Rīga +17°C 
KLAUSIES
Norūdījies
Virpnieki Ādažu pusē ir spēcīgs apliecinājums Andreja vērienam. Mājudarbnīcu būvējis vēl padomju gados, un tolaik tā bijusi patiesi unikāla – ar pamatīgu keramikas krāsni, kur dedzināt lielos darbus, plašu izstāžu telpu un dārza keramikai paredzētu teritoriju.
Tiesa, Andreja lēmums pārtraukt darboties mākslā neļāva pilnā mērā realizēties mājas potenciālam.
Taču visus šos gadus tur aizvien mīt mākslinieka radošais gars, glabājas darbi, skices, fotogrāfijas, mēdz pulcēties ģimene un draugi, tur joprojām var kurināt krāsnis un Andreja mūrēto kamīnu no paša izgatavotiem, zaļi glazētiem podiņiem. Virpniekos putni dzied kā negudri un dīķī zied ūdensrozes.
Saimniekam kājas lāgā neklausa, no smagumu celšanas sāp mugura un rokās nav senā spēka, bet mākslas vēsturnieki esot ķērušies klāt un viņu izkustinājuši – dzimtajā Saldū šobrīd ir skatāma Andreja Ķiģeļa keramikas darbu izstāde; arī citur, kur mājo viņa darbi, cilvēki aicināti tos aplūkot, un šoruden gaidāmi grāmatas par mākslinieku atvēršanas svētki.
«Kad kavējos atmiņās, peld augšā viss piedzīvotais, arī nebūšanas. Studenta gados neko neņēmu pie sirds, lai gan visu redzēju un sapratu. Vēlāk vieniem nepatika tas, ko taisu, citiem – mana asā runa, vieni aizstāvēja, citi bija pret. Gandrīz par katru pasūtījumu ir bijuši iebildumi. Esmu norūdījies, vienmēr bridu pats savu ceļu.»
Kara laika bērnība
Lasi 
trīs mēnešus
→
abonents?
Ienākt portālā
