Rīga +19°C 
Izrādās, ka videi draudzīgs baseins nenozīmē atteikšanos no dezinfekcijas vai kompromisus drošības ziņā. Gluži pretēji – eksperti uzsver, ka ilgtspējīgākā pieeja bieži vien ir arī ekonomiskākā. Jo retāk nākas glābt zaļu ūdeni, jo mazāk tiek patērēts ūdens, elektrība un ķīmiskie līdzekļi.
Hlors nav glābējs
Kad baseina ūdens kļūst zaļš vai duļķains, daudzi vispirms risinājumu meklē ķīmisko līdzekļu plauktā. Tomēr eksperti uzsver, ka hlors nav pirmais solis ceļā uz tīru ūdeni.
Rīgas Tehniskās universitātes rektors un ūdens kvalitātes pētnieks Tālis Juhna skaidro, ka baseins ir slēgta ūdens sistēma, kurā nepārtraukti nonāk putekļi, lapas, kukaiņi, sviedri, kosmētikas atliekas un mikroorganismi.
Ja šie netīrumi netiek regulāri satīrīti, siltais ūdens kļūst par piemērotu vidi aļģu un baktēriju attīstībai.
Rezultātā ūdens kļūst duļķains, uz baseina virsmām un cauruļvados veidojas biofilma, bet vēlāk problēmas novēršanai nepieciešams ievērojami vairāk ķīmisko līdzekļu, ūdens un enerģijas nekā tad, ja baseins būtu regulāri kopts.
Līdzīgu ainu ikdienā redz arī uzņēmuma Ecobaseini projektu vadītāja Kristīne Šķensberga. Viņa uzsver, ka ceļš līdz kristāldzidram ūdenim sastāv no vairākiem posmiem. Vispirms jānodrošina kvalitatīva filtrācija un nepārtraukta ūdens cirkulācija, regulāri jāiztīra baseina sienas un grīda, jānovāc lapas un citi netīrumi, un tikai pēc tam nozīme ir ūdens dezinfekcijai. Ja kāds no šiem posmiem tiek izlaists, vēlāk nākas cīnīties ar sekām.
«Tad mēs nonākam pie lielajiem spaiņiem ar ķīmiju,» saka eksperte.
Mazāk, bet gudrāk
Vēloties dzīvot videi draudzīgāk, daudzi cenšas pēc iespējas samazināt hlora izmantošanu. Taču eksperti brīdina – mērķis nav atteikties no dezinfekcijas, bet gan izmantot to gudri.
«Tīram baseinam nav vajadzīgs liels hlora daudzums, bet gan pareiza brīvā hlora koncentrācija un atbilstošs pH līmenis,» skaidro Tālis Juhna.
Viņš uzsver, ka lielāks hlora daudzums nespēj kompensēt sliktu filtrāciju vai nepareizu ūdens ķīmiju.
Savukārt raksturīgā hlora smaka bieži vien nemaz neliecina par pārāk lielu hlora daudzumu. To rada hloramīni, kas veidojas, hloram reaģējot ar sviedriem un citām organiskajām vielām.
To apstiprina arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti, norādot, ka visi baseinu dezinfekcijas līdzekļi satur bioloģiski aktīvas vielas, kuru uzdevums ir ierobežot mikroorganismu vairošanos. Tāpēc Eiropas Savienībā šo līdzekļu lietošana tiek stingri regulēta, un tie vienmēr jāizmanto tikai ražotāja noteiktajā daudzumā. Pārmērīga dozēšana nepadara ūdeni drošāku, bet var radīt nevajadzīgu slodzi videi.
Kristīne Šķensberga stāsta, ka pēdējos gados arvien vairāk privāto baseinu īpašnieku izvēlas automatizētas sistēmas, kas pašas analizē ūdens kvalitāti un nepieciešamības gadījumā pievieno tieši tik daudz dezinfekcijas līdzekļa, cik vajadzīgs. Tas samazina cilvēcisko kļūdu risku un palīdz izvairīties no pārmērīgas ķīmisko līdzekļu lietošanas.
Savukārt tiem, kuri vēlas vēl videi draudzīgāku risinājumu, pieejamas arī tādas tehnoloģijas kā sāls elektrolīze un hidrolīze.
K. Šķensberga skaidro, ka hidrolīzes sistēmās lielākā daļa ūdens tiek dezinficēta ar brīvajiem radikāļiem, bet tikai neliela daļa – ar hloru. Tomēr viņa atzīst, ka šādas sistēmas joprojām ir salīdzinoši dārgas, tāpēc tās ne visiem pieejamas.
Pavisam vienkārši
Lai gan tehnoloģijas attīstās, eksperti ir vienisprātis, ka vislielāko efektu bieži vien dod pavisam vienkārši paradumi.
