Rīga +10°C 
«Tā mums tikai šķiet, ka kanalizācijas ūdens kaut kur aizplūst un mēs to vairs neizmantojam. Taču viss, kas pazūd virtuves izlietnē vai klozetpodā, savu dabisko attīrīšanas ciklu pabeidz Rīgas jūras līcī un – agrāk vai vēlāk – nonāk atkal otrreizējā apritē,» atgādina Sandris Vanzovičs, uzņēmuma Rīgas ūdens vecākais komunikācijas projektu vadītājs. Bieži tualetes podu izmantojam kā iespēju atbrīvoties no dažādiem atkritumiem, bet ko pilnīgi legāli ir atļauts noskalot podā?
Pēdējos gados tas ir skaidri nodefinēts kā LMP likums. L – lielās darīšanas, M – mazās darīšanas un P – papīrs. Tātad to, kas atbilst šim likumam, var noskalot podā. Neko citu – nē, nē un vēlreiz nē! Visu pārējo – uz atkritumu urnu. Tieši tik vienkārši.
Lielākais drauds – salvetes
Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu būtiski sarežģī priekšmeti, kam kanalizācijā vispār nebūtu jānonāk. Piemēram, šobrīd īpaši izteikta problēma ir mitrās salvetes, kas paredzētas tualetei un uz kuru iepakojumiem ražotāji nereti norāda, ka tās noārdās un var mest podā. Tā tas nav. Realitātē tās nespēj sadalīties tik ātri, kādā tempā nonāk mūsu kanalizācijas sistēmās, tāpēc savelkas blīvos kamolos un aizsprosto sūknēšanas iekārtas un cauruļvadus.
Turklāt pat pēc attīrīšanas to sastāvā esošās mikrošķiedras un mikrodaļiņas nonāk jūrā.
«Šīs mitrās salvetes šobrīd ir lielākā sērga visā Eiropā. Tās ir ārkārtīgi izturīgas, turklāt elastīgas, tās tiek piesūcinātas ar speciālu šķidrumu, ražotas no speciāla materiāla, kas tik viegli nesadalās un kanalizācijas sistēmā nepārstrādājas. Mitrā salvete var veidot aizdambējumu jau tualetes podā, nonākot kanalizācijas sūkņu stacijā, tās var radīt tehniskus bojājumus un saķērumus attīrīšanas iekārtās. Bet pats galvenais – šīs mitrās salvetes, nonākot ūdenī, veido mikroplastmasu, un to attīrīt nav iespējams. Savukārt mikroplastmasa ir tā, kas nonāk zivīs. Uzņemot tās uzturā, mikroplastmasa nonāk arī cilvēka organismā,» uzsver Sandris Vanzovičs.
Uz katra paša sirdsapziņas paliek jautājumus, vai tualetes podā aizskalot zupu, kas palikusi neapēsta un sabojājusies, vai kafijas biezumus, kas ir iemesls numurs viens, kāpēc aizsērē izlietne.
Protams, kanalizācijas izvads no tualetes poda ir lielāks, arī vilkme pavisam cita. Un, iespējams, var pat atviegloti nopūsties, ka viss veiksmīgi aizpeldējis, taču tikpat labi var gadīties, ka būs sanācis aizdambēt kanalizāciju kaimiņam.
«Mūsu baktērijām, kas attīra kanalizācijas ūdeņus bioloģiskās attīrīšanas stacijā Daugavgrīva, visticamāk, šāda veca zupa tīri labi patiktu, bet kanalizācijas sūkņu stacijas cauruļvadiem – nebūt ne,» nosaka Sandris Vanzovičs. Un, godīgi sakot, tualetes podā nevajadzētu mest arī tualetes papīra kartona rullīti, pat ja zīmējums uz tā atļauj to darīt. Katrs pats var pārliecināties – tas uzreiz neizšķīst. Un iztēloties, kas notiek, ja kanalizācijas caurulē satiekas, piemēram, 50 šādi neizšķīduši rullīši. Tāpēc pat tik šķietami nevainīga lieta būtu jāizmet atkritumu urnā.
