«Kursiki par 200 eiro un revolūcija nepalīdzēs.» Diāna Zande skaidro, kā pa īstam beigt būt pārāk ērtai

• Konsultē Diāna Zande, kognitīvi biheiviorālā terapeite

Gribēju, lai mani paslavē

Stāsta Ilona (49): «No ļoti vienkāršas ģimenes ieprecējos turīgā, snobiskā dzimtā. Bija laiks, kad vīramāte pieskatīja mūsu meitiņu, tāpēc dzīvoja pie mums. Katru vakaru pēc darba plosījos kā nenormāla – gatavoju maltīti nākamajai dienai (un kaut ko īpašu, svaigu, pat trīs ēdienus!), uzlasīju no paklāja visus klucīšus, sakārtoju grāmatiņas, visu uzpucēju. Mazgāju, gludināju un locīju veļu, vīra drēbes – īpaši rūpīgi, lai viņa mamma redz, ka esmu gana laba. Turklāt izlikos, ka visu daru ar prieku un vieglumu, lai gan reizēm sapratu, ka vairs nerūpējos par sevi. Reiz secināju, ka neizmantoju ķermeņa krēmu – man tam nebija laika. Toties vīram katru rītu bija sagludināts krekls un svaigi gatavota maltīte pusdienu kārbiņā, mamma ļāva mazmeitai spēlēties, ar ko vien grib, jo zināja, ka visu savākšu.