Rīga +18°C 
Atverot TikTok vai Instagram, mums nav jāritina ilgi, lai ieraudzītu kārtējo video par zero waste, kapsulas garderobi, bioloģisku uzturu vai kādu influenceri, kurš stāsta par videi draudzīgākām ikdienas izvēlēm. Šāda veida saturs kļūst arvien populārāks, un šķiet, ka zaļais dzīvesveids no nišas intereses pamazām kļuvis par modernu tendenci.
Iedvesma vai reklāma?
«Sociālo mediju ietekmi nevajadzētu skatīt vienkāršoti. Cilvēki nemaina savas vērtības vai paradumus tikai tāpēc, ka kāds viņiem kaut ko pasaka internetā. To nosaka informācijas kvalitāte, uzticēšanās avotam un paša cilvēka vērtības,» uzsver Anda Rožukalne.
Būtiski ir novērtēt avotu, no kura šī informācija tiek ņemta. Pētniece skaidro, ka cilvēki biežāk uzticas tiem satura veidotājiem, kuri dalās ar personīgo pieredzi, ir autentiski un necenšas pārliecināt sabiedrību, ka tikai viņu dzīvesveids ir pareizais.
«Svarīgākais ir nezaudēt spēju domāt kritiski,» uzsver Anda Rožukalne.
Jāņem vērā, ka tomēr ne viss saturs, kas tiek pasniegts kā videi draudzīgs, patiešām tāds arī ir. Pēdējos gados arvien biežāk tiek lietots jēdziens zaļmaldināšana (no angļu valodas greenwashing). Šis jēdziens apzīmē situāciju, kad uzņēmumi vai satura veidotāji rada priekšstatu, ka produkts, pakalpojums vai zīmols ir videi draudzīgs, lai gan patiesībā tā ietekme uz vides labklājību ir daudz mazāka, nekā tiek apgalvots. Nereti pietiek ar zaļu iepakojumu, tādiem apzīmējumiem kā eko, dabisks vai videi draudzīgs, lai radītu ilgtspējīga produkta iespaidu, pat ja tam nav reāla pamatojuma.
Mediju pētniece arī norāda, ka sociālajos medijos ir svarīgi saglabāt kritisko domāšanu. Lai gan daudzi influenceri dalās ar patiesu pieredzi un vēlas iedvesmot citus dzīvot ilgtspējīgāk, daļa sadarbojas ar uzņēmumiem un reklamē konkrētus produktus. Tāpēc pirms uzticēties redzētajam materiālam, ir vērts aizdomāties par to, vai šī ir patiesa pieredze, vai tomēr reklāma.
Kāpēc kļūstam zaļāki?
Cilvēkiem vienmēr ir svarīgi rūpēties par savu veselību un labsajūtu. Būtisks faktors ir arī rūpes par vidi, ņemot vērā konkrēto vides piesārņojumu un globālo sasilšanu.
Sociālo mediju satura veidotāji bieži kļūst par ietekmīgām personām to sekotāju dzīvēs.
Sekotāji bieži tiek mudināti pamēģināt kādu jaunu recepti vai doties garās pastaigās, vai sākt lietot uzturā kādu konkrētu uztura bagātinātāju, ja attiecīgais influenceris to ir rekomendējis. Turklāt svarīgs faktors, kāpēc cilvēki sāk dzīvot zaļāk, ir citu cilvēku piemērs. Pētniece arī papildina, ka ļoti svarīgs ir kopienas efekts, jo cilvēkiem ir vieglāk saglabāt jaunus paradumus, ja apkārt ir citi ar līdzīgām vērtībām.
Kā domā pats influenceris?
Sociālo mediju satura veidotāja Anete Akmentiņa (Instagram: @paradimodi) jau vairākus gadus savā saturā aicina domāt par apzinātāku patēriņu. Taču viņa atzīst, ka viss sākas pavisam vienkārši – brīdī, kad kļuva skaidrs, cik daudz lietu ikdienā nonāk mūsu rokās un cik maz no tām patiesībā ir nepieciešams. Influencere atzīst, ka interese par ilgtspējīgu dzīvesveidu radās nevis kā modes tendence, bet gan no personīgās pieredzes.
Veidojot saturu sociālajos medijos, viņa regulāri saņēma dažādu zīmolu sūtījumus, kurus reklamēt savā saturā. Ar laiku tas radīja sajūtu, ka lietu kļūst pārāk daudz.
