Rīga +10°C 
Raksturojot kopumā sievietes virs 60 gadiem un viņu veselības stāvokli, ģimenes ārste atzīst, ka tas ir ļoti dažāds, tāpat kā sievietes. Taču, jo agrāk, vismaz no 40 gadu vecuma, sieviete ir ieguldījusi savā veselībā, jo vēlāk kopumā viņa ir veselīgāka. Protams, katrai ir savas slimības un lietas, ko nevaram prognozēt, bet tās, kas darījušas savas veselības labā, ko var, – kustējušās, sabalansēti un veselīgi ēdušas, nesmēķējušas, uzturējušas savu mentālo veselību –, ir veselīgākas par tām, kuras nav laikus sākušas pie tā piedomāt.
«Savā praksē redzu daudz motivētu sieviešu, kas daudz dara savas veselības uzturēšanā. Tāpēc man gribas teikt, ka
cilvēks pats var ļoti, ļoti daudz izdarīt.
Un, ja vēl sievietei ir laba saskarsme ar ģimenes ārstu, tad redzu pozitīvus rezultātus,» uzsver Ilze Skuja.
Lai gan menopauzes aktīvās izpausmes, piemēram, karstuma viļņi, ir pārgājušas, pārējās hormonālās izmaiņas ir palikušas. Kā atgādina ģimenes ārste, gan pēc 50, gan pēc 60 gadu vecuma sievietei vispirms svarīga ir profilakse. Un pirmais jautājums – ko varu darīt pati? Kā dzīvot, lai novērstu saslimšanu? Otrkārt, būtiski veikt visas nepieciešamās pārbaudes, un te ļoti svarīgs ir labs kontakts ar ģimenes ārstu. Treškārt, ja ir kāda slimība, tad svarīga ir tās kontrole, lai būtu jauda un maksimāli labākais veselības stāvoklis. Šie ir trīs pīlāri, uz kuriem būtu jāturas, taču tāpat vienmēr būtiskākais ir tas, ko savas veselības labā varu darīt pati.
Ievēro onkomodrību!
Viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem ir onkomodrība, un tā ir saistīta ar onkoloģisko slimību risku. «Galvenais ir dzīvesveids – ko varu darīt, lai nebūtu onkoloģisko slimību. Tātad tas ir kustīgs dzīvesveids, pareiza ēšana, nesmēķēšana, alkohola ierobežošana, izvairīšanās no tiešiem saules stariem, SPF faktora lietošana. Nākamais, ko var darīt, – atbildēt uz jautājumiem un aizpildīt onkoloģiskās modrības karti. Tā ir profilaktiska veidlapa veselības stāvokļa un onkoloģisko risku izvērtēšanai.
Katrai ieteicams atbildēt uz jautājumiem, piemēram,
- vai svars nav ļoti mainījies,
- vai ilgstoši nav paaugstināta temperatūra,
- vai nav parādījies nespēks, kāds veidojums,
- palielinājušies limfmezgli,
- vai nav izdalījumi no dzimumceļiem,
- kas notiek ar vēdera izeju,
- vai nav ilgstošs klepus, asiņošana?
Tie ir minimālie onkomodrības pamatjautājumi, uz kuriem atbildēt un kopā ar ģimenes ārstu šo karti aizpildīt. Onkomodrībai svarīgi veikt valstī noteiktos skrīningus – mamogrāfiju, kas sievietēm turpinās līdz 70 gadu sasniegšanai. Tāpat tā ir onkocitoloģija jeb ginekoloģiskais skrīnings dzemdes kakla vēža noteikšanai, zarnu vēža skrīnings, kas veicams reizi divos gados, pie ģimenes ārsta saņemot testu. Tāpat noteikti būtu jāapskatās āda, vai nav uzradušies kādi jauni veidojumi, dzimumzīmes, un tas arī būtu sava veida skrīnings. Pasaulē šobrīd diskutē arī par to, vai smēķētājiem nebūtu jāveic zemā starojuma datortomogrāfija plaušām, ja varētu būt risks saslimšanai ar plaušu vēzi. Skrīningi ir valsts apmaksāti, tikai pašai ir jārīkojas un tie jāveic,» uzsver ģimenes ārste.
Nomodā par sirds veselību!
Nākamā modrība sievietēm virs 60 gadiem saistīta ar kardiovaskulāro sistēmu – reizi piecos gados vajadzētu noteikt holesterīna līmeni, lipidogrammu, ja tā nav veikta, noteikt arī lipoproteīnu A, ja iepriekš tas nav noteikts. Jāmēra asinsspiediens, un to var izdarīt arī pati mājās, jāpārbauda pulss, vai nav sirdsdarbības problēmu, un, ja būs nepieciešams, ārsts izlems par kardiogrammu un citiem papildu izmeklējumiem.
Kardiovaskulārā riska grupai pieder arī paaugstināts cukura līmenis un cukura diabēts.
Tas paaugstina kardiovaskulāro slimību risku, tāpēc jānosaka glikozes līmenis, glikētais hemoglobīns, bet insulīna rezistences atklāšanai nosaka C peptīdu. Vēl šobrīd izmanto HOMA indeksu. Tas ir matemātisks aprēķins, kas palīdz novērtēt organisma šūnu jutību pret insulīnu un iespējamu insulīna rezistenci. To aprēķina no tukšā dūšā noteiktas glikozes un insulīna, kas palīdz aptuveni novērtēt insulīna rezistenci.