Viens no tiem ir baseina pārsegs. Tas samazina ūdens iztvaikošanu, neļauj ūdenī nonākt lapām un citiem netīrumiem, kā arī palīdz saglabāt siltumu.
Ja baseins tiek sildīts, pārsegs būtiski samazina arī elektroenerģijas patēriņu.
Ne mazāk svarīga ir regulāra filtra kopšana. K. Šķensberga novērojusi, ka daudzi īpašnieki filtru skalo pārāk reti vai, gluži pretēji, dara to pārāk bieži. Abos gadījumos tiek lieki patērēti resursi. Aizsērējis filtrs sliktāk attīra ūdeni, savukārt pārmērīga skalošana nozīmē nevajadzīgu ūdens zudumu.
Robots palīdz
Arvien biežāk privātajos baseinos parādās arī robotizētie tīrītāji. Lai gan tie patērē elektroenerģiju, Kristīne Šķensberga uzskata, ka kopumā tie palīdz samazināt ietekmi uz vidi.
Robots regulāri notīra baseina sienas un grīdu, neļauj aļģēm pieķerties virsmām un samazina organisko piesārņojumu. Tā rezultātā retāk nepieciešama intensīva ķīmiskā apstrāde un ūdens nomaiņa. Turklāt, atšķirībā no manuālās vakuuma tīrīšanas, robots neizvada ūdeni kanalizācijā.
Tomēr viņa uzsver, ka arī robots nav brīnumlīdzeklis.
Ja baseins visu ziemu stāvējis bez pārsega un tajā sakrājušās lapas, vispirms būtu nepieciešama rūpīga mehāniskā tīrīšana.
Svarīgs ir sākums
Ilgtspēja sākas vēl pirms baseins ir piepildīts ar ūdeni. Nozīme ir tam, kāds baseins ir izvēlēts, kādi materiāli izmantoti, cik kvalitatīva ir hidrauliskā sistēma un filtrācija. Nepareizi izvēlēts filtrs, pārāk šauras caurules vai porains baseina pārklājums ilgtermiņā var nozīmēt lielāku ūdens, elektrības un ķīmisko līdzekļu patēriņu. Tāpēc ieteicams jau pašā sākumā konsultēties ar speciālistiem un necensties ietaupīt uz tā rēķina, jo vēlāk to būs grūti vai pat neiespējami labot.
Ilgtspēja ikdienā
Gan zinātnieki, gan nozares praktiķi ir vienisprātis, ka videi draudzīgākais baseins nav tas, kurā vispār netiek izmantota ķīmija. Tas ir baseins, kurā piesārņojums tiek novērsts laikus, ūdens kvalitāte regulāri tiek kontrolēta un resursi netiek tērēti lieki.
Eksperte Kristīne Šķensberga uzsver, ka cilvēkiem nevajadzētu baidīties no baseina uzturēšanas.
Daudz svarīgāk ir tam pieiet atbildīgi, mācīties un nepieciešamības gadījumā jautāt padomu speciālistiem.
Galu galā ilgtspēja šajā gadījumā nesākas ar dārgākajām tehnoloģijām. Tā sākas ar pārdomātiem lēmumiem, regulāru kopšanu un vēlmi novērst problēmas, pirms tās kļuvušas par dārgu un videi nedraudzīgu izaicinājumu.
5 soļi videi draudzīgākam baseinam
1. Izvēlies piemērotu baseinu un kvalitatīvu filtrācijas sistēmu
Eksperti uzsver, ka ilgtspēja sākas jau baseina projektēšanas brīdī. Pareizi izvēlēti materiāli un atbilstoša hidrauliskā sistēma palīdz samazināt gan ūdens, gan ķīmisko līdzekļu patēriņu.
2. Lieto baseina pārsegu
Pārsegs samazina ūdens iztvaikošanu, palīdz saglabāt siltumu un neļauj ūdenī nonākt lapām, kukaiņiem un citiem netīrumiem. Tas nozīmē mazāku enerģijas un ķīmisko līdzekļu patēriņu.
3. Neatliec kopšanu uz vēlāku laiku
Regulāri pārbaudi pH un dezinfekcijas līmeni, iztīri filtru un savāc netīrumus, pirms tie kļūst par lielāku problēmu. Profilakse vienmēr ir videi draudzīgāka nekā zaļa baseina “glābšana”.
4. Ķīmiskos līdzekļus lieto precīzi
Vairāk nenozīmē labāk. Izmanto tikai ražotāja ieteikto daudzumu un, ja iespējams, izvēlies automatizētās sistēmas, kas dozē līdzekļus atbilstoši ūdens kvalitātei.
5. Nebaidies konsultēties ar speciālistiem
Pareizi padomi jau pašā sākumā palīdz izvairīties no dārgām kļūdām nākotnē. Daudz vienkāršāk ir novērst problēmu, nekā vēlāk cīnīties ar zaļu ūdeni un lieki patērētiem resursiem.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
