Rīga +8°C 
Saruna ar urologu, Latvijas Urologu asociācijas prezidentu – Juri Jansonu.
Aiz novembra ūsām ir dzīve
Novembris Latvijā un daudzviet pasaulē ir vīriešu veselībai veltīts mēnesis. Starptautiskā kustība Movember aicina vīriešus rūpēties par fizisko un psihisko veselību, veikt profilaktiskās pārbaudes un laikus meklēt palīdzību.
Kustība aizsākās 2003. gadā Melburnā, kad divi draugi nolēma atgriezt modē ūsas un izaicinājumam piesaistīja arī citus vīriešus. Pirmajā gadā piedalījās 30 vīrieši, bet jau nākamajā iniciatīva ieguva labdarības mērķi – 450 dalībnieki savāca aptuveni 54 000 Austrālijas dolāru Austrālijas Prostatas vēža fondam. Vēlāk kustība kļuva starptautiska un pievērsās arī sēklinieku vēzim, psihiskajai veselībai un pašnāvību profilaksei.
Tomēr interese par vīriešu veselību radās jau pirms Movember. Pagājušā gadsimta 90. gados ASV un Lielbritānijā veidojās organizācijas, kas mudināja pievērst lielāku uzmanību vīriešu veselības problēmām un profilaksei. Līdzās reproduktīvajai un seksuālajai veselībai arvien vairāk sāka vērtēt arī priekšlaicīgas nāves iemeslus, dzīvesveidu un sociālos apstākļus. «Svarīgi saprast, ka vīriešu veselība nav radusies kā atsevišķa medicīnas specialitāte un nav sinonīms uroloģijai. Šis jēdziens pakāpeniski attīstījās no novērojuma, ka vīrieši dzīvo īsāku mūžu, biežāk priekšlaikus mirst ar noteiktām slimībām un ne vienmēr savlaicīgi izmanto veselības aprūpi,» skaidro urologs Juris Jansons.
Prostatas vēzim pievērstā uzmanība ir pamatota – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju tas ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā. Taču Jansons līdzās prostatas un sēklinieku vēzim īpaši izceļ arī urīnpūšļa vēzi, par kuru sabiedrībā runā retāk. Viens no nozīmīgākajiem tā riska faktoriem ir smēķēšana, kuras kaitīgā ietekme skar arī urīnceļus.
Pēdējā desmitgadē urologi daudz darījuši sabiedrības izglītošanā, tomēr vīriešu veselības uzlabošanai nepieciešama plašāka sadarbība. Sirds slimības, vielmaiņas traucējumi, depresija un atkarības prasa dažādu speciālistu iesaisti. Latvijas Urologu asociāciju Jansons redz kā vienu no šīs sadarbības veicinātājiem, lai veselības riskus pamanītu laikus un palīdzētu vīriešiem ilgāk dzīvot veselīgi.
Vīriešu veselība – valsts nākotnes jautājums
Vīriešu veselība pakāpeniski kļuvusi arī par veselības politikas prioritāti. Īrija īpašu vīriešu veselības politiku pieņēma jau 2008. gadā, bet 2018. gadā Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģions apstiprināja vīriešu pirmo veselības un labklājības stratēģiju. Tās mērķis ir mazināt priekšlaicīgu mirstību, uzlabot fizisko un psihisko veselību un nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas saņemt palīdzību. Tolaik PVO dati liecināja, ka vīriešu paredzamais mūža ilgums dažādās Eiropas reģiona valstīs atšķiras gandrīz par 17 gadiem. Tas parāda, ka dzīves ilgumu būtiski ietekmē arī dzīves apstākļi, paradumi un veselības aprūpes pieejamība. «Daļa no šī jautājuma skaidrojama ar bioloģiju. Daļa – ar dzīvesveidu un riska uzvedību. Liela nozīme ir smēķēšanai, alkoholam, uzturam, fiziskajām aktivitātēm, traumām un negadījumiem. Ļoti būtiska ir psihiskā veselība, depresija, atkarības, pašnāvību risks un tas, cik savlaicīgi vīrietis meklē palīdzību,» vīriešu īsākā mūža iemeslus skaidro Juris Jansons.
