
«Dziesmai šodien liela diena» – kā patiesībā Arvīda Skalbes dzejolis kļuva par Dziesmu svētku himnu
Dzejas dienu laikā gribas palasīt sen nelasītu dzeju. Grāmatu skapja tālākajos plauktos atrodu Arvīdu Skalbi (1922 –2002).
Foto: FOTO – NO LATVIJAS NACIONĀLĀ RAKSTNIECĪBAS UN MŪZIKAS MUZEJA KRĀJUMIEM
Dzimtas traģisms
Vislatviskākais padomju laika dzejnieks – tā par Arvīdu Skalbi teicis Jānis Peters. Dzimis 1922. gada 1. martā Jaunlatgalē, vēlākajā Abrenē, kas pēc kara, okupantiem pārzīmējot robežas, kļuva par Pitalovu.
«Es ģimenē biju trešais dēls, dzimis Latvijā, pēc vecāku atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā, kur viņi bija devušies Pirmā pasaules kara laikā,» vienā no nedaudzajām intervijām, kurās dzejnieks runājis ne tikai par rakstniecību, bet arī savu personisko dzīvi, viņš atklājis ģimenes visai traģisko likteni.
ATĻAUJIES LAIKU SEV
Lasi
−58%
→
Aplūkot visus abonēšanas plānus →
Lasi
trīs mēnešus
2.49 €
/ mēnesī
5.95 €
pirmie 3 mēneši · nākamie 3 maksājumi 3.99€ /mēn · pēc tam 5.95 €/ mēn. · izvēlies brīvi - pārtrauc jebkurā laikā
Abonēt
→
Droša apmaksa · jau 7000+ abonentu SANTA+ lasītāju klubā
LASI VĒL NO 

Ārsts Edgars Vasiļevskis: Saslimstot sapratu, ka ātri jāizdara viss, ko es patiešām vēlos
«Viņš uzbūvēja māju ar skatu nākotnē – ir pagājuši 30 gadi, un tā joprojām ir trendā.» Tēta celtās vasarnīcas jaunā dzīve
Vecais vilks. Bruno Birmanis atklāti par bankrotiem, atkarības uzvarēšanu un «bailīgo» jauno paaudzi
Jau esi
abonents?
Ienākt portālā
abonents?
Ienākt portālā
Tikai SANTA+ vārda dienā! Atver 🎁 te!


































































































