Rīga +22°C 
Simbols pārmaiņām
Lai gan plastmasas maisiņi bieži tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem vides piesārņotājiem, patiesībā tie veido tikai nelielu daļu no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.
«Maisiņam vairāk ir simboliska nozīme. Tas nav lielākais atkritumu avots, bet tā ir viena no vienkāršākajām lietām, ko ikviens var mainīt savos ikdienas paradumos,» skaidro Jānis Brizga. Viņš uzsver, ka auduma maisiņa izmantošana neprasa atteikties no komforta vai mainīt dzīvesveidu, vien jāatceras to paņemt līdzi uz veikalu.
Cik var ietaupīt?
Līdz ar plastmasas maisiņu maksas ieviešanu veikalos, auduma maisiņš kļūst izdevīgs arī finansiāli.
Pēc eksperta aprēķiniem, ja cilvēks apmeklē veikalu aptuveni katru otro dienu un katru reizi iegādājas vienreizlietojamo maisiņu, gada laikā uz to tiek iztērēti aptuveni 40–45 eiro.
Savukārt, kvalitatīvs auduma maisiņš maksā vien dažus eiro un tas var kalpot pat vairākus gadus.
Nevis pirkt, bet lietot
Tomēr, auduma maisiņš automātiski nenozīmē videi draudzīgāku izvēli. «Auduma maisiņa ražošanai nepieciešams vairāk resursu nekā plastmasas maisiņam. Tāpēc tas ir jāizmanto vismaz apmēram 50 reizes, lai tā ietekme uz vidi atmaksātos,» stāsta eksperts.
Tieši tāpēc nav jēgas regulāri iegādāties jaunus auduma maisiņus un vecos atstāt skapī. Ja mājās to ir sakrājies pārāk daudz, labāk tos ir nodot kādam citam lietošanai.
Kā izvēlēties labu auduma maisiņu?
Eksperts iesaka pievērst uzmanību ne tikai dizainam, bet dot priekšroku izturīgiem maisiņiem no kvalitatīva materiāla. Videi draudzīgākā izvēle var būt bioloģiski audzētas kokvilnas vai kaņepju šķiedras maisiņi, jo tie ir izturīgāki un to ražošanā nepieciešams izmantot mazāk resursu. Svarīgi arī, lai maisiņš nebūtu ne pārāk plāns, ne pārāk biezs un lai tas ir ērts ikdienas lietošanai. Tādā veidā, tas kalpos ilgāk un būs praktiskāks ikdienā.
Ar maisiņu vien nepietiek
Jānis Brizga uzsver, ka lielākā kļūda ir domāt, ka videi draudzīgs dzīvesveids sākas un beidzas ar auduma maisiņu.
Daudz lielāku ietekmi rada tas, ko ieliekam maisiņā.
Eksperts iesaka nepirkt vairāk pārtikas, nekā iespējams apēst, plānot iepirkšanos, izvēlēties produktus ar mazāk iepakojumu un šķirot bioloģiskos atkritumus, jo tieši pārtikas atkritumu samazināšana var dot daudz lielāku ieguvumu videi nekā atteikšanās no plastmasas maisiņa vien.
Paradumi Latvijā mainās
Pēc Jāņa Brizgas domām, Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados arvien biežāk izvēlas atkārtoti lietojamus maisiņus. To ir veicinājusi gan maksa par plastmasas maisiņiem, gan pieaugošā izpratne par vides jautājumiem.
«Sabiedrībā auduma maisiņa izmantošana arvien vairāk tiek uztverta kā pareiza izvēle. Tas kļūst par daļu no mūsu ikdienas,» pauž eksperts.
Neliela izvēle, liela ietekme
Viens cilvēks pasauli neizmainīs, tomēr ikdienas paradumiem ir nozīme. «Lielākā daļa vides rīcības ir kolektīva. Ja katrs dara savu daļu, kopējais rezultāts ir daudz lielāks,» uzsver Jānis Brizga.
Auduma maisiņš nav risinājums visām vides problēmām, tomēr tas ir viens no vienkāršākajiem ieradumiem, ar kuru ir iespējams sākt. Tas neprasa lielus ieguldījumus, var palīdzēt naudas ietaupīšanā un vienlaikus atgādina par pārdomātāku patēriņu ikdienā.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