Arī Latvijas dati atklāj ievērojamu atšķirību. Saskaņā ar CSP izdevumu Demogrāfija 2026 jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2025. gadā zēniem bija 72,3 gadi, meitenēm – 81 gads. Tie ir 8,7 gadi. Savukārt no cilvēkiem, kuri 2025. gadā Latvijā nomira ārēju cēloņu (tostarp negadījumu un kritienu) dēļ, aptuveni divas trešdaļas bija vīrieši. Tāpēc vīriešu veselības uzlabošanai nepieciešama dažādu speciālistu sadarbība. Ģimenes ārsts izvērtē kopējo veselības stāvokli un, ja vajadzīgs, iesaista urologu, kardiologu, endokrinologu, psihiskās veselības vai citus speciālistus. Palīdzībai jāatbilst konkrētā cilvēka riskiem un dzīves situācijai.
Juris Jansons īpaši aicina domāt par paaudzi, kas šobrīd strādā un audzina bērnus. Pēc 10 vai 20 gadiem tās vajadzības pēc veselības aprūpes pieaugs, un šodienas paradumi ietekmēs gan cilvēku pašsajūtu, gan veselības sistēmas noslodzi. «Tāpēc jautājums nav tikai par to, cik slimnīcu, ārstu vai medikamentu mums būs nepieciešams pēc 20 gadiem. Tikpat būtisks jautājums ir, kādā veselības stāvoklī šī paaudze līdz tam nonāks,» uzsver ārsts.
Tomēr atbildība nav jāuzņemas tikai pašam vīrietim. Svarīgi, lai palīdzība būtu pieejama, cilvēks zinātu, kur vērsties, un sarunā ar ārstu atklāti runātu arī par emocionālām grūtībām vai atkarībām. «Bieži sakām, ka vīrieši neiet pie ārsta, bet tikpat svarīgs ir pretējais jautājums. Vai veselības aprūpes sistēma ir izveidota tā, lai vīrieti sasniegtu pirms brīža, kad viņam jau ir simptomi vai attīstījusies slimība?» jautā Jansons.
No dzimšanas līdz 100 gadiem
Katrā dzīves posmā veselības vajadzības mainās. Bērnībā svarīga ir attīstība un droša vide, jaunībā – paradumu veidošana un riskantas rīcības mazināšana. Pusmūžā lielāku uzmanību prasa sirds un vielmaiņas veselība, bet vēlākajos gados – esošo slimību kontrole un patstāvības saglabāšana.
«Tāpēc nav viena universāla vīriešu veselības komplekta, kas būtu vienādi piemērots 25, 45, 65 un 85 gadus vecam vīrietim. Veselības riski mainās kopā ar cilvēku. Arī profilaksei un veselības aprūpei būtu jāmainās līdz ar viņu,» uzsver Juris Jansons.
0–10 gadi. Veselības pamati un drošības izjūta
Pirmajā desmitgadē rūpes par veselību galvenokārt ir pieaugušo rokās. Līdzās bērna augšanai un attīstībai svarīga ir emocionālā drošība un attiecības ģimenē. Jāpamana attīstības grūtības, trauksme un problēmas skolā, radot vidi, kurā bērns nebaidās pateikt, ka sāp vai ir vajadzīga palīdzība.
Uzmanība jāpievērš iedzimtām veselības problēmām, astmai, traumām un aptaukošanās riskam. Uroloģijā būtiski savlaicīgi atklāt un ārstēt nenoslīdējušus sēkliniekus jeb kriptorhismu. Veselības pamatus veido regulāras pārbaudes, vakcinācija, pilnvērtīgs uzturs, kustības un miegs. Bērns mācās arī no pieaugušo piemēra, tostarp viņu attieksmes pret palīdzības meklēšanu.
10–20 gadi. Mainās ķermenis un attiecības ar pasauli
Pubertātes laikā līdzās ķermeņa pārmaiņām veidojas identitāte, pašvērtējums un attiecības ar vienaudžiem. Pašsajūtu var ietekmēt salīdzināšanās sociālajos tīklos, mobings, trauksme vai depresija. Jaunietim vajadzīga iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbalstu bez izsmiekla vai nosodījuma.