Taču arī šeit pirmais ir mūsu dzīvesveids – kustības, diēta, nesmēķēšana, alkohola ierobežošana, stresa samazināšana, jo arī tas palielina kardiovaskulāro slimību risku. Lielākais svara pieaugums sākas ap menopauzes vecumu, un tad svarīgi tālāk noturēt normālu svaru. Ja tas nav darīts, tad jāpārbauda arī vairogdziedzeris, kura disfunkcija bieži ir sievietes noguruma, vājuma un virssvara iemesls.
Cik stipri ir kauli?
«Sievietēm īpaši aktuāla ir kaulu veselība. Un atkal pirmais ir tas, ko katra pati var darīt sevis labā, aktīvs dzīvesveids, sabalansēta ēšana – vai apēdu pietiekami daudz kalciju saturošus produktus. Jo ļoti būtiski atrast balansu, lai nebūtu tā, ka, kontrolējot svaru, mēs vienā mirklī kaitējam organismam un tam pietrūkst vajadzīgo uzturvielu. Tāpat vajadzētu noteikt D vitamīna līmeni, jo viens ir tā trūkums, bet otrs – šo vitamīnu var uzņemt arī par daudz.
Kaulu pārbaudei veicama osteodensitometrija (DEXA), uz kuru nosūta ģimenes ārsts. Viņš arī izvērtē, cik bieži tas jādara. DEXA nav jātaisa visām un reizi gadā, bet pirmo reizi tad, kad sākas menopauze, un pēc šī izmeklējuma tad vērtē, cik bieži to vajag atkārtot un kad. Ja sievietei ir kāda neskaidra, viegla trauma ar lūzumu, tad DEXA jāveic noteikti – tas ir sarkanais karogs, ka jāpārbauda kaulu blīvums. Šeit jārunā arī par zobu veselību, jo tā attiecas arī uz sirds veselību – svarīgi, lai zobos nebūtu infekcijas. Tāpēc vajadzētu apmeklēt higiēnistu un pārbaudīt zobus, jo arī tie ar gadiem nolietojas,» atgādina Ilze Skuja.
Ja līdz šim tas nav bijis vajadzīgs, 60 gadu vecumā svarīgi aiziet pie acu ārsta, vismaz pie optometrista, kurš pārbauda redzi un pielāgo brilles. Vērts atcerēties arī par tādu diagnozi kā glaukoma, un tāpēc vajadzētu pārbaudīt acu spiedienu. Vēl noteikti nevajag aizmirst par ginekologa apmeklējumu, jo var parādīties urīna nesaturēšana un citas problēmas, kas rada diskomfortu un saistītas ar novecošanu, muskulatūras vājumu. To katra pati var trenēt ar fizioterapiju, vingrošanu, trenējot gan vēdera, gan muguras, gan iegurņa muskulatūru.
Veselīgs miegs, mazāk stresa
Ilze Skuja atgādina, ka arī pieaugušo vecumā cilvēkiem ir jāvakcinējas – sievietēm virs 60 gadu vecuma reizi desmit gados būtu jāpotējas pret difteriju un stingumkrampjiem. Aktīvām sievietēm, kas dodas pārgājienos un dabā, bet būtībā visām jāatceras par ērču encefalīta vakcīnu – tā nav valsts apmaksāta, bet tā samazina saslimšanas risku. Tālāk jau jāskatās uz kopējo veselības stāvokli un dzīvesveidu, uz to, cik daudz sieviete atrodas sabiedrībā un cik daudz sabiedrība var viņai nodarīt pāri, jo
arī imunitāte ar gadiem kļūst mazliet vājāka.
Tad ir jautājums par gripas vakcīnu gripas sezonā, un atsevišķām sieviešu grupām, iespējams, nepieciešama kovida vakcīna, bet tas katrā gadījumā jāizvērtē individuāli. Un atkal – arī šajā ziņā pirmais un svarīgākais ir tas, ko mēs katra varam darīt savas imunitātes labā – uzturēties svaigā gaisā, aktīvi kustēties, pareizi ēst, un tas viss ir katras pašas rokās. «Runājot par imunitāti, nonākam pie nākamā pīlāra – bezmiega un stresa, kas arī bojā imunitāti. Ļoti būtiska ir mentālā veselība – ap 60 gadu vecumu sieviete ātrāk izdeg, ātrāk nogurst, viņai tuvojas pensijas laiks. Labi zināms, ka darba tirgū meklē jaunākus cilvēkus, un tas vēl vairāk palielina trauksmi, stresu, nogurumu, pārstrādāšanos, tāpēc jādomā, kā visas šīs lietas sabalansēt. Papildus stresam un trauksmei ar gadiem mazliet sliktāka kļūst arī atmiņa, bet stress to pasliktina vēl vairāk, un tas atkal rada problēmas darba dzīvē. Tagad pensijā ejam vēlāk, un arī tāpēc mums jācenšas būt veselām un darba spējīgām ilgāk. Taču arī seniorēm jābūt veselām, kustīgām un laimīgām. Ļoti būtiska ir miega kvalitāte – jo sliktāks miegs, jo lielāks stress un lielāki atmiņas traucējumi. Tādēļ jāmācās noturēt savas robežas. Vēl mūsu veselību bojā tā sauktais digitālais slogs – proti, mēs ikdienā pārāk daudz laika pavadām ekrānos, tāpēc vajadzīgs arī digitālais detokss.»
• • •
Projektu Tu esi SEV svarīga finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Žurnāls Santa.