Vai esam sākuši domāt zaļāk?
Joprojām kanalizācijas sistēmā nonāk gan tamponi un higiēniskās paketes, gan prezervatīvi, lai gan mēs kā sabiedrība esam kļuvuši kulturālāki. Teiksim, pirms 20 gadiem cilvēku, kas savāca aiz sava suņa, uzskatīja par mazliet dīvainu. Tagad ir pretēji – ja suņa saimnieks nesavāc aiz sava mīluļa, tad viņam nāk klāt un aizrāda.
«Diemžēl par sadzīves kanalizācijas lietošanu mēs nevaram būt tik optimistiski – mainījies ir tikai saturs. Pirms pieciem gadiem lielākais posts bija vates kociņi, kas bija ražoti no plastmasas, bet šobrīd tās ir jau pieminētās mitrās salvetes. Ar kociņiem bēda tāda, ka tie ir tieši tik mazi, lai izspruktu cauri mehāniskajām restēm un nonāktu nostādinātajos ūdeņos, kur baktērijas reāli tos nevar pārstrādāt. Pēc tam pludmalē tos kociņus varēja lasīt kā gliemežvākus,» atgādina Sandris Vanzovičs.
Bet arī tagad kanalizācijā nonāk dažādas neiespējamības, sākot ar automašīnas riepu (!) un autiņbiksītēm.
Savu reizi parādās arī nejauši iekritušas lietas, jo nez vai kāds tīšām slīcina savas zobu protēzes vai derīgu autovadītāja apliecību. Modernais laikmets paģēr, ka ik pa laikam kanalizācijas sistēmā ieplunkšķ arī mobilais telefons. «Sabiedrība kļūst saudzīgāka attiecībā pret vidi, bet par sadzīves kanalizāciju diez vai varam būt tik optimistiski. Cita lieta, ka iekārtas kļūst arvien jaudīgākas un ātrāk iespējams izķert visas nebūšanas. Tas, kas tiešām ir uzlabojies, – situācija ar cigarešu izsmēķiem, bet tas noticis, pateicoties tam, ka ir mainījušies paši smēķēšanas paradumi.
Cigaretes kā tādas cilvēki lieto mazāk. Bet izsmēķi tāpat ar plašu rokas vēzienu tiek iemesti notekūdeņu renstelē. Attīrīšanas sistēmā filtri, kas ir izsmēķos, izjūk līdz tādam līmenim, ka paliek pāri mikrošķiedras, un tās diemžēl nonāk ūdenī,» stāsta uzņēmuma Rīgas ūdens pārstāvis. Tāpēc būtu jāapzinās, ka mūsu rīcība vistiešākā veidā ietekmē to, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim.
Kā attīra kanalizācijas ūdeni?
Bioloģiskā attīrīšanas stacija Daugavgrīva attīra notekūdeņus no visas Rīgas, kā arī daļas Ropažu, Ādažu, Ķekavas un Mārupes novadiem un Jūrmalas austrumu daļas. 2025. gadā stacijā attīrīti vairāk nekā 50 miljoni kubikmetru notekūdeņu jeb vidēji ap 138 000 kubikmetriem diennaktī.
No dzīvojamām mājām pa kanalizācijas tīklu (kopējais tā garums ir ap 1293 kilometriem) tiek novadīts uz kanalizācijas sūkņu stacijām (kopējais to skaits pilsētā – ap 115), no kurām notekūdeņi tiek pārsūknēti uz bioloģiskās attīrīšanas staciju Daugavgrīva. Tur vispirms tie nonāk stacijas pieņemšanas kamerā, pēc tam mehāniskajās restēs un smilšķērājos, kur tiek atdalīts rupjais piesārņojums un smiltis.
