Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
Latvijas Nacionālā arhīva vietnē kgb.arhivs.lv kopš 20. decembra atrodamā informācija liecina, ka par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem vervēti visdažādāko jomu pārstāvji. Liela daļa čekas maisos esošo uzvārdu nepārsteidz, tomēr atklājumu netrūkst.
Speciāli čekas maisu atvēršanai tapušajā likumā teikts, ka publiskotā bijušās VDK kartotēkas saturs ir «informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā», tas nozīmē, ka bez tiesas sprieduma nevar apgalvot, ka konkrētie cilvēki tiešām apzināti sadarbojušies ar čeku. Bariņš čekas maisos atrodamie jau ir tiesā centušies pierādīt, ka apzināti ar VDK nav sadarbojušies.
Guntis Skrastiņš – ziņojis par krievu saksofonistu?
Latvijas šlāgeraptaujas vadītājs Guntis Skrastiņš esot vervēts 1983. gadā, un viņam dots pseidonīms Modris. Dziedātājs aģentūrai LETA norādīja, ka viņa datu atrašanās čekas maisos ir liels pārsteigums. Viņš gan pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar kādu viņa pratināšanas reizi 1983. gadā. Kā atminējās Skrastiņš, viņš ticis aicināts uz vienu vienīgo sarunu ar trīs vīriem par to, vai viņš varot apliecināt – kāds krievu aktieris uz ielas spēlējis saksofonu. Skrastiņš atceras, ka toreiz viņam lika notikumu rakstiski attēlot, tomēr viņš to darīt atteicies. Pēc tam uzdoti jautājumi, uz kuriem viņš atbildējis. Papīru, uz kura bijusi viņa liecība, viņš parakstījis. «Gribot negribot varbūt tā bija mana vienīgā kļūda, ka papīru, uz kura bija atbildes uz jautājumiem, es parakstīju. Un vairāk nekāda sakara man absolūti nav bijis,» uzsvēra dziedātājs.
Jānis Jarāns tusējis ar ārzemniekiem
Aktieris Jānis Jarāns saskaņā ar dokumentiem esot savervēts 1983. gadā, viņa segvārds bijis Ivars. Aktieris apgalvo – nav zinājis, ka atrodas čekas maisos. Jarāns ziņojis VDK neesot, taču atzina, ka kādreiz, kad dzīvoja ostas rajonā, bijis tā saucamais fartsovšķiks un viņam bijusi saskarsme ar ārzemniekiem. Reiz aktieris ticis noķerts un viņam piedāvāts, vai nu aiziet no teātra vai parakstīties.
Spanovskis, Brīze un citas mirušās dvēseles maisos
Publiskotajos dokumentos atrodamas kartītes ar daudziem kultūras darbiniekiem, kuri jau devušies aizsaulē. Tur, piemēram, atrodams aktiera Harija Spanovska vārds, kurš ar segvārdu Haris esot savervēts 1988. gadā. Atrodama arī kartīte ar grupas Līvi dalībnieka Aivara Brīzes vārdu. Tajā ir atzīme – rezerve īpašam periodam. Tā reģistrēta 1990. gada decembrī – laikā starp Neatkarības deklarācijas pieņemšanu un pirms janvāra barikāžu sākuma. Viņam arī neesot dots segvārds.
Čekas maisos atrodams arī pirms vairākiem gadiem mirušā turīgā uzņēmēja Haima Kogana vārds. Miljonārs savervēts 1972. gadā, turklāt tas noticis nākamajā dienā pēc viņa jubilejas svinībām.
Roberts Gobziņš ar segvārdu Lunis
Saistībā ar čekas maisiem jau pirms astoņiem gadiem uzpeldēja mūziķa Roberta Gobziņa vārds, jo tolaik viņš startēja Saeimas vēlēšanās. «Tā ir veca lieta, vai tiešām nav nekā svaigāka?» bilda Gobziņš. «Pēc kartītes tagad visu var redzēt kārtīgi pa datumiem. Tas bija brīdis, kad aizgāju armijā, Andropova laikā. Dienēju slepenā daļā, kur bija raķešu palaišanas sistēmas. Tāpēc arī tagad nevaru stāstīt, kur konkrēti tas atrodas. Pēc atgriešanās no dienesta man ik pa brīdim zvanīja no iestādes un jautāja, vai kāds nav interesējies par objektiem. Bet bija jau Gorbačova laiks, atklātība… Teicu – neviens no ārzemju spiegiem nav interesējies. Un neviens arī neinteresējās. Tagad pat nezinu, ko darīt! Joprojām Krievijā ir tie objekti, kur dienēju. Biju Krievijā, paskatījos. Tagad esmu samulsis – vai man jāzvana uz Krieviju un jāziņo, ka Privātā Dzīve interesējās? Tikai nezinu, kam tagad ziņot. Būs laikam jāieraksta internetā. Tad jau tie, kam vajag, atradīs,» pauž Gobziņš.
