Kas tavā veselības aprūpē mainīsies pēc vēlēšanām? Atbild septiņas partijas

Lūk, atbildes! 

Partija Jaunā Vienotība

Hosams Abu Meri, gastroenterologs, veselības ministrs, kandidāts uz veselības ministra amatu.

1. Šogad esam palielinājuši finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, nodrošinot vairāk valsts apmaksātu speciālistu konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu. Arī turpmāk finansējumu mērķēti palielināšu jomās, kur rindas ir visgarākās. Taču ar papildu finansējumu vien nepietiek.

Jo rindas ietekmē arī speciālistu trūkums, nevienmērīgs pieprasījums un nepilnības pierakstu sistēmā. Tāpēc nepieciešami gudrāki risinājumi – viens no būtiskākajiem ir sakārtot nosūtījumu un pierakstu sistēmu. Risinājums principam viens nosūtījums – viens pieraksts ir izstrādes noslēguma posmā. Pašlaik notiek drošības testi un integrācija ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, lai to drīzumā varētu ieviest praksē. Tas novērsīs situācijas, kad pacients ar vienu nosūtījumu vienlaikus pierakstās vairākās ārstniecības iestādēs, un pēc mūsu aprēķiniem varētu samazināt rindas par aptuveni 15 %. Tikpat svarīgi ir efektīvāk izmantot jau pieejamo speciālistu laiku – novērst situācijas, kad pacients laikus neatceļ vizīti, lai gan citi pacienti gaida rindā. Tāpēc nepieciešama ērta vizītes apstiprināšana un atcelšana, automātiski atgādinājumi un iespēja atbrīvoto laiku nekavējoties piedāvāt nākamajam pacientam.

Mans mērķis nav tikai statistiski saīsināt rindas, bet panākt, lai pacients nepieciešamo pakalpojumu saņemtu medicīniski pamatotā laikā. Mēs iestājamies par to, ka veselības finansējumam jābūt stabilam un prognozējamam – 6 % no IKP katru gadu, un efektīvai finanšu pārvaldībai Nacionālais veselības dienests jāveido par Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu.

2. Šobrīd neapmierinātās vajadzības veselības aprūpē jau sasniedz aptuveni 700 miljonus eiro. Mana pārliecība ir skaidra – valsts apmaksāto speciālistu konsultāciju, izmeklējumu un operāciju apjoms jāpalielina. Tomēr es neatbalstu pieeju vienkārši mehāniski palielināt kvotas visās jomās. Papildu finansējums vispirms jānovirza tur, kur gaidīšana rada vislielāko risku pacienta veselībai vai vēlāk nozīmē sarežģītāku un dārgāku ārstēšanu. Tās ir onkoloģija, sirds un asinsvadu slimības, mātes un bērna veselība, psihiskā veselība, reto slimību ārstēšana, paliatīvā aprūpe un rehabilitācija, kā arī plānveida operācijas, kuru atlikšana būtiski ietekmē cilvēka darbspējas un dzīves kvalitāti.

Būtisks instruments pacientu izdevumu mazināšanā ir kompensējamo medikamentu finansējuma palielināšana un adekvātas recepšu zāļu cenas.

3. Ģimenes ārstu praksēm nepieciešamas plašākas profesionālās iespējas, atbilstošs finansējums un mazāks administratīvais slogs. Šogad ģimenes ārstiem lauku teritorijās esam paredzējuši papildu 4,8 miljonus eiro, ieviešot mērķētāku lauku piemaksu modeli. Lielāku atbalstu saņem prakses, kas atrodas tālāk no lielajiem centriem un strādā sarežģītākos apstākļos. Papildu finansējums paredzēts arī prakšu uzturēšanas izdevumiem, digitalizācijai, tāpat valsts finansē papildu darbinieku efektīvākai darba organizēšanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ārsta aizvietošanai atvaļinājuma laikā.

Paaudžu nomaiņai saglabājam stabilu ģimenes medicīnas rezidentūras vietu skaitu. Ar Eiropas Savienības fondu palīdzību jaunie ģimenes ārsti var saņemt finansējumu prakses pārņemšanai un infrastruktūras attīstīšanai, kā arī mobilitātes atbalstu līdz 16 000 eiro, ja darba dēļ nepieciešams pārcelties. Sadarbībā ar pašvaldībām nodrošinām arī telpas, dzīvesvietu un citus praktiskus atbalsta instrumentus ārstu piesaistei reģioniem.

