Rīga +18°C 
Instagram stāstā 10. septembrī viņa min – kamēr vienas ķermeņas aprises, piemēram, liekais svars, tiek peltas, citas nepelnīti pasniegtas kā mērķis, uz ko tiekties.
«Liekais svars nekad nav bijis mārketinga vai kultivētu skaistuma standartu objekts. Liekais svars nekad nav ticis reklamēts kā kaut kas, uz ko būtu jātiecas,» uzskata viņa.
Viņa gan neslavina lieko svaru un nenoliedz ar to saistītos veselības riskus, uzsver modes dizainere. Viņu vairāk satraucot spiediens, kas pat normālu un veselīgu ķermeni mudina uztvert kā nepietiekami tievu.
«Vai mēs paši neesam aizgājuši otrā grāvī? Vai tauku padarīšana par kaut ko sliktu un organismam nevajadzīgu nav kļuvusi par problēmu? Es nerunāju par lieko svaru. Es runāju par normālu, veselīgu cilvēka ķermeni, kuram tauki ir nepieciešami,» uzsver Salceviča.
Viņa pievēršas arī anoreksijai un bulīmijai, norādot, ka tie ir nopietni ēšanas traucējumi, kurus nevar uzskatīt vienkārši par cilvēka brīvu izvēli. Salcevičas ieskatā, sabiedrības spiediens un cilvēku izsmiešana ķermeņa vai svara dēļ var nodarīt lielu kaitējumu.
Modes dizainere uzskata, ka kaitīgs ir gan pārmetums «tu esi par resnu», gan nemitīgs spiediens kļūt vēl tievākam, muskuļotākam un disciplinētākam.
«Vai proteīna kults un fitnesa industrija vienkārši nav aizgājusi pārāk tālu
– no rūpēm par veselību uz rūpēm par izskatu? Vai reljefs, izteikti muskuļi un pēc iespējas mazāks tauku procents netiek likti augstāk par veselību?» viņa vaicā.
Salceviča piebilst, ka ķermeņa masas indekss neparāda cilvēka tauku un muskuļu proporciju, tauku izvietojumu vai kopējo veselības stāvokli. Tādēļ, viņasprāt, cilvēka veselību nevajadzētu vērtēt tikai pēc viena skaitļa.
«Vai mūsu izpratne par veselību nav kļuvusi par vienādības zīmi ar «pareizo» ciparu uz svariem? Un vai šie cipari nav kļuvuši par vērtību paši par sevi? Mēs visi nevaram būt vienādos ciparos. Veselīgs ķermenis nav viens konkrēts svars, viens apkārtmērs vai viens cipars uz svariem visiem,» uzsver Salceviča.
Viņa apšauba arī publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus, ka Latvija esot «resna nācija». Konkrētu pētījumu Salceviča nenosauc, taču vēlas zināt, kā tas veikts, kādas vecuma grupas pētītas, uz kādiem datiem secinājumi balstīti un kas pētījumu finansējis.
