Rīga +19°C 
«Pašlaik Latvijā saules elektrostaciju ir atļauts pieslēgt vienam konkrētam elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumam, un Latvijas normatīvais regulējums paredz arī elektroenerģijas kopīgošanas mehānismus. Taču divu atsevišķu privātmāju kopīgas saules elektrostacijas izbūve praksē joprojām ir tehniski, organizatoriski un izmaksu ziņā sarežģīts risinājums,» skaidro Viktors Bogdanovičs, energouzņēmuma «Enefit» Enerģijas risinājumu projektu vadītājs.
Eksperts stāsta, ka šādā gadījumā var būt nepieciešama privātas elektrostacijas izbūve starp objektiem, elektroapgādes projekta izstrāde, būvniecības dokumentācijas saskaņošana, elektroinstalācijas pārbūve, kā arī savstarpēja vienošanās par elektroenerģijas uzskaiti, ekspluatāciju un savstarpējiem norēķiniem.
«Jāņem vērā arī ekspluatācijas aspekti – abas mājsaimniecības kļūst savstarpēji ciešāk saistītas. Jebkādas izmaiņas vienā objektā, piemēram, īpašnieka maiņa, rekonstrukcija, elektroapgādes pārtraukumi vai domstarpības par sistēmas uzturēšanu un izmaksu sadali, var ietekmēt arī otru iesaistīto pusi,» sarežģīto pusi saules paneļu koplietošanā ieskicē Bogdanovičs. Viņš uzsver – ja tiek apsvērta vienas elektrostacijas izmantošana vairāku privātmāju vajadzībām, vispirms ir svarīgi saprast, kāpēc īpašnieki izvēlas vienu kopīgu elektrostaciju divu atsevišķu saules elektrostaciju vietā.
Arī Gunārs Valdmanis, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktors, skaidro, ka normatīvie akti un Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 paredz un atļauj iedzīvotājiem savstarpēji vienoties par elektroenerģijas dalīšanu. Noteikumos ir skaidri definēts, ka cilvēki drīkst nekomerciāli un bez papildu atlīdzības dalīties ar saražoto elektroenerģiju, neveidojot atsevišķu uzņēmumu vai juridisku personu.
«Valsts un regulējums nekādā veidā neiejaucas un nereglamentē finanšu sadali un investīciju apjomu starp kaimiņiem. Kā divas atbildīgas puses savstarpēji vienojas par ieguldījumiem un izmaksām, tā ir viņu pašu atbildība,» saka Valdmanis.
Kā skaidro Jurģis Vinniņš, AS «Sadales Tīkls» Stratēģisko klientu vadītājs, realizējot šādu ieceri, kaimiņi juridiski tiktu definēti kā «aktīvie lietotāji». Šāds juridiskais rāmis ļauj apvienoties kopā līdz pieciem lietotājiem, ja kopējā saražotās enerģijas ģenerācijas jauda nepārsniedz 50 kilovatus. «Ja lietotāju ir vairāk vai jauda ir lielāka, stāsts jau ir par tā saucamajām energokopienām, kur no juridiskā viedokļa viss ir krietni sarežģītāk,» tā Vinniņš. Praksē «Aktīvā lietotāja» modelis nozīmē, ka iesaistītie kaimiņi pilnvaro vienu personu, kura pārstāv visu grupu sarunās ar elektroenerģijas tirgotāju un kārto nepieciešamās formalitātes.
Vinniņš skaidro, ka iekārtām ir jābūt reģistrētām, sertificētām un nodotām ekspluatācijā «Sadales tīklā», ko var pieteikt klientu portālā e-st.lv, savukārt informācija par pakalpojumu izmaksām pieejama mājaslapā sadalestikls.lv. Tiklīdz atļaujas ir saņemtas, pakalpojumu var izvēlēties no jebkura tirgū esošā elektroenerģijas tirgotāja – neatkarīgi, vai tas ir «Elektrum», «Enefit», «Ignitis», «Tet», «Alexela» vai kāds no jaunākiem spēlētājiem tirgū, piemēram, «Oxytree».
Uzmanības centrā
Kāpēc uz kaimiņa jumta saražotā elektrība nav bez maksas?
Gatavojoties kopīgām investīcijām, svarīgi nošķirt tīkla operatora pienākumus no elektrības tirgotāja lomas. «Sadales tīkls» nav uzņēmums, kas tirgo elektroenerģiju – tā uzdevums ir nodrošināt tehnisko pusi un precīzu uzskaiti. Viedie skaitītāji katrā no iesaistītajiem objektiem fiksē patēriņu un ražošanu 15 minūšu vai stundas intervālos, un šos datus tīkla operators nodod izvēlētajam tirgotājam, skaidro Jurģis Vinniņš.
Šajā posmā bieži rodas lielākais pārpratums: priekšstats, ka pāri žogam saņemtā kaimiņa paneļu elektrība būs bez maksas.