Turpinām mazināt arī administratīvo slogu. Jau ieviesta automātiska vakcinācijas fakta apmaksa un atvieglots ārstniecības personu sertifikācijas process, tostarp jaunajiem speciālistiem pēc rezidentūras. Pilnveidojam digitālos rīkus un E-veselības funkcionalitāti, lai ārstiem mazāk laika būtu jāvelta tehniskām darbībām un vairāk – pacientu aprūpei.

Partija Progresīvie

Edgars Labsvīrs, Rīgas Stradiņa universitātes Metodiskās vadības institūcijas ģimenes medicīnas jomā koordinators finanšu vadības jautājumos, kandidāts uz veselības ministra amatu.

1. Rindas uz izmeklējumiem lielā mērā rada trīs lietas: kvotas, kas beidzas jau rudenī, dubulti un klīniski nevajadzīgi pieraksti, kā arī tas, ka neviens valstī nemēra reālo gaidīšanas laiku pēc steidzamības. Progresīvie piedāvā vienotu pieraksta sistēmu visā valstī ar pacientu prioritizāciju pēc klīniskās steidzamības un publiskiem, garantētiem gaidīšanas laikiem. Nacionālais veselības dienests jāpārveido par neatkarīgu, rezultātos balstītu iepircēju, kas maksā par pacienta ceļu, nevis par atsevišķu procedūru, un pērk izmeklējumus tur, kur ir brīva kapacitāte, arī ārpus Rīgas. Digitāla veselības ekosistēma ar reāllaika datiem ļaus redzēt, kur un kāpēc rindas veidojas, un novērst atkārtotus izmeklējumus, kuru rezultāti jau ir sistēmā. Galvenais – stabils, likumā nostiprināts finansējuma pieaugums, lai kvotas nebeigtos gada vidū.

Nauda dažkārt tiek tērēta tur, kur pacientam ieguvuma nav vai tas ir minimāls. Spilgtākais piemērs: datortomogrāfija – izmeklējumu skaits uz iedzīvotāju Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, tostarp atkārtoti dažu nedēļu laikā un zema riska situācijās, kur pietiktu ar ultrasonogrāfiju vai klīnisku novērošanu. Progresīvie ieviesīs pierādījumos balstītu izmeklējumu groza pārskatīšanu.

2. Tiešmaksājumi 35 % apmērā ir Latvijas veselības sistēmas netaisnīguma spilgta izpausme – tas nozīmē, ka aprūpi saņem tas, kurš var samaksāt, ne tas, kuram tā vajadzīga. Progresīvie palielinās valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, pārejot uz iepirkumu, kas seko pacienta vajadzībai. Prioritātes: onkoloģija un diagnostika, sirds un asinsvadu slimības, plānveida operācijas ar ilgākajām rindām (piemēram, endoprotezēšana), kā arī psihiskās veselības un rehabilitācijas pakalpojumi, kur privātā nauda dominē visvairāk.

Papildus – gada līdzmaksājumu griesti kompensējamām zālēm, jo tieši zāles ir lielākā tiešmaksājumu daļa. Finansējuma mērķis: 6 % no IKP līdz 2030. gadam un 8 % līdz 2035. gadam, katru eiro sasaistot ar izmērāmu rezultātu.

3. Reģionos problēma ir arī tā, ka ģimenes ārsts strādā viens, ar novecojušu apmaksas modeli un bez atbalsta komandas. Pirmkārt, Progresīvie piedāvā diferencētu atalgojumu un prakšu finansējumu reģionos, lai jaunam ārstam būtu ekonomisks pamats pārņemt praksi Latgalē vai Kurzemē. Otrkārt, paplašinātas māsu un ārsta palīgu kompetences un tiesības (hronisko pacientu uzraudzība, recepšu pagarināšana, profilakse), lai ārsts var strādāt ar sarežģītajiem gadījumiem. Treškārt, prakšu digitalizācija un attālinātas konsultācijas ar speciālistiem, lai pacientam nav jābrauc uz Rīgu pēc katras konsultācijas. Ceturtkārt, slimnīcu tīkls, kas balstās uz konkrētiem pacienta ceļiem un sadarbības līgumiem starp reģionālo un universitātes slimnīcu, ne uz katras iestādes izdzīvošanu atsevišķi. Un mobilitātes atbalsts speciālistiem, kas regulāri strādā reģionos.

