Arī «Eleport Latvija» vadītājs Kārlis Mendziņš ir novērojis, ka līdz ar augošo elektroauto popularitāti sabiedrība kļūst zinošāka un aplami izteikumi dzirdami arvien retāk.
«Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir – vai es ar šo auto tikšu no Rīgas līdz Liepājai vai Salacgrīvai. Un nav pat svarīgi, ka cilvēks šajā pilsētā bijis tikai pirms daudziem gadiem, – sniedzamība ar vienu uzlādi ir aktuāls aspekts. Jāteic gan, ka kopumā dīvainu uzskatu kļūst arvien mazāk,» stāsta Kārlis.
Par laimi šoferiem, vairāki mūsdienu elektroauto jau šobrīd ļauj aizbraukt līdz jūrai gandrīz no jebkuras vietas Latvijā. Piemēram, «Peugeot e-2008» krosovers ar vienu uzlādi var veikt līdz 345 km (saskaņā ar WLTP metodiku) un nepieciešamības gadījumā ar 100 kW lādētāju līdz 80% var tikt ātri uzlādēts tikai pusstundas laikā un nobraukt vēl 270 km.
Citi lasa
Interesē tas, cik daudz ietaupīs
Tiem, kas nolēmuši braukt ar elektroauto, rūp, cik tas izmaksās un kāds būs ietaupījums salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēju, – tiek meklēts ekonomiskais pamatojums, ka elektromobilis ekspluatācijā patiešām ir lētāks. Kārlis Mendziņš neslēpj, ka sarežģītāks matemātiskais aprēķins šai ziņā būs cilvēkiem, kam nav iespējas uzlādēt auto privātmājā, daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā vai darbā, taču arī šādā gadījumā cilvēks ietaupīs – citos veidos.
Kā zināms, fosilais kurināmais sadārdzinās, un no tā izriet papildu nodokļi, kas izmešu mašīnām tiks palielināti, turpretī elektriskajām būs pieejamas subsīdijas un kompensācijas.
Tāpat Kārlis Mendziņš uzsver, ka ir vērts sarēķināt arī citus ieguvumus, piemēram, bez maksas izmantot «Rīgas Satiksmes» autostāvvietas, iespēju pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām u.tml.
«Daži cilvēki no rīta uz darbu brauc stundu, bet citi to pašu gabalu – 20 minūtes. Ceļā ietaupīto laiku pārvēršot darba stundās, gada laikā jūs varat ietaupīt vismaz dažus tūkstošus eiro,» norāda speciālists.
Kārlis ir pārliecināts, ka uzturēšanas ziņā svaru kausi nosveras par labu elektriskajam transportam, jo patīkams bonuss ir arī atbrīvojums no ikgadējā ekspluatācijas nodokļa.
Var salīdzināt divus ļoti līdzīgus modeļus – «Peugeot 2008» ar benzīna dzinēju un tā elektrisko versiju «e-2008». Abiem izvēloties labāko komplektāciju, elektroauto maksā aptuveni par 10 tūkstošiem eiro vairāk. Tomēr, ja izvērtē ikgadējās uzturēšanas izmaksas, izdevumus par degvielu un elektrību, subsīdijas iegādes brīdī, ietaupītos līdzekļus par stāvvietu pilsētas centrā, ieekonomēto laiku, braucot pa sabiedriskā transporta joslām, nav grūti izrēķināt, ka cenu starpība izlīdzināsies ļoti ātri un līdz lietošanas cikla beigām elektriskais modelis būs kļuvis pat lētāks.
Piedevām – elektroauto būs arī augstāka pārdošanas vai atpirkšanas cena.