Kaut arī par saražotās enerģijas nodošanu tīklā «Sadales tīkls» maksu nepiemēro, situācija mainās brīdī, kad enerģija tiek ņemta atpakaļ no kopējā tīkla. Neatkarīgi no tā, vai elektrība atceļojusi no kaimiņa jumta, Rīgas HES vai Somijas, par tās saņemšanu tiek piemērots pakalpojuma tarifs – apmēram 5 centi par kilovatstundu, kam klāt nāk arī tirgotāja komisija. Pašlaik spēkā esošā jaunā neto norēķinu sistēma paredz saražotās enerģijas uzkrāšanu naudas izteiksmē. Kaut arī regulējums nosaka universālo pakalpojumu (biržas cena mīnus noteikti centi par megavatstundu), biržas cenas ir ļoti dinamiskas un svārstīgas – tās var noslīdēt līdz pāris centiem par kilovatstundu vai saulainās dienās kļūt pat negatīvas, kas nozīmē, ka var nākties piemaksāt.
Aprēķinot visas izmaksas, kļūst skaidrs, ka mēģinājums «tirgoties un dalīt elektrību caur tīklu» sniedz mazu finansiālo ieguvumu.
Ja paneļi saražo enerģiju par 2 centiem, bet, lai to nogādātu līdz kaimiņa mājai caur kopējo tīklu, nāk klāt 5 centi «Sadales tīklam» un vēl tirgotāja komisija, kopējais ieguvums ir ļoti mazs. Turpretī, ja enerģija tiek patērēta uzreiz ražošanas vietā, saimnieks uzreiz ietaupa vismaz 5 centus, kā arī biržas cenu un tirgotāja komisiju.
Tādēļ «Sadales Tīkla» eksperta galvenais ieteikums ir nevis uzstādīt milzīgas jaudas saules paneļu iekārtas ar mērķi pārdot enerģiju, bet labāk uzstādīt mazākas iekārtas pašpatēriņam. Pašpatēriņu iespējams paaugstināt, pa dienu saražoto enerģiju uzkrājot bateriju sistēmās un patērējot vakarā, vai arī izmantojot to elektroauto uzlādei. Strādājot attālināti no mājām, automašīnu var lādēt arī pa dienu, vai arī uzlikt taimerus un lādēt pa nakti, kad tas ir izdevīgāk.
Viens no būtiskākajiem nosacījumiem pašpatēriņa modelī ir prasība, ka gada griezumā vismaz 80 procenti no tīklā nodotās enerģijas apjoma ir jāpaņem atpakaļ un jāpatērē pašiem, piebilst KEM pārstāvis Valdmanis.
Zemūdens akmeņu – gana daudz
Galvenais iemesls, kāpēc nozares eksperti pret kopīgiem kaimiņu projektiem izturas piesardzīgi, ir riski, kas saistīti ar cilvēcisko faktoru un norēķinu kārtību. Spilgts piemērs ir patēriņa sadale saulainajās stundās: ja saules paneļi saražo 10 kilovatstundas stundā, bet abu kaimiņu kopējais patēriņš dotajā brīdī ir 20 kilovatstundas, rodas jautājums, kurš būs gatavs atdot savu saražoto elektrību par 2 centiem un kurš pirks trūkstošo daļu no tīkla par pilno tirgus cenu, piemēram, 6,5 vai 10 centiem. Tirgotāji šo apjomu visbiežāk sadalīs vienkārši proporcionāli, kas var radīt savstarpējas domstarpības.
Otrs būtiskais šķērslis ir apstākļu maiņa. Kaimiņu attiecībās ar laiku viss var mainīties, piemēram, galvenais ražotājs var pārdot īpašumu. Tādā gadījumā rodas gana sarežģīts jautājums: kā no jauna par visu vienoties ar jauno kaimiņu un kā sistēma darbosies tālāk.
Pirms pieņemt lēmumu par kopīgām investīcijām, vispirms būtu jāsāk ar sava patēriņa analīzi portālā e-st.lv, kur redzami pēdējo 24 mēnešu dati. Tā kā ziemā saules paneļu efektivitāte Latvijā noslīd līdz aptuveni 5 %, galvenokārt jāanalizē tieši vasaras mēneši. Bieži vien, apskatot dienas patēriņu, atklājas enerģijas zagļi – piemēram, ļoti vecs ledusskapis vai datori un citas iekārtas gaidīšanas režīmā. Šo elektroiekārtu nomaiņa uzreiz samazina nepieciešamo paneļu jaudu un bateriju apjomu.
Domājot par elektroenerģijas taupīšanu un zaļās enerģijas izmantošanu, ir būtiski visus soļus spert pareizā secībā. Kā skaidro Vinniņš, nav ieteicams uzstādīt siltumsūkni, ja māja nav nosiltināta, citādi rēķini būs milzīgi. Pareizais ceļš ir vispirms pilnībā nosiltināt ēku, tad uzstādīt siltumsūkni, nodzīvot vienu gadu un precīzi nomērīt nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu, un tikai tad, balstoties uz reāliem datiem, plānot saules paneļu jaudu.