Partija Latvija pirmajā vietā!

Ramona Petraviča, Saeimas deputāte, viena no kandidātēm uz veselības ministra amatu.

1. Mūsu mērķis ir būtiski samazināt gaidīšanas laiku, sākot ar tām jomām, kurās kavēšanās rada vislielāko risku cilvēka veselībai un dzīvībai – onkoloģijā, kardioloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā un bērnu veselības aprūpē. Tam nepieciešami vairāki soļi… Pirmais – finansējumam jāseko pacientam. Ja valsts apmaksātā pakalpojuma sniedzējam nav iespēju pacientu pieņemt saprātīgā termiņā, valstij jāļauj šo pakalpojumu saņemt citā ārstniecības iestādē, arī privātajā sektorā, ja tā spēj pakalpojumu nodrošināt kvalitatīvi un par valstij pieņemamu cenu. Otrs – jāizmanto visa pieejamā ārstniecības kapacitāte. Ja vienā iestādē ir rinda uz izmeklējumu, bet citā līdzvērtīgs pakalpojums pieejams daudz ātrāk, informācijai jābūt pacientam pieejamai. Trešais – jāievieš skaidra pacientu prioritizācija pēc medicīniskās nepieciešamības. Rinda nedrīkst būt tikai pēc tā, kurš pirmais pierakstījās. Veselības aprūpes budžetam nākamajos četros gados jāpalielinās līdz 7 % no IKP.

2. Mūsu mērķis: lai cilvēkam nebūtu jāizvēlas – gaidīt mēnešiem vai pat gadiem uz valsts apmaksātu pakalpojumu vai maksāt pašam. Tāpēc vēlamies būtiski palielināt valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību un samazināt pacienta līdzmaksājumu slogu. Īpaša uzmanība jāvelta kompensējamo medikamentu pieejamībai – tam nepieciešams papildu finansējums.

3. Veselības aprūpes reforma nedrīkst nozīmēt to, ka cilvēkam laukos vai reģionālajā pilsētā vispirms jābrauc 100 vai 200 kilometri, lai saņemtu pakalpojumu. Mēs gribam saglabāt un stiprināt reģionālās slimnīcas. Jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas – telemedicīna, attālinātas speciālistu konsultācijas un diagnostikas iespējas. Taču tam jābūt papildu instrumentam, nevis ieganstam slēgt vai samazināt pakalpojumus reģionos.

Vēlamies paplašināt ģimenes ārstu diagnostiskās un ārstnieciskās iespējas, nodrošināt lielāku pieejamību analīzēm un vienkāršiem izmeklējumiem, kā arī dot viņiem lielāku profesionālo rīcības brīvību. Vienlaikus jāmazina birokrātija. Būtiska lieta – mediķu atalgojums. Ja gribam kvalitatīvu veselības aprūpi reģionos, jābūt gataviem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu un radīt ārstiem un medicīnas personālam iespēju veidot karjeru arī ārpus Rīgas.

Partija Apvienotais saraksts

Andris Skride, kardiologs, kandidāts uz veselības ministra amatu.

1. Pirmkārt, reformēsim kvotu sistēmu un ieviesīsim vienotu pierakstu. Vienlaikus stiprināsim ģimenes ārstu tīklu, palielināsim māsu skaitu un ļausim farmaceitiem palīdzēt vieglākos gadījumos. Otrkārt, rinda nedrīkst būt vienāda visiem. Izveidosim vienotu valsts pacientu prioritizācijas sistēmu, lai augsta riska pacients diagnostiku saņemtu ātrāk. Šobrīd tas notiek nejauši, atkarībā no tā, cik neatlaidīgs ir pats pacients. Noteiksim arī pacientam saprotamu maksimālo gaidīšanas laiku. Treškārt, ieviesīsim valsts veselības apdrošināšanas modeli un Nacionālo veselības dienestu pārveidosim par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu. Citādi tagad iestādei kvotas beidzas septembrī un cilvēks gaida janvāri, lai gan aparāts un ārsts ir.

Un visam pāri: bez naudas rindas neizzudīs. Pakāpeniski palielināsim veselības finansējumu – īpaši profilakses un primārās aprūpes pakalpojumiem.

