Rīga +25°C 
Pamanītie Spānijas kailgliemeži jāsalasa – vislabāk to darīt agrās rīta un vēlas vakara stundās, kad ir rasa vai arī pēc lietus – un jāiznīcina. Var izmantot kādu no 3. klases augu aizsardzības preparātiem, ko atļauts pirkt un lietot bez īpašām apmācībām un atļaujas. Tie ir Ferramol, Ferramol Limacide, Ferrocius, Ferronite Slug Granules, First, Ironmax Pro, Substral Limex, Vitrol GB. Kā tieši katrs lietojams, jāizlasa instrukcijā un tā arī jāievēro.
Jācenšas iznīcināt – saspiest vai iemest verdošā ūdenī – arī olas, ko gliemeži dēj tumšās un mitrās vietās, arī zem puķu podiem, dārza mēbelēm, malkas. Tad mazāk būs gliemežu nākamgad.
Tomātu plaisāšana visbiežāk vērojama vasaras otrajā pusē. Pie vainas ir nevienmērīgs mitruma režīms – kādu laiku mitrums trūcis, un pēc tam augs dāsni aplaistīts. Tieši tā gadās, ja tomātus laista reti, bet bagātīgi. Visbīstamākā ir laistīšana dienas beigās. Kad naktis ir garas un vēsas, bet zeme silta, saknes dzen ūdeni uz augšu, bet lapas to neiztvaiko.
Pārāk daudz ūdens nonāk augļos, un tie aiz pārpilnības plīst.
Tāpēc labāk laistīt rīta pusē un darīt to katru dienu. Jālaista arī tad, ja ir apmācies, tikai mazāk.
Ābolu tinējs. Lai gan vislabāk redzams tagad, kad kāpuri sagrauzuši un sabojājuši augļus, tas ābelēs iemitinās jau agrā pavasarī. Tad pārziemojušie kāpuri no kūniņas izlien kā tauriņi un sadēj daudz oliņu, un no tām pēc dažām nedēļām izšķiļas kāpuri. Lai pēc iespējas mazāk kaitnieku pārziemot u, kritušie āboli līdz ar kāpuriem jāsalasa un jāiznīcina, nevis vienkārši jāsaber komposta kaudzē, kur tie veiksmīgi pārziemos. Turklāt vēlams to darīt laikus, nevis tad, kad āboli jau sapuvuši, bet kāpuri tos veiksmīgi pametuši un iekūņojušies.
Uzmanības centrā
Rožu lapu brūnplankumainība. To ierosina sēne, kas visbiežāk kļūst aktīva vasaras otrajā pusē. Slimībai patīk vēsas naktis pēc lietusgāzēm, tad tā izplatās īpaši strauji. Uz rožu zaļajām lapām parādās ieapaļi vai zvaigžņveida brūni vai melni plankumi, lapas sāk dzeltēt un priekšlaikus nobirst.
Slimā roze sliktāk pārcietīs ziemu un nākamajā gadā mazāk ziedēs.
Lai tā nenotiktu, pirmās slimās lapas jānolasa un jāiznīcina, neļaujot slimībai izplatīties. Agri no rīta, kamēr augus klāj rasa, rozes var apputināt ar koka pelniem.
Zemesvēži. Ja dārzu apsēduši zemesvēži, vasaras beigās vietām var izrakt aptuveni 50 centimetru dziļas bedrītes un grāvīšus un piepildīt ar kompostu vai kūtsmēsliem. Zemesvēži tur salīdīs pārziemot. Kad iestājas sals, šīs vietas atrok un tur noslēpušos kompāniju iznīcina.
Skaidrs, ka tas nebūt nav viss, kas var mūsu dārzu piemeklēt. Par pārējo vairāk un pamatīgāk – speciālizlaidumā!