Neliels saules paneļu komplekts lauku mājai var izmaksāt ap 2500–3000 eiro. Kaut arī cilvēki mēdz šaubīties par iekārtas atmaksāšanos, eksperts aicina uz to raudzīties kā uz ilgtermiņa investīciju: saules paneļi kalpos 25–30 gadus, savukārt to cena ir salīdzināma ar laba mobilā tālruņa izmaksām, ko bieži mainām ik pēc dažiem gadiem.
Secinājums ir vienkāršs: kaut arī likums ļauj kaimiņiem apvienoties, finansiāli un praktiski izdevīgāk ir iegādāties saules paneļus katram savā īpašumā, izvairoties no liekām galvassāpēm.
Ja tomēr lemts apvienot spēkus: trīs svarīgi jautājumi ekspertam
Atbild Viktors Bogdanovičs, energouzņēmuma «Enefit» Enerģijas risinājumu projektu vadītājs.
1. Kā pareizi aprēķināt nepieciešamo jaudu, ja kaimiņu patēriņa paradumi atšķiras?
Saules elektrostacijas jaudas aprēķinam ir nepieciešami nekustamā īpašuma elektroenerģijas patēriņa dati par pēdējiem 12 mēnešiem, kas ir pieejami «Sadales tīkla» mājaslapā un informācija par vietu, kurā plānots izvietot saules paneļus. Nepieciešamās saules elektrostacijas jaudu visprecīzāk palīdzēs noteikt uzņēmumi, kas specializējas saules elektrostaciju projektēšanā un uzstādīšanā, izmantojot šim nolūkam paredzētu programmu.
2. Vai esošais elektrības pieslēgums izturēs slodzi, un vai jārēķinās ar papildu izmaksām par tīkla pārbūvi?
Tas ir atkarīgs no plānotās saules elektrostacijas jaudas un konkrētā objekta elektroapgādes pieslēguma tehniskajiem parametriem. Pirms saules elektrostacijas uzstādīšanas lietotājam jāiesniedz pieteikums tīkla operatoram AS «Sadales tīkls» mājaslapā. Tad tīkla operators izvērtē iespēju pieslēgt elektrostaciju. Izvērtēšanas laikā tiek ņemta vērā plānotā elektrostacijas jauda, ievadaizsardzības aparāta nomināls, pieslēguma kabeļu parametri, kā arī sadales tīkla infrastruktūras noslodze konkrētajā teritorijā.
Pēc izvērtēšanas tīkla operators izdod atļauju saules elektrostacijas ierīkošanai, kurā norādīts vai esošais pieslēgums ir piemērots pieprasītai elektrostacijas jaudai vai arī nepieciešama tā pārbūve. Ja ir nepieciešami pieslēguma uzlabojumi, parasti «Sadales tīkls» norāda arī ar tiem saistītās izmaksas. Par izsniegto atļauju izbūvēt elektrostaciju būs jāveic maksājumu tīkla operatoram. Tīkla operatora mājaslapā ir pieejama detalizēta informācija par saules elektrostaciju pieslēgšanas procesu, tehniskajām prasībām un nodošanas ekspluatācijā kārtību.
Ja ir plānota saules elektrostacija ar jaudu līdz 11,1 kW, pieteikšanās process AS «Sadales tīkls» mājaslapā ir vienkāršots, un lielākajā daļā gadījumu esošais pieslēgums ir pietiekams.
3. Kā kaimiņi var sekot līdzi sistēmas datiem, un vai piekļuve mobilajai lietotnei būs abiem?
Mūsdienu invertoru ražotāji (piemēram, Huawei, SigenStor, SolaX, u.c.) piedāvā mākoņplatformu un mobilo lietotni saules sistēmas datu monitorēšanai.
Lielākajai daļai ražotāju iespējams izveidot vairākus lietotāju kontus vai koplietot piekļuvi sistēmai. Tādējādi abi kaimiņi savos telefonos var redzēt saražoto elektroenerģiju, pašreizējo jaudu, dienas, mēneša un gada statistiku, sistēmas darbības statusu.
Tomēr lietotne rāda tikai saules elektrostacijas darbību. Tā neaprēķina automātiski, cik liela saražotās elektroenerģijas daļa pienākas katram kaimiņam. Ja finanšu sadale tiek veikta starp divām mājsaimniecībām, tā jānosaka atsevišķi, balstoties uz iepriekšēju vienošanos un elektroenerģijas uzskaites datiem.
Vai var cerēt uz valsts atbalstu?
Attiecībā uz valsts atbalstu saules paneļu uzstādīšanai, jāņem vērā, ka atbalsta programma energokopienām kā juridiskajām personām šobrīd ir noslēgusies, skaidro KEM pārstāvis Valdmanis. Taču fiziskajām personām joprojām ir pieejama individuālā atbalsta programma. Situācijā, kad kaimiņi apvieno spēkus un uzstāda vienu saules elektrostaciju, pieteikties atbalstam var viena iesaistītā fiziskā persona, kas uz savstarpējās vienošanās pamata pārstāv kopīgās intereses un saņem finansējumu.
Lai izvēlētos optimālāko veidu atbalsta saņemšanai, ministrija aicina konsultēties pie programmas administratora – Vides investīciju fonda.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