Nākamais posms – pirmreizējie nostādinātāji, kur noslēdzas mehāniskās attīrīšanas posms: no notekūdeņiem tiek atdalītas atlikušās neizšķīdušās vielas, un pēc tam tie tiek novirzīti uz aerācijas baseiniem bioloģiskajai attīrīšanai. Pēc bioloģiskās attīrīšanas notekūdeņi nonāk otrreizējos nostādinātājos, kuros tiek atdalītas aktīvās dūņas.
Pilnībā attīrītie notekūdeņi tiek izvadīti Rīgas jūras līcī 2,4 kilometru attālumā no krasta līnijas aptuveni 15 metru dziļumā.
Neaizdambē cauruli
Noskalojot tualetes podā to, kas tam nav paredzēts, var būt arī nopietnas sekas. Visbiežāk – kanalizācijas caurule aizsprostojas pašā mājā. Ja aizdambējums izveidojas, piemēram, starp trešo un ceturto stāvu, tad ceturtais stāvs var noplūst ar kanalizācijas saturu. Ja tas ir izvadā, tuvāk ielas kanalizācijai, tad parasti tiek applūdināts pirmais stāvs.
Lai nenāktos saskarties ar cauruļu aizsprostošanos, izlietnēs var izmantot speciālu sietiņu, kas neļaus ēdiena paliekām nokļūt caurulēs. Savukārt vannasistabā pēc mazgāšanās ieteicams iztīrīt dušu un vannu no tur sakritušajiem matiem.
Īpašais jautājums
Vai smalcinātājs izlietnē ir glābiņš? Smalcinātāji mūsu sadzīvē ienāk arvien vairāk, jo, protams, ir atšķirība, vai kanalizācijas izvadā nonāk vesela kartupeļu miza vai sasmalcināta. Bet ir viens bet!
Baktērijas, kas attīra kanalizācijas ūdeņus, ir ļoti ēdelīgas, un viņām pret šādu maltīti nekas nav iebilstams, taču problēma ir cita – sasmalcinātās mizas var sadraudzēties un saķerties kopā ar citiem atkritumiem.
Ja izveidosies aizsērējums, tas tīri labi patiks grauzējiem, bet, ja sasmalcinātā masa tomēr veiksmīgi kustēsies uz priekšu, tad ar ēdiena atliekām labprāt mielosies dažādas baktērijas, un tas vairos smaku.
Atceries
- Virtuves dvielis un roku slaukāmie papīra dvieļi labi uzsūc mitrumu, bet neizšķīst, tāpēc liels to daudzums kanalizācijā noteikti radīs problēmas tās lietotājam.
- Mitrās salvetes, piesūcinātas ar speciālu šķidrumu un ražotas no speciāla materiāla, kas tik viegli nesadalās un nepārstrādājas kanalizācijas sistēmā, veido aizsprostojumus vai pat iestrēgst kādā posmā. > Kafijas biezumi ir iemesls numur viens virtuves izlietnes aizdambējumam, jo tie nešķīst ūdenī, bet gan nosēžas uz cauruļu sieniņām.
- Rīsi un makaroni ūdens ietekmē piebriest un veido liela izmēra aizdambējumus.
- Olu čaumalu asās daļiņas kā magnēts pievelk citus netīrumus un veido aizdambējumus, veicinot cauruļu aizsērēšanu.
- Tauki un eļļa nešķīst ūdenī, bet nosēžas uz cauruļu sieniņām, tādējādi tās aizaudzējot, turklāt saskarē ar aukstu ūdeni sacietē.
- Milti, saskaroties ar ūdeni, veido kaut ko līdzīgu tumei un aizdambē caurules.
- Mājdzīvnieku pakaiši, saskaroties ar mitrumu, absorbē vai sacementē to, līdz ar to suņu un kaķu smilšu noskalošana tualetes podā var radīt nopietnus aizsprostojumus kanalizācijas caurulēs.
Uzmanības centrā
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