Tamdēļ Anete rūpīgi izvērtē produktus, kurus labprāt vēlas saņemt un izplatīt savā saturā. Tiem ir jāatbilst viņas vērtībām.
«Man vienkārši bija tā sajūta – šausmīgi daudz to mantu pasaulē. Kurš spēj to visu novalkāt, un kur tas viss paliek?» pauž influencere. Viņa sāka aizdomāties ne tikai par to, cik daudz pērkam, bet arī par to, kas notiek ar lietām pēc tam, kad tās vairs nav vajadzīgas.
Pašas atbildība
Sociālo mediju satura veidotāja atzīst, ka sākumā juta lielu atbildību par vides problēmām, taču ar laiku saprata, ka ilgtspēja nav tikai katra indivīda pienākums.
«Man bija sajūta, ka visa atbildība ir uz maniem pleciem. Ar laiku sapratu, ka tas ir arī ļoti politisks jautājums – daudz kas ir atkarīgs no tā, kādus lēmumus pieņem valsts un uzņēmumi,» stāsta Anete.
Viņasprāt, cilvēkiem nevajadzētu dzīvot nepārtrauktā vainas sajūtā par katru kļūdu.
Daudz svarīgāk ir radīt vidi, kurā videi draudzīgas izvēles kļūst viegli pieejamas.
Sekotāji sāk domāt citādi
Pēc influenceres novērojumiem, sociālie mediji patiešām var ietekmēt cilvēku paradumus. Sekotāji bieži raksta, ka pēc viņas satura biežāk iepērkas lietoto preču veikalos, izmanto mantu maiņas punktus vai pirms pirkuma sev uzdod vienkāršu jautājumu: «Vai šī lieta man tiešām ir vajadzīga?»
Anete uzskata, ka ilgtspējīgākam dzīvesveidam nav jāsākas ar dārgiem pirkumiem.
Daudz lielāku ietekmi var radīt pavisam vienkārši paradumi, piemēram, ēdienreižu plānošana un pārtikas atkritumu samazināšana. Tas neprasa papildu ieguldījumus, bet palīdz gan videi, gan dod iespēju samazināt ikdienas izdevumus.
Viņa arī uzsver, ka ne vienmēr viss ir jāiegādājas. Kā piemēru Anete min automašīnu – ja tā ikdienā nav nepieciešama, bieži vien pietiek ar nomas vai koplietošanas pakalpojumiem, nevis sava auto iegādi. Viņasprāt, ilgtspējīgākas izvēles bieži vien nenozīmē atteikšanos no ērtībām, bet gan pārdomātāku resursu izmantošanu.
Vai tiešām zaļš?
Anete piekrīt, ka sociālajos medijos bieži sastopama arī zaļmaldināšana (greenwashing) un ka cilvēki nereti pievērš uzmanību tikai vienam aspektam, piemēram, tikai tam, ka produkts izgatavots no pārstrādāta materiāla, taču ilgtspēja ir daudz plašāks jēdziens.
«Tas nav tikai par materiāliem. Svarīgi ir arī tas, kā tiek ražots produkts, vai darbiniekiem maksā godīgu algu un cik ekoloģisks ir viss ražošanas process,» uzsver influencere. Tamdēļ pēc viņas domām nevajadzētu akli uzticēties skaistiem saukļiem vai zaļam iepakojumam.
Perfektam nav jābūt
Viens no lielākajiem mītiem, pēc Anetes domām, ir uzskats, ka videi draudzīgs dzīvesveids nozīmē būt perfektam. Viņa atzīst, ka arī pati kādreiz sev izvirzīja augstas prasības, taču ar laiku saprata, ka šāda pieeja rada tikai lieku stresu.
«Mēs visi esam tikai cilvēki un darām labāko, ko varam,» pauž influencere.
Ilgtspēja nav sacensība par to, kurš dzīvos viszaļāk.
Daudz svarīgāk ir pakāpeniski mainīt ieradumus un nebaidīties kļūdīties. Viņasprāt, rūpes par vidi sākas ar rūpēm par sevi. Ja cilvēks jūtas izdedzis un pārņemts, būs grūti atrast spēku domāt arī par ilgtspējīgām izvēlēm.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