Par segvārdu Lunis Gobziņš smejot teic: «Tas bija tā… jautrībai. Jo tur jau neviens nezināja, ko tas vārds nozīmē…
Un es izvēlējos, lai ir tāds segvārds!» Viņš arī piebilst: «Ja tā padomā, kam tagad izdevīgi, ka tik vecas lietas publicē? Pirms gadiem 30 tam būtu kāda jēga, tagad tas ir izdevīgi tikai tādēļ, lai tauta nebūtu vienota, lai nebūtu kopības. Ir redzams mērķis – sašķelt sabiedrību.»
Jāni Rokpelni čekas maisos nemaz neatrod
Lai arī pirms gada ar publisku atzīšanos un sevis šaustīšanu par agrāko laiku grēkiem klajā nāca rakstnieks Jānis Rokpelnis, viņa kartītes, kas dokumentāli apliecinātu viņa sadarbību ar VDK, vismaz šobrīd publiskotajos čekas maisos nav. Pirms gada Rokpelnis sacīja, ka kļuvis par aģentu, jo viņam VDK darbinieks paprasījis, sakot, ka neviens cits negribot to darīt, bet priekšniecība prasa. Rokpelnis parakstījis aģenta kartīti, domājot, ka jāizpēta tā struktūra no iekšienes. Pēc tam viņš vairākkārt ticies ar vervētāju konspiratīvajā dzīvoklī. Pirms gada intervijā NRA Rokpelnis, kura segvārds bijis Miķelis, pamatojot, kāpēc pēkšņi atzīstas, uzsvēra: «Es sevi atmaskoju tāpēc, ka mani ēd sirdsapziņa. Es redzu tādu kā dziļu, izžuvušu aku, apakšā ir pelēka zeme, un zem tās – līķis. Man ir sajūta, ka esmu slepkava un ka es sevī nēsāju šo līķi.»
Pēc čekas maisu publiskošanas Rokpelnis soctīklos atzina: «Čekas maisi nav kritērijs. Piemēram, manis tajos nav. Bet es taču biju VDK aģents.
Tātad, līdzīgi man, daudzu kartītes no kartotēkas ir izņemtas. Faktiski tagad es varu apgalvot, ka vienkārši izjokoju sabiedrību, lai celtu savu popularitāti, jo dokumentālu pierādījumu nav?!»
Rektori – čekas ziņotāji?
Čekas maisos kuplā skaitā atrodami Latvijas augstāko mācības iestāžu vadītāju un mācībspēku vārdi. Tur ir gan bijušo Latvijas Universitātes rektoru – Jura Zaķa (Ziemelis), Ivara Lāča (Aivars) un Mārča Auziņa (Niļss) – vārdi, gan arī tagadējais rektors Indriķis Muižnieks, kurš VDK dokumentos atrodams ar segvārdu Juris. Viņš atzinis, ka par savu atrašanos čekas maisos uzzinājis pirms pieciem gadiem, turklāt šīs ziņas esot saņēmis neoficiāli. Muižnieks pēcāk vērsies prokuratūrā, un tiesa atzinusi, ka sadarbības fakts ar čeku nav konstatēts. Domājot par iemesliem, ka atrodas kartotēkā, Muižnieks pieņēmis, ka tas saistīts ar viņa ārzemju komandējumiem, kuros bija devies saistībā ar zinātni un pētniecību.
Rolands Tjarve konvojējis īpašus zekus
Aģenta kartīte aizpildīta arī par bijušā premjera Māra Gaiļa preses sekretāru, tagad Latvijas Universitātes pasniedzēju Rolandu Tjarvi, kurš vervēts1986. gadā, un dokumentos figurē ar segvārdu Rihards. Aģentūrai LETA viņš sacīja, ka par savas kartītes esamību čekas maisos nav zinājis. Skaidroja, ka vienīgais iemesls, kāpēc tur varētu būt minēts, jo 1984. gadā, būdams pirmajā kursā, iesaukts iekšlietu karaspēkā un aizsūtīts uz Ziemeļkaukāzu speciālā apakšvienībā apsargāt par īpaši smagiem noziegumiem notiesātus noziedzniekus. Tjarve uzsvēra, ka divu gadu laikā, kurus pavadīja apakšvienībā, divas vai trīs reizes bijis jākonvojē apsūdzētie uz tiesu, kā arī pirms un pēc konvoja bija jāiziet instruktāža un jāparakstās, ka neizpaudīs neko par redzēto tiesā un VDK izolatorā. «Tas ir vienīgais izskaidrojums, kā varēja rasties mana kartīte šajā arhīvā. Mana sirdsapziņa ir tīra, es neesmu darījis nekādu kaitējumu cilvēkiem,» sacīja Tjarve. Vienlaikus norādīja, ka dosies uz tiesu, «lai pierādītu, ka nekad nav sadarbojies ar VDK».
Sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns un Labvakar trijotne
Publiskotajos dokumentos redzami arī sporta žurnālista Anatolija Kreipāna un Atmodas laika raidījuma Labvakar vadītāju Edvīna Inkēna, Jāņa Šipkēvica un Ojāra Rubeņa vārdi. No trijotnes vissenāk esot vervēts Inkēns – 1981. (Uģis) gadā, 1986. gadā esot vervēts Šipkēvics (Pēteris), bet 1988. gadā – Rubenis (Valts).