2. Jā. Tā nav statistika, bet ikdiena – cilvēks ar zemiem ienākumiem nogaida, līdz kļūst slikti, un tad valstij izmaksā daudzkārt dārgāk… Prioritāri palielināsim valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu šādās jomās: kardioloģija, onkoloģija un reto slimību aprūpe, kur nokavēta diagnoze maksā dzīvību; vēža skrīnings, paplašinot krūts, dzemdes kakla, zarnu un plaušu vēža skrīninga aptveri; sirds un asinsvadu riska pārbaude ģimenes ārsta praksē; ginekoloģiskā diagnostika un konsultācijas, kā arī valsts apmaksāta mākslīgā apaugļošana ar augstāku vecuma slieksni; medicīniskā rehabilitācija pēc slimībām, traumām un operācijām, jo tieši tās trūkuma dēļ daudzi neatgriežas darbā; diabēta aprūpe, nodrošinot glikozes monitorēšanu un insulīna sūkņus arī pieaugušajiem pēc 24 gadu vecuma.

Zāļu cena veido lielu daļu no šiem 35 %. Ar caurskatāmu iepirkumu un apjoma līgumiem samazināsim cenas un pakāpeniski mazināsim līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hroniskiem pacientiem. Inovatīvo onkoloģijas un reto slimību medikamentu pieejamību paplašināsim līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Veidosim Baltijas kopējos iepirkumus, kas ļaus ietaupīt uz medikamentu izmaksām.

3. Mediķus novados piesaistīsim ar mērķstipendijām, mājokļa atbalstu un prakšu programmām. Rezidents, kurš strādājis Dobelē vai Jēkabpilī, tur daudz biežāk arī paliek. Vienlaikus celsim māsu, māsu palīgu un sanitāru atalgojumu. Ģimenes ārsta praksei jādod plašākas tiesības izmeklēt un ārstēt uz vietas. Paralēli jāsamazina slogs: mākslīgā intelekta rīki dokumentēšanā un atkārtota e‑recepte uz 6–12 mēnešiem, lai hroniskais pacients neiet pie ārsta tikai receptes atjaunošanas dēļ. Reģionos attālums ir galvenais riska faktors, ja ir smaga veselības problēma, tāpēc uzlabosim Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu un slimnīcu uzņemšanas nodaļas, lai cilvēkam varētu laikus palīdzēt arī tālu no Rīgas.

Partija Suverēnā vara/Jaunlatvieši

Dina Mihailova, dermatoloģe un veneroloģe, viena no kandidātēm uz veselības ministra amatu.

1. Pirmkārt, veiktu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu rindu un pieejamās kapacitātes auditu. Valstij ir precīzi jāzina, cik izmeklējumu un konsultāciju faktiski iespējams nodrošināt katrā reģionā, cik ilgi pacients gaida rindā un kādi ir galvenie kavēšanās iemesli. Otrkārt, tiktu pārskatīta līgumu un kvotu sistēma, lai finansējums sekotu reālajam pacientu pieprasījumam un iedzīvotāju veselības vajadzībām. Ja kādā reģionā ir neizmantota ārstniecības iestādes kapacitāte, jābūt iespējai elastīgi pārdalīt valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu.

Treškārt, jāievieš vienota un regulāri atjaunināta rindu uzskaites sistēma. Tajā pacients varētu redzēt ne tikai aptuveno gaidīšanas laiku konkrētā iestādē, bet arī alternatīvas iespējas saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu citviet Latvijā.

2. Kvotas jāpalielina tur, kur pacienti šobrīd gaida visilgāk un kur savlaicīga diagnostika vai ārstēšana kritiski ietekmē cilvēka veselību un dzīvildzes prognozi. Par prioritāti esam izvirzījuši valsts apmaksāto konsultāciju, izmeklējumu un ārstēšanas apjoma palielināšanu onkoloģijā, kardioloģijā, neiroloģijā, asinsvadu ķirurģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, kā arī hronisko slimību diagnostikā un kontrolē. Īpaši svarīga ir onkoloģija – pacientam jānodrošina ātrs, nepārtraukts un vienots ceļš no aizdomām par slimību līdz diagnozei un ārstēšanai. Palielināsim arī rehabilitācijas pieejamību pēc insulta, traumām un operācijām. Savlaicīgi ieguldot rehabilitācijā, mēs palīdzam cilvēkam atgūt darbspējas un vienlaikus mazinām nepieciešamību pēc krietni dārgākas ārstēšanas nākotnē.

