Funkcionāla endoskopiska deguna blakusdobumu ķirurģija

Akūts rinosinusīts nozīmē akūtu iekaisumu degunā un deguna blakusdobumos, tam raksturīga tūska, gļotāda pastiprināti izdala sekrētu. Akūta rinosinusīta iemesls visbiežāk ir vīrusa izraisīta infekcija, un terapija ir simptomātiska – deguna dobuma skalošana, lokāli dekongestanti, pretsāpju terapija. Dažkārt akūta rinosinusīta iemesls var būt bakteriāla infekcija, ko deguna apskatē (rinoskopijā, endoskopijā) konstatē ārsts un rekomendē piemērotu antibakteriālu terapiju.

Ja infekcija atkārtojas vai ieilgst, runā par rekurentu (atkārtotu) un hronisku rinosinusītu. Šādos gadījumos ieteicams vērsties pie LOR speciālista, kurš veiks papildu izmeklējumus, tajā skaitā deguna endoskopiju, rekomendēs piemērotu medikamentozo terapiju un, ja vajadzēs, – attēldiagnostikas izmeklējumus, visbiežāk datortomogrāfiju.

Dažkārt medikamentozā terapija nav pietiekami efektīva, tad nepieciešama ķirurģiska ārstēšana – funkcionāla endoskopiska deguna blakusdobumu operācija. 

Sinusīta simptomi

• Deguna aizlikums
• Izdalījumi no deguna, aizdegunē
• Spiedoša sajūta sejā, galvassāpes
• Ožas pasliktināšanās
• Nepatīkama elpa (halitoze)
• Klepus, rīkles iekaisums

Hroniska sinusīta gadījumā simptomi ilgst vairāk nekā 12 nedēļas.

Rekurenta (atkārtota) akūta sinusīta gadījumā deguna blakusdobumu iekaisuma simptomi atkārtojas četras vai vairāk reižu gada laikā.

Odontogēns sinusīts rodas augšžokļa zoba infekcijas rezultātā. Šādā gadījumā vajadzīga infekcijas skartā zoba ārstēšana; ja simptomi turpinās pēc zoba sanācijas, nepieciešama augšžokļa dobuma operācija.

Fungāla sinusīta (lokalizēta sēnīšu infekcija) simptomi var neatšķirties no hroniska sinusīta simptomiem; papildus var būt nepatīkama smaka deguna dobumā (kakosmija) un pelēcīgi izdalījumi no deguna; visbiežāk skarts augšžokļa dobums; šajā gadījumā ir indicēta ķirurģiska terapija – endoskopiska blakusdobuma aerācijas atjaunošana un sēnīšu masu evakuācija.

Polipoza rinosinusīta gadījumā deguna apskatē un endoskopijā vēro polipus deguna ejās; to ārstēšana sākotnēji ir medikamentoza – intranzālie kortikosteroīdi, deguna dobuma skalošana ar izotoniskau sāls šķīdumu, sistēmiski kortikosteroīdi un antibakteriāla (iekaisumu modulējoša) terapija; ja medikamentozā terapija nav efektīva, tiek rekomendēta ķirurģiska terapija – endoskopiska polipu evakuācija un deguna blakusdobumu dabīgo atveru paplašināšana.

Funkcionāla endoskopiska deguna blakusdobumu operācija

Šī metode radīta 20. gadsimta 50. gados un deguna blakusdobumu ķirurģiju padarīja revolucionāru. Endoskops (kamera, ko ievieto deguna dobuma ejās) tiek izmantots, lai precīzi vizualizētu deguna blakusdobumu anatomiju un, izmantojot instrumentus, precīzi atvērtu un paplašinātu deguna blakusdobumu dabīgās atveres, kas ir slēgušās anatomisko īpatnību vai gļotādas saslimšanas dēļ. Kad deguna blakusdobumu drenāža un aerācija ir uzlabojusies, gļotādai ir iespēja atgriezties veselīgā stāvoklī.

Operācija tiek veikta, pacientam esot vispārējā anestēzijā.

Operācija notiek caur deguna ejām, tādēļ pēc operācijas deguns vizuāli nemainās, operācija neatstāj redzamas rētas. Tā ir mazinvazīva un parasti viegli panesama, kas ļauj to veikt dienas stacionārā. Pēc operācijas iespējams doties mājās tajā pašā dienā.

Atlabšana pēc operācijas notiek individuāli, vidēji 2–3 nedēļas, līdz pacients var pilnvērtīgi atgriezties ierastajā ikdienā. Deguna gļotāda pilnībā atjaunojas triju mēnešu laikā.

Pēcoperācijas periodā pacientam obligāti ir jāveic deguna dobuma skalošana ar izotonisku sāls šķīdumu, nepieciešamas 2–3 kontrolvizītes pie LOR ķirurga, lai veiktu deguna dobuma apkopšanu un izvērtētu operācijas rezultātu.

Deguna blakusdobumu operāciju bieži vien apvieno ar deguna starpsienas operāciju, ja starpsiena ir izliekta un rada sūdzības vai operācijas laikā tā traucē piekļūt deguna blakusdobumam.

Sadarbībā ar:

Vienības gatvē 51, Rīga

Brīvības gatvē 410, Rīga

Reģistratūra: +371 25 727 676

[email protected]