Kādos gadījumos tiešām nepieciešamas antibiotikas un kad tās lietojam nevietā?

Ārstēšana
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
23. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Tagad daudzi saaukstējas, puņķojas, klepo un lūkojas arī antibiotiku virzienā. Kad tās vispār vajadzīgas?

Antibiotikas JĀLIETO:

  • Ja ir urīnceļu iekaisums. Ja sāp čurājot, tad skaidrs, ka ir urīnceļu infekcija. Te bez antibiotikām neiztikt! Standarta situācijās jālieto nevis plaša profila antibiotikas, bet gan nitrofurantoīns vai biseptols.
  • Ja ir plaušu karsonis. Jālieto penicilīns vai amoksicilīns, kuru Latvijā pneimonijas ārstēšanā lieto maz.
  • Ja ir strutainā angīna, ko izraisījis streptokoks.
  • Ja ir vidusauss iekaisums, kas pasliktinās vairāku dienu laikā.
  • Ja ir acu iekasums – konjunktivīts.
  • Ja ir roze.
  • Ja ir gonoreja un sifiliss.
  • Slimnīcās pirms operācijām pacienti profilaktiski saņem vienu devu antibiotiku, lai samazinātu brūču infekcijas risku.
  • Atceries – diemžēl ideālo antibiotiku nav. Jāņem uzsējumi, jāsaprot, ko vispār ārstēt.

Antibiotikas NEVAJAG lietot:

  • Ja esi vienkārši saaukstējies. Te vērojams vislielākais nevajadzīgais antibiotiku patēriņš! It sevišķi bērniem, kuriem biežāk ir vīrusu izraisītas augšējo elpceļu slimības, bet bakteriālās infekcijas viņiem ir samērā retas.
  • Ja ir gripa. Jo gripu bez komplikācijām neārstē ar antibiotikām.
  • Ja ir dziļais klepus. Šajā gadījumā jānoskaidro, kas izraisa klepu.
  • Ja ir zaļie puņķi. Tas ir normāli. Izņēmums ir situācija, kad parādās izteiktas sāpes sejā, kas norāda uz blakusdobumu iekaisumu. Taču arī tad, uztaisot rentgena bildi, jāizvērtē, vai tas patiešām ir blakusdobuma iekaisums.

3 svarīgi jautājumi par antibiotikām

1. Zināms, ka ar antibiotikām jokot nevar, bet cik dienu tās jālieto? Viens ārsts saka, ka piecas, cits – septiņas dienas?

Visbiežāk ar antibiotikām ārstē plaušu karsoni, urīnceļu iekaisumu, bet arī šajos gadījumos nekur strikti nav norādīts kursa ilgums. Ir ļoti maz ar antibiotikām ārstēto slimību, kad konkrēti noteikts, ka zāles norādītajās devās jālieto 10 dienas vai mēnesi. Tāpēc ārsti improvizē. Holandē tika veikts nopietns pētījums: mājās plaušu karsoņa ārstēšanā ar antibiotikām tika salīdzinātas divas grupas: vieni lietoja zāles trīs dienas, otri – astoņas. Izārstēšanās bija pilnīgi vienāda abās grupās!

Diemžēl abās grupās iespējamas komplikācijas, kad plaušu karsonis progresē. Bet pētījums parādīja – var ārstēt trīs dienas! Rezistences risks pieaug no pārāk ilgas lietošanas – jo ilgāk, vairāk, biežāk lietojam antibiotikas, jo lielāks risks iegūt rezistento mikrobu. Protams, ir noteiktas situācijas, kad var būt arī ilgāks lietošanas kurss. Piemēram, cilvēkiem, kas daudz smēķē, lieto alkoholu, vienmēr ir augstāks komplikāciju risks, un tad nebūtu prāta darbs dzert antibiotikas tikai trīs dienas.

2. Ko tieši antibiotikas izdara organismā? Nopļauj visus labos un ļaunos mikroorganismus?

Antibiotikas nogalina lielāko daļu patogēno mikrobu, līdz ar to cilvēks izveseļojas, ja viņam tiešām šie medikamenti bijuši nepieciešami. Taču līdztekus tiek bojāta mikroflora, kuru skart nevajag. Tie ir labie mikrobi, kas mums palīdz sintezēt vitamīnus, notur organismu balansā. Jo ilgstošāk antibiotikas lieto, jo lielāka iespējamība, ka mutē attīstīsies sēnīšu infekcija, sievietēm arī makstī, ka būs caureja – tas viss saistīts ar to, ka tiek izjaukta cilvēka normāla mikrofloras homeostāze jeb balanss.

Tātad normālos apstākļos – ja labo baktēriju ir pietiekami, sliktās baktērijas organismā eksistē, bet nevairojas.

Taču, sākot lietot antibiotikas, labās baktērijas iet bojā un sliktās – patogēnās – sāk vairoties un izdalīt toksīnus, kas rada iekaisumu zarnu sieniņā, tāpēc rodas caureja. Tam vēl pievienojas baktēriju rezistence – nejutība pret zālēm –, par ko infektologi ceļ trauksmi. Jo zāles vairs tik labi nepalīdz kā, piemēram, pirms divdesmit gadiem.

3. Cik ātri cilvēka normālā mikroflora pēc antibiotiku lietošanas atgūstas? Vai papildus vajag lietot probiotikas jeb labo baktēriju kapsulas?

Ja cilvēkam nav sēnīšu infekcijas, ja nav antibiotiku izraisītas caurejas, noteikti nekas papildus profilakses nolūkos nav jālieto. Par probiotiku lietderīgumu dati ir ārkārtīgi atšķirīgi. Šos līdzekļus slavē tā dēvētie atkarīgie pētījumi, bet neatkarīgie pētījumi saka – probiotikas vairāk nepalīdz, nevis palīdz. Tie ir tikai uztura bagātinātāji. Tā vietā labāk nograuzt burkānu, kāpostu, dzert un ēst skābpiena produktus.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+