Būtiska ir traumu un atkarību profilakse, seksuālā izglītība un aizsardzība pret seksuāli transmisīvām infekcijām. Jāpievērš uzmanība pubertātes attīstībai un uroloģiskām problēmām, piemēram, paplašinātām vēnām sēklinieka apvidū jeb varikocēlei. Pēkšņas stipras sāpes sēkliniekā prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību, jo iespējama sēklinieka sagriešanās jeb torsija. Svarīga ir arī vecumam atbilstoša vakcinācija, tostarp pret cilvēka papilomas vīrusu, kustības un psihiskās veselības atbalsts.
20–30 gadi. Paradumi kļūst par dzīvesveidu
Patstāvīgas dzīves sākums, darbs, attiecības un finansiālā atbildība var radīt ievērojamu slodzi. Spiediens būt veiksmīgam, vientulība vai emocionālas grūtības ne vienmēr ir pamanāmas no malas. Arī laba fiziskā forma nenozīmē, ka cilvēks jūtas labi psiholoģiski.
Līdzās traumu, atkarību un seksuāli transmisīvo infekciju riskiem aktuāli var kļūt auglības jautājumi un sēklinieku audzēji. Jaunas pārmaiņas sēkliniekā jāizvērtē arī tad, ja tās nesāp. Šajā vecumā var veidoties aptaukošanās un pirmie sirds un vielmaiņas slimību riska faktori. Regulāras kustības, miegs, drošs sekss un individuālajam riskam atbilstošas pārbaudes palīdz saglabāt veselību turpmākajiem gadiem.
30–40 gadi. Daudz pienākumu un maz laika sev
Karjera, bērni un finansiālās saistības bieži atstāj rūpes par sevi pēdējā vietā. Miega trūkums un pārslodze var kļūt par ikdienu, tāpēc svarīgi laikus pamanīt ilgstošu stresu, izdegšanas pazīmes un attiecību grūtības.
Var parādīties paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, aptaukošanās, miega apnoja jeb elpošanas apstāšanās epizodes miegā, muguras un locītavu problēmas, kā arī seksuālās funkcijas traucējumi. Pieaug 2. tipa cukura diabēta risks. Kopā ar ģimenes ārstu jāizvērtē nepieciešamās pārbaudes un iespējas mainīt ikdienas paradumus, negaidot izteiktas sūdzības.
40–50 gadi. Pārbaudīt veselību un pārskatīt gaidas
Šajā desmitgadē arvien svarīgāk kļūst izvērtēt sirds un asinsvadu slimību un diabēta risku – sekot asinsspiedienam, holesterīnam, cukura līmenim asinīs un svaram. Uzmanību prasa arī miega un erekcijas traucējumi. Ar ārstu jāpārrunā vecumam un ģimenes slimību vēsturei atbilstošas vēža pārbaudes. Vīriešiem ar paaugstinātu prostatas vēža risku tās var būt nepieciešamas agrāk.
Jansons pievērš uzmanību arī emocionālajām pārmaiņām: daļa vīriešu 45–50 gados sāk salīdzināt sasniegto ar kādreizējām iecerēm. Atšķirība starp gaidīto un esošo, pārslodze vai attiecību krīze var radīt vilšanos. Šīs grūtības ir svarīgi atpazīt un pārrunāt, neuztverot tās kā pierādījumu, ka dzīves labākā daļa jau beigusies.
50–60 gadi. Rūpes par nākamajām desmitgadēm
Pieaug sirds un asinsvadu slimību, insulta, diabēta un vairāku audzēju risks. Uroloģijā aktuālāks kļūst prostatas vēzis, labdabīga prostatas palielināšanās, urinācijas un erekcijas traucējumi. Svarīgas ir atbilstošas vēža pārbaudes, esošo slimību kontrole un fiziskās aktivitātes, kas palīdz saglabāt muskuļu spēku.
Prostatas veselības izvērtēšanā izmanto PSA jeb prostatas specifiskā antigēna analīzi asinīs. Paaugstināts rādītājs vēl nenozīmē vēzi – to var ietekmēt arī labdabīgas pārmaiņas vai iekaisums. Rezultātu un turpmāko rīcību izvērtē ārsts. Arī testosterona deficītu pārbauda atbilstošu simptomu gadījumā, nevis automātiski visiem vīriešiem šajā vecumā.
