds patiesībā ir latviešu patriotisms?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    16.11.2026
  • Santa.lv
    Santa.lv
    Redakcija
    Foto: Riga.lv
    Patriotisms nav tikai karogs pie mājas valsts svētkos vai sarkanbaltsarkana lentīte pie mēteļa atloka novembrī. Tas ir arī jautājums par izvēlēm ikdienā un asākos ceļa līkumos, kuri var ietekmēt valsts virzību nākotnē. Pēdējos desmit gados lepnums par Latviju ir audzis, vēlme emigrēt – sarukusi, un vietējie zīmoli neatlaidīgi iekaro iepirkumu grozus.* 74 % iedzīvotāju lepojas ar savu valsti un līdzcilvēku panākumiem, bet kā mūsu patriotisms izpaužas brīžos, kad jāizdara izvēles? 

    Kā parasti – uzmundrinoša sāncensība ar Baltijas kaimiņiem

    Latvijas iedzīvotāju lepnums par savu valsti gadu no gada ir audzis un sasniedzis augstāko rādītāju 10 gadu laikā. Savukārt to, kuri vēlētos emigrēt no Latvijas, ja būtu tāda iespēja, kļūst arvien mazāk – vēl pērn tā atbildēja 45 % aptaujāto, bet šogad – vairs tikai 38 %, lielākoties gados jauni cilvēki. Iespējams, šādu vēlmi silda nevis patriotisma trūkums, bet plašās pasaules vilinājums, jo kopumā trīs ceturtdaļas jauniešu vecumā līdz 29 gadiem norādījuši, ka lepojas ar Latviju.

    Kārtīga Latvijas patriota sirdi, visticamāk, sildīs fakts, ka latvieši ar savas valsts un iedzīvotāju panākumiem lepojas vairāk nekā igauņi, kuriem daudzās jomās iepaliekam. Turklāt savas valodas un kultūras spēkam acīmredzot ticam vairāk nekā mūsu kaimiņi: Latvijā tikai 56 % uztraucas, ka nacionālā kultūra un valoda zaudē savu identitāti, bet tas satrauc 60 % igauņu un 71 % lietuviešu. Latvijā ir arī vislielākais atbalsts dalībai tādās starptautiskās organizācijās kā NATO, Eiropas Savienībā un ANO.

    Pie veikala plaukta mīlestību pret dzimteni pārspēj zemas cenas un pircēja iekšējais kompass

    Mīlestību pret savu valsti var apliecināt daudzos dažādos veidos. Ikdienā – gluži praktiski – ar savu izvēli pārtikas veikalā, dodot priekšroku vietējo ražotāju precēm.

    Kaut arī gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju bieži pērk lētākus produktus, pat ja varētu atļauties maksāt vairāk (un nav noslēpums, ka pašmāju produkcija nereti maksā vairāk), vietējā ražojuma preču iegāde ir svarīgs veids, kā ikdienā izrādīt savu patriotismu. 56 % Latvijas iedzīvotāju labprātāk iegādājas vietējās, nevis no citām valstīm ievestas preces, turklāt šādi noskaņotu pircēju skaits pēdējos divos gados ir audzis par 7 procentpunktiem.

    Vīrieši ir patriotiskāk noskaņoti nekā sievietes – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz zīmolu izvēli: patriotiskus zīmolus izvēlas 41 % sieviešu un 50 % vīriešu.

    Tomēr visprecīzākā ceļa karte uz pircēju sirdīm ir zīmola spēja rast kopīgas vērtības ar savu auditoriju, jo vairums aptaujāto izvēlas zīmolus, kuru vērtības saskan ar pašu vērtībām.

    Vai savu patriotismu esam gatavi pierādīt arī darbos?

    Lepoties ar Latviju ir patīkami. Atbalstīt vietējos ražotājus – diezgan vienkārši. Bet vai patriotisms tikpat pārliecinoši izpaužas arī tad, kad jāceļas no dīvāna un jārīkojas?

    Ar pilsonisko apzinīgumu latviešiem iet kā ar Jaungada apņemšanos sākt vingrot: domas krietni apsteidz darbus. Piemēram, 86 % aptaujāto uzskata, ka iet uz vēlēšanām ir katra pilsoņa pienākums, taču vēl svaigā atmiņā ir vēlētāju aktivitāte oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās, kas tik tikko pārsniedza pusi balsstiesīgo.

    Tāpat 82 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka svarīgos sociālajos un politiskajos jautājumos sava nostāja būtu jāpauž biežāk.

    Sabiedriskās iniciatīvās iesaistās aptuveni četri no desmit, piemēram, piedaloties gājienos vai balsojot par iniciatīvām internetā. Latvijā šāda līdzdalība ir augstākā Baltijā un ar katru gadu aug. Taču pie vakariņu galda var nostrādāt cits apsvērums – vai šī saruna ir strīda vērta? Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto izvairās runāt par politiku, baidoties no konfliktiem.

    Vienlaikus ir skaidrs, ka arvien vairāk katram individuāli un visiem kopā jādomā par savu potenciālo ieguldījumu valsts drošībā un noturībā. Latvijā aug atbalsts obligātajam militārajam dienestam – no 48 % 2023. gadā līdz 53 % šogad, kaut arī jaunieši vecumā līdz 29 gadiem, kurus tas skar vistiešāk, to atbalsta vismazāk (vienlaikus tieši viņi visaktīvāk atbalsta valsts budžeta līdzekļu palielināšanu aizsardzībai). Arī sabiedrības gatavība kopumā militāra apdraudējuma gadījumā pašiem mobilizēties valsts bruņotajos spēkos kopš 2017. gada ir sarukusi.

    Var secināt, ka piederības sajūta Latvijai aug, bet personīgā gatavība upurēties krītas.

    91 % aptaujāto spriež, ka Latvijas sabiedrībai noderētu vairāk optimisma. Taču, lai gan par valsts nākotni mēdzam raizēties, ticības pašu spēkiem mums netrūkst: 90 % Latvijas iedzīvotāju tic, ka panākumi ir atkarīgi galvenokārt no pašu ieguldītajām pūlēm, tāpēc mūsu valsts izaugsme un labklājība ir katra patriota paša rokās.

    * ikgadējā pētījuma Brand Capital* rezultāti.

    Uzmanības centrā

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti