Rīga +18°C 
Kā laikus atpazīt simptomus, kad pietiek ar pašaprūpi un kāpēc alerģiju nevajadzētu paciest, skaidro Veselības centru apvienības (VCA) veselības klīnikas Dubulti ģimenes ārste Santa Zvaigzne.
Ziedošas pļavas var sagādāt ne tikai prieku
Vasaras mēnešos alerģiju bieži izraisa dažādu nezāļu un graudzāļu ziedputekšņi. Pie biežākajiem alergēniem Latvijā pieder ceļtekas, vērmeles, nātres, timotiņš, smilgas, auzenes un citas pļavu zāles, kuru ziedputekšņi ar vēju spēj izplatīties lielos attālumos. To dēļ var rasties šķidras iesnas, šķaudīšana, deguna nieze, acu asarošana un sauss klepus. Savukārt dārza darbos vai lasot pļavas ziedus, augi var nonākt tiešā saskarē ar ādu un izraisīt apsārtumu, niezi vai nelielus izsitumus.
Šādos gadījumos lokāli antihistamīna (pretalerģijas) līdzekļi bieži sniedz ātru atvieglojumu, bet, ja simptomi saglabājas vai kļūst izteiktāki, farmaceits vai ārsts var ieteikt lietot arī iekšķīgi lietojamus antihistamīnus. Arī pelējuma sēnītes mitrās telpās, komposta kaudzēs vai pļaujot vecu zāli var būt ilgstošu iesnu, acu asarošanas, deguna niezes un sausa klepus cēlonis.
Kukaiņu kodumi var izraisīt alerģiju
Viens no pirmajiem riskiem vasarā ir bišu, lapseņu un sirseņu dzēlieni. Lielākajai daļai cilvēku tie izraisa tikai lokālu apsārtumu, pietūkumu un niezi, taču dažkārt organisma reakcija var būt daudz nopietnāka. Ja pēc dzēliena parādās pietūkums sejas rajonā, apgrūtināta elpošana, sēkšana, aizsmakums, reibonis, straujš asinsspiediena kritums, slikta dūša, vemšana, caureja vai vēdera krampji, nekavējoties jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Īpaši bīstams ir dzēliens mutē vai rīklē.
Cilvēkiem, kuriem jau reiz attīstījusies dzīvībai bīstama alerģiska reakcija jeb anafilaktiskais šoks, turpmāk jābūt īpaši piesardzīgiem. Ārsts šādos gadījumos izraksta epinefrīna preparātu, kas vienmēr jānēsā līdzi, dodoties dabā.
Ja reakcija ir vieglāka un izpaužas tikai ar lokālu pietūkumu, apsārtumu un niezi, parasti palīdz vēsas kompreses un lokāli lietojami antihistamīna gēli vai pretiekaisuma krēmi. Savukārt, ja pietūkums ir izteiktāks, ir vairāki dzēlieni vai nieze būtiski traucē ikdienai, ieteicams lietot arī iekšķīgi lietojamu antihistamīnu, kas palīdz ātrāk mazināt organisma reakciju un uzlabot pašsajūtu. Ja stāvoklis neuzlabojas, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Arī bērniem nepieciešama piemērota ārstēšana
Pediatrijā priekšroka parasti tiek dota otrās paaudzes antihistamīniem, jo tie retāk izraisa miegainību un pētījumos pierādījuši labu drošības profilu. Par piemērotāko preparātu, devu un lietošanas ilgumu vienmēr jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Ja bērnam ir izteikta sezonāla alerģija, ārsts var nozīmēt regulāru antihistamīnu terapiju.
Alerģija var attīstīties jebkurā vecumā
Lai gan daudzi uzskata, ka alerģijas rodas tikai bērnībā, patiesībā tās var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Pieaugušajiem nereti pirmo reizi parādās sezonāls alerģiskais rinīts, alerģija pret mājdzīvniekiem, putekļu ērcītēm vai sadzīvē lietotām ķīmiskām vielām un kosmētiku. Arvien biežāk sastopams arī kontaktdermatīts, kas izpaužas ar apsārtumu, niezi un ādas iekaisumu vietā, kur notikusi saskare ar kairinošo vielu.
Šādos gadījumos antihistamīni palīdz mazināt niezi un uzlabo pašsajūtu, īpaši naktīs, tomēr ilgtermiņā svarīgākais ir atrast un izvairīties no alerģijas izraisītāja.
«Alerģiju nevajadzētu uztvert kā neizbēgamu sezonas sastāvdaļu. Jo agrāk tiek atpazīti simptomi un uzsākta piemērota ārstēšana, jo vieglāk izvairīties no nepatīkamām sajūtām un baudīt vasaru bez lieka diskomforta,» atgādina VCA veselības klīnikas Dubulti ģimenes ārste.
Kas organismā notiek alerģiskas reakcijas uzliesmojuma laikā?
Alerģiskas reakcijas laikā organisms izdala histamīnu – bioloģiski aktīvu vielu, kas izraisa pietūkumu, apsārtumu, niezi, iesnas un acu asarošanu. Histamīns paplašina asinsvadus, palielina to caurlaidību, veicina gļotu izdalīšanos un var izraisīt arī bronhu sašaurināšanos, kas izpaužas ar elpas trūkumu. Smagākos gadījumos tas var veicināt strauju asinsspiediena pazemināšanos un anafilaktiskas reakcijas attīstību.
Kāpēc nav jābaidās no antihistamīna medikamentiem?
Antihistamīna līdzekļi bloķē histamīna darbību, tādējādi ātri mazina alerģijas simptomus un kavē iekaisuma reakcijas attīstību. Tie palīdz samazināt niezi, pietūkumu, iesnas un acu asarošanu arī tad, ja pilnībā izvairīties no alergēna nav iespējams.
Turklāt šiem medikamentiem nav raksturīga pierašana vai atkarība, jo to darbība ir atgriezeniska.
Tieši tāpēc sezonālu alerģiju gadījumā antihistamīni daudziem ir efektīvākais veids, kā kontrolēt simptomus laikā, kad alergēni joprojām atrodas apkārtējā vidē.
Kāpēc ir svarīgi noteikt alerģijas cēloni
«Alerģijas gadījumā būtiska ir ne tikai simptomu mazināšana, bet arī cēloņa noteikšana,» skaidro ārste Jana Osīte, Centrālā laboratorija laboratorijas vadītāja. «Tas ir īpaši noderīgi gadījumos, kad elpceļu alerģiju ierosina vairāku augu ziedputekšņi vai līdzīgus simptomus izraisa dažāda veida alergēni, piemēram, gan pārtikas produkti, gan putekļu ērcītes. Tāpat precīza cēloņa noskaidrošana ir būtiska, ja ir krusteniskas reakcijas.
Piemēram, cilvēkam ar primāru bērza ziedputekšņu alerģiju var būt alerģiska reakcija arī pēc ābolu ēšanas, jo tajos ir strukturāli līdzīgi proteīni un imūnsistēma tādēļ sajauc divas dažādas lietas.
Zinot īstos alerģijas ierosinātājus, ārsts var izvēlēties mērķtiecīgu terapiju, savukārt pacientam tā ir iespēja izvairīties no liekiem uztura ierobežojumiem.»