Vienlaikus var mainīties seksuālā pašapziņa, attieksme pret darbu un ģimenes pienākumi. Tomēr 50. dzimšanas diena nenozīmē dzīves norietu. Priekšā var būt vairākas aktīvas desmitgades, un rūpes par veselību palīdz saglabāt iespēju tās piepildīt atbilstoši savām vēlmēm.
60–70 gadi. Saglabāt spēku un aktīvu dzīvi
Arvien svarīgāk ir vērtēt ne tikai diagnozes, bet arī to, kā cilvēks kustas, domā un tiek galā ar ikdienu. Pensionēšanās var dot vairāk brīvības, taču arī mainīt ierasto ritmu un radīt vientulību. Emocionālas grūtības nav jāpieņem kā neizbēgama novecošanas daļa.
Līdzās sirds, onkoloģisko un nieru slimību kontrolei uzmanību prasa urinācijas traucējumi, kaulu trauslums un muskuļu masas un spēka zudums. Svarīgi ir piemēroti spēka un līdzsvara vingrinājumi, pilnvērtīgs uzturs, vakcinācija un ārstēšanas pārskatīšana. Arī profilaktiskās pārbaudes pielāgo kopējam veselības stāvoklim un paredzamajam ieguvumam.
70–80 gadi. Patstāvība ikdienā
Spēja pašam iepirkties, pagatavot ēdienu, doties pastaigā un satikt draugus kļūst par būtisku dzīves kvalitātes rādītāju. Vairākas vienlaicīgas slimības un daudzu zāļu lietošana prasa regulāru ārsta izvērtējumu, tostarp uzmanību medikamentu mijiedarbībai un blaknēm.
Pieaug kritienu, lūzumu un atmiņas traucējumu risks. Patstāvību palīdz saglabāt spēka un līdzsvara vingrinājumi, pilnvērtīgs uzturs, redzes un dzirdes korekcija un droša mājas vide. Tikpat svarīgi ir sociālie kontakti, jo tuvinieku zaudējums un izolācija būtiski var ietekmēt pašsajūtu.
80–90 gadi. Individuāli pielāgota aprūpe
«Šajā vecumā cilvēki savā starpā var ļoti būtiski atšķirties. Viens 85 gadus vecs cilvēks var būt aktīvs un patstāvīgs, cits var būt ļoti trausls un atkarīgs no palīdzības,» uzsver Jansons. «Galvenais mērķis ir saglabāt autonomiju, komfortu un iespējami labu dzīves kvalitāti.»
Tāpēc ārstēšanas izvēli nevar noteikt tikai pēc vecuma. Jāpievērš uzmanība nepietiekamam uzturam, šķidruma trūkumam, infekcijām, atmiņas traucējumiem un zāļu blaknēm. Aprūpē svarīgi uzturēt kustīgumu, sniegt drošību un nepieciešamo palīdzību, vienlaikus saglabājot cilvēka iespējas piedalīties lēmumos par savu dzīvi.
90–100 gadi. Dzīves kvalitāte un cieņa
Arī ļoti lielā vecumā aprūpes centrā jābūt cilvēka vajadzībām un vēlmēm. Pieaug trausluma, kritienu, infekciju un atkārtotas nonākšanas slimnīcā risks. Izvēloties izmeklējumus un ārstēšanu, jāvērtē gan iespējamais ieguvums, gan slodze, ko tie rada.
Svarīgs ir individuāls aprūpes plāns, simptomu mazināšana, medikamentu pārskatīšana un tuvinieku atbalsts. Ja nepieciešama paliatīvā aprūpe, tā ir daļa no kvalitatīvas palīdzības. Mērķis ir saglabāt iespējami labu pašsajūtu, attiecības un cieņpilnu dzīvi.
Visās desmitgadēs ir viena vajadzība – uzticēšanās. Atrast ārstu, ar kuru iespējams runāt atklāti, izstāstīt ne tikai par simptomiem, bet arī bailēm, attiecībām vai ieradumiem, kurus grūti mainīt. Tas nenozīmē, ka viens speciālists atrisinās visu, taču šāda saruna palīdz atrast piemērotu palīdzību un saprast nākamos soļus. «Mērķis nav tikai panākt, lai vīrieši dzīvotu ilgāk. Mērķis ir panākt, lai viņi pēc iespējas ilgāk dzīvotu veselīgi,» saka Jansons.