Mūsu mērķis ir arī samazināt to veselības aprūpes izdevumu daļu, kuru cilvēkiem nākas segt no personiskajiem līdzekļiem. Tāpēc paplašināsim kompensējamo medikamentu klāstu un pieejamību, tostarp paredzot diabēta pacientiem neatkarīgi no vecuma nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu kompensāciju, kā arī uzlabosim inovatīvo zāļu pieejamību onkoloģijas pacientiem.

3. Teritorijās, kur trūkst ģimenes ārstu vai nepieciešama paaudžu nomaiņa, jaunajiem ārstiem paredzēsim pārejas periodā garantētu prakses finansējumu. Tas ļaus jaunajam speciālistam ienākt reģionā un pakāpeniski izveidot savu pacientu loku, vēl pirms esošais ģimenes ārsts ir devies pensijā. Vienlaikus jāstiprina ģimenes ārstu komandas, paplašinot to iespējas veikt profilaksi, hronisko pacientu uzraudzību un ārstēšanas koordinēšanu. Lai profilakse kļūtu reāli pieejama, mēs piedāvājam strādājošajiem nodrošināt vienu apmaksātu brīvdienu gadā profilaktiskās veselības pārbaudes veikšanai pie ģimenes ārsta. Reģionos papildus jāattīsta speciālistu izbraukumi, telemedicīna, diagnostikas pieejamība un pacientu transports, lai nodrošinātu, ka nepieciešamā palīdzība ir sasniedzama visiem, neatkarīgi no dzīvesvietas.

Ieviesīsim arī pacientu ombudu – neatkarīgu un bezmaksas atbalsta institūciju pacientiem un viņu tuviniekiem. Ombuds sniegs palīdzību situācijās, kad cilvēks veselības aprūpes sistēmā tiek mētāts no vienas iestādes uz citu, nesaņem skaidru risinājumu vai nezina, kā aizstāvēt savas tiesības un saņemt viņam pienākošos pakalpojumus.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

Ģirts Lapiņš, Rīgas valstpilsētas domes deputāts, apvienības pārstāvis.

1. Pirmkārt, finansējumam jāseko pacientam, nevis iestādes juridiskajam statusam. Ja valsts vai pašvaldības ārstniecības iestāde konkrētajā termiņā nevar nodrošināt valsts apmaksātu izmeklējumu, bet to spēj izdarīt cita ārstniecības iestāde, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, valstij šī kapacitāte ir jāizmanto. Otrkārt, nepieciešama vienota un pacientam saprotama rindu pārvaldība, lai būtu redzams, kur konkrēto izmeklējumu iespējams saņemt visātrāk. Finansējums jānovirza tur, kur ir reāla pacientu plūsma un iespēja pakalpojumu sniegt. Treškārt, jāpalielina valsts apmaksāto izmeklējumu apjoms tajās jomās, kur gaidīšanas laiks rada risku novēlotai diagnostikai un ārstēšanai, īpaši onkoloģijā, kardioloģijā un citās slimību jomās, kur savlaicīga diagnostika būtiski ietekmē ārstēšanas rezultātu.

2. Nav pieņemama situācija, kurā valsts teorētiski garantē pakalpojumu, bet praktiski pacientam tiek piedāvāts gaidīt vairākus mēnešus vai par to pašu pakalpojumu samaksāt pašam. Papildu finansējums prioritāri jānovirza speciālistu konsultācijām, diagnostikai un plānveida ārstēšanai tajās jomās, kur rindas šobrīd ir visgarākās un kavēšanās var pasliktināt pacienta prognozi. Īpaša prioritāte ir onkoloģija, kardioloģija, neiroloģija, endoprotezēšana, oftalmoloģija un savlaicīgi diagnostiskie izmeklējumi. Vienlaikus ar kvotu palielināšanu jāmaina arī to sadales princips. Nav jēgas piešķirt papildu finansējumu pakalpojuma sniedzējam, kur nav ārstu vai tehniskas iespējas to izmantot. Valsts apmaksātajam pakalpojumam jābūt pieejamam tur, kur ir gan pacients, gan kvalificēts speciālists un nepieciešamā infrastruktūra.