Vieglāk un lētāk
Kā uzsver Kārlis Mendziņš, izmaksās lielu atšķirību veido arī tēriņi par regulārajām apkopēm. Respektīvi – elektromobilim tās ir lētākas, jo šajā mašīnā gandrīz nav šķidrumu un elektromotorā nav detaļu, ko nepieciešams eļļot. Tāpat svarīgs ir fakts, ka elektromotors tiek izmantots bremzēšanas laikā, tāpēc slodze uz bremžu uzlikām un diskiem ir būtiski mazāka, un attiecīgi tie ir jāmaina daudz retāk nekā parastai mašīnai.
Tomēr tas nenozīmē, ka var aizmirst par citiem elementiem un par tiem nerūpēties. Piemēram, vējstikla slotiņas regulāri jāuzliek jaunas, arī dzesēšanas šķidrums jāmaina tāpat kā ar degvielu darbināmam automobilim. Atkarībā no modeļa bremžu šķidrumu var mainīt reizi divos gados, bet salona gaisa filtru gan vajag jaunu katru gadu – tas ļaus salonā uzturēt svaigu gaisu.
Vadītājam vajadzētu sekot līdzi arī tam, kā nodilst riepas. Tā kā elektroauto spēj strauji uzņemt ātrumu un ir smagāki nekā mašīnas ar iekšdedzes dzinēju, riepas tiek pakļautas lielākai slodzei, tāpēc to kalpošanas laiks var būt īsāks.
Kliedē mītus par akumulatoriem
Pastāv uzskats, ka elektroauto akumulatoriem nepieciešama īpaša aprūpe. Daži avoti uzsver, ka tos nedrīkst bieži lādēt ātrajās stacijās un līdz 100%, citādi akumulatora kapacitāte strauji samazināsies. Kārlis Mendziņš skaidro, ka ilgtermiņā tā gan var būt, tikai realitātē tas notiek lēni. Piemēram, «Peugeot» iesaka akumulatoru bieži neizlādēt zem 20% ietilpības, kā arī rekomendē vienmēr nelādēt līdz 100%.
Tāpat vadītāju sirdsmieram – akumulatoriem ir ilga garantija, nereti pat garāka par līzinga periodu. Uzsverot savu akumulatoru ilgmūžību, jau minētais Peugeot tiem dod 8 gadu jeb 160 000 km garantiju.
Ir dzirdēts, ka akumulatorus nedrīkst lādēt lietus laikā, taču arī tā nav taisnība.
«Ja papētīsiet rūpīgāk, redzēsiet, ka ap visām elektrības ligzdām ir daudz gumijas un plastmasas elementu, tāpēc lādēt akumulatoru lietus laikā ir pilnīgi droši. Gandrīz visu pasauli ir aplidojušas fotogrāfijas ar «Tesla Supercharger» uzlādes laukumu, kas bija pilnībā applūdis, elektroauto bija izmirkuši, taču cilvēki – sveiki un veseli!» smej Kārlis.
Vēl viens mīts ir saistīts ar ārkārtīgi cimperlīgām akumulatoru uzlādes ligzdām. Runā, ka tās esot regulāri jātīra, jo pat mazākais zariņš var būt bīstams vai traucēt uzlādi. Tomēr «Eleport Latvija» vadītājs apliecina – visi ar uzlādi saistītie elementi ir paslēpti un aizsargāti no apkārtējās iedarbības, tāpēc tos nav iespējams tā nejauši piesārņot, lai traucētu normālai darbībai.
Viena no ērtākajām elektroauto lietām ir iespēja uzlādēt akumulatoru mājā, stāvvietā vai darbā. Lai gan teorētiski pietiek ar visvienkāršāko kontaktligzdu, Kārlis Mendziņš iesaka ieguldīt dažus simtus eiro un uzstādīt mājas staciju jeb «wallbox». Un šo aspektu elektroauto lietotāji novērtē īpaši, jo, atgriežoties mājās, mašīnu var pieslēgt pie tīkla un no rīta startēt ar pilnu akumulatoru. Iekšdedzes dzinēju īpašniekiem šai ziņā ir sarežģītāk, jo degvielas uzglabāšana mājās ir gan nelikumīga, gan nedroša.