Anatolijs Kreipāns ar pseidonīmu A. Rakums pēc kartītē atrodamiem datiem savervēts 1985. gadā. Anatolijs PDz pauda, ka tikai no žurnālistiem, kas interesējās par viņa kartītes atrašanos maisos, uzzinājis, ka, lai gan padomju laikā nevienu reizi neesot izbraucis no bijušās PSRS teritorijas, izrādās – ir nodarbojies ar pretizlūkošanu. «Mani pat bija iedalījuši VDK 2. nodaļā, kas konkrēti nodarbojās ar pretizlūkošanu. Tas ir absurdi!
Jo vairāk runāju par šo lietu, jo vairāk rodas sajūta, ka man jātaisnojas. Bet man tiešām to negribas darīt, jo nav iemesla.
Neviens mani nav lūdzis vai spiedis rakstīt ziņojumus. Neesmu to darījis.»
«Ja runā par kartītē minēto vervēšanas faktu, tad lieta bija tāda: man piezvanīja kolēģis no kāda Maskavas izdevuma, gribēja satikties, papļāpāt. Viņš nebija viens. Papļāpājām, un izrādījās, ka tie ir pavisam citi cilvēki, ne žurnālisti. Nebija runas par sadarbību, neviens man nelūdza kaut ko ziņot vai stāstīt, vai kādam sekot. Tagad jāatzīst, ka man pēc tam zvanīja, un esmu arī ticies ar vienu no toreizējās kompānijas. Viņš zvanīja, pļāpājām… Neko nozīmīgu… Ko gan es arī varētu zināt tādu ziņojamu? Sporta rezultātus?» ironizē Kreipāns.
«Nekādas kartītes aizpildījis neesmu, mana paraksta uz tās nav. Kā tehniski tā radās, jāprasa aizpildītājiem. Man tas tagad bija pamatīgs pārsteigums. Nebiju domājis, ka tā vienkārši var iecelt par aģentu, turklāt vēl pretizlūkošanas nodaļas aģenta statusā,» pauda Kreipāns.
Valdis Valters sauc to par viltus ziņu
Čekas maisos redzams arī kāds 1957. gada 14. maijā dzimis Valdis Valters ar segvārdu Stīvs. Basketbolists Valdis Valters arī ir dzimis šajā gadā, taču citā datumā – 4. augustā. Bijušais sportists tviterī ir noliedzis savu sadarbību ar VDK. Valters uzsver, ka nav rakstījis nevienu ziņojumu un arī kartītē minētais vervētāja uzvārds viņam neesot pazīstams. «Es brīnos par daudziem, kuri tajā laikā rakstīja par mani, bet tur nav! Mēs nojautām, kuri tie bija, un viņi arī neslēpās. Kartītes izskatās pēc fake,» tviterī norāda bijušais sportists.
- Uzziņa:
- Paredzēts, ka no 2019. gada 1. maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
Citi pazīstami vārdi čekas maisos
Streičs Jānis. Savervēts 1984. gadā. Pseidonīms – Viktors.
Dzintra Geka. Savervēta 1980. gadā. Pseidonīms – Velta.
Viesturs Alksnītis. Savervēts 1974. gadā. Pseidonīms – Džeina.
Ainars Ašmanis. Savervēts 1986. gadā. Pseidonīms – Lācis.
Normunds Beļskis. Savervēts 1983. gadā. Pseidonīms – Vitis.
Anatolijs Danilāns. Savervēts 1968. gadā. Pseidonīms – Dainis.
Rihards Eigims. Savervēts 1985. gadā. Pseidonīms – Edgars.
Aivars Eipurs. Savervēts 1989. gadā. Pseidonīms – Ivars.
Aldis Ermanbriks. Savervēts 1983. gadā. Pseidonīms – Māris.
Ieva Gaile (vēlāk Plaude-Rēlingere). Savervēta 1983. gadā. Pseidonīms – Baiba.
Ivars Godmanis. Savervēts 1988. gadā. Pseidonīms – Pugulis.
Aleksandrs Lavents. Savervēts 1989. gadā. Pseidonīms – Rihters.
Valdis Lūriņš. Savervēts 1980. gadā. Pseidonīms – Ēriks.
Zigurds Neimanis. Savervēts 1986. gadā. Pseidonīms – Vilnis.
Uģis Roze. Savervēts 1983. gadā. Pseidonīms – Gamma.
Andris Staris. Savervēts 1985. gadā. Pseidonīms – Ozoliņš.
Jānis Stradiņš. Savervēts 1976. gadā. Pseidonīms – Egle.
Maija Tabaka. Savervēta 1976. gadā. Pseidonīms – Viktorija.
Mavriks Vulfsons. Savervēts 1983. gadā. Pseidonīms – Grants.
Rolands Zagorskis. Savervēts 1974. gadā. Pseidonīms – Aivars.