3. Reģionālajām slimnīcām nepieciešams stabils finansējums par gatavību nodrošināt neatliekamo palīdzību 24 stundas diennaktī. To nevar vērtēt tikai pēc veikto manipulāciju skaita, jo slimnīcā ārstam, operāciju blokam, intensīvajai terapijai un diagnostikai jābūt pieejamai arī tad, kad konkrētajā stundā pacientu nav.

Ģimenes ārstiem nepieciešama spēcīgāka komanda un lielākas iespējas pašiem organizēt pacienta diagnostiku un ārstēšanu. Tas nozīmē pietiekamu finansējumu māsām un ārstu palīgiem, plašākas diagnostikas iespējas un mazāku administratīvo slogu. Jo vairāk problēmu kvalitatīvi iespējams atrisināt primārajā aprūpē, jo mazāks būs spiediens uz speciālistiem un slimnīcu uzņemšanas nodaļām.

Partija Zaļo un zemnieku savienība

Līga Kozlovska, ģimenes ārste, Saeimas deputāte, partijas pārstāve.

1. Paredzēts ikgadēji palielināt veselības nozares finansējumu, līdz tas sasniedz 6 % no IKP, papildu finansējumu prioritāri novirzot rindu mazināšanai un valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībai. Vienlaikus nepieciešama efektīvāka esošo resursu izmantošana. Atbalstām principa viens nosūtījums – viens pieraksts pilnvērtīgu ieviešanu, lai viens pacients vienlaikus neaizņemtu vietu vairākās rindās.

Nepieciešama arī vienota un pacientam pārskatāma informācija par reālo gaidīšanas laiku dažādās ārstniecības iestādēs, efektīvāka nosūtījumu pārvaldība un papildu valsts apmaksātu izmeklējumu finansēšana tur, kur rindas ir visgarākās.

2. Mūsu programmā veselības finansējuma palielināšana ir tieši sasaistīta ar maksas pakalpojumu nepieciešamības mazināšanu – nedrīkst būt tā, ka cilvēkam jāizvēlas maksas konsultācija tikai tādēļ, ka uz valsts apmaksātu pakalpojumu jāgaida nesamērīgi ilgi. Papildu finansējumu vispirms novirzīsim pakalpojumiem, kuros kavēšanās būtiski ietekmē slimības prognozi un cilvēka darbspējas: onkoloģiskajai diagnostikai un ārstēšanai, kardioloģijai, diagnostiskajiem izmeklējumiem, plānveida operācijām ar garākajām rindām, rehabilitācijai, bērnu veselības aprūpei, kā arī reto slimību diagnostikai un ārstēšanai. ZZS programma īpaši paredz plašāku piekļuvi ārstēšanai, medikamentiem un rehabilitācijai onkoloģijā un reto slimību jomā.

Kvotu palielināšanai vienlaikus jābūt datos balstītai, nevis mehāniski atkārtojot iepriekšējo gadu finansējuma sadalījumu.

3. Mūsu princips ir – veselības aprūpe pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīvesvietai. Programmā tieši paredzēti atbilstoši tarifi un finansējums ģimenes ārstiem un reģionālajām slimnīcām, skaidrs infrastruktūras atjaunošanas plāns un ārstniecības personāla pieejamības problēmas risināšana.

Palielināsim ģimenes ārstu prakšu kapacitāti, nodrošinot adekvātu finansējumu ne tikai ārstam, bet arī māsām, ārstu palīgiem un citam prakses personālam, kā arī diagnostikas iespējām. Paplašināsim ģimenes ārstu komandas iespējas veikt profilaksi, hronisko pacientu uzraudzību un nepieciešamos izmeklējumus, lai pacientam katrā gadījumā nebūtu jādodas pie speciālista vai uz slimnīcu.

Reģionos saglabājams funkcionējošs slimnīcu tīkls, īpašu uzmanību pievēršot pierobežai, kur veselības aprūpes infrastruktūra ir arī valsts drošības jautājums. Vienlaikus jāveido stimuli ārstiem un citiem speciālistiem strādāt ārpus Rīgas – konkurētspējīgs atalgojums, rezidentūras un darbavietu sasaistīšana ar reģionu vajadzībām, mājokļa un mobilitātes risinājumi. Kur ņemt finansējumu? ZZS programmā paredzēts valsts izdevumu un funkciju audits ar vismaz 500 miljonu eiro ietaupījumu, šo finansējumu novirzot tostarp veselības aprūpei.