Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Galerijā Istaba tieši Halovīna vakarā tika atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas profesora mākslinieka Kristiana Brektes izstāde, kurā apskatāmas mākslinieka ilustrācijas Māra Runguļa grāmatai Asins lietus. Pasākumā viņš ieradās ar paša darinātu masku, uz pirkstiem savēris smagus sudraba gredzenus ar sātaniskām figūrām un acis noslēpis aiz baltām lēcām. «No kovida tā baigi nemīžu. Uzvedos saprāta robežās – apzinos, ka tas vīruss ir. Dezinfekcijas līdzekļi man ir, masku sabiedriskās vietās nēsāju, ieturu distanci,» PDz atzina Kristians.
Viņš sacīja, ka nu jau pusotru gadu kopā ar Modri Svilānu un Māri Butleru darbojas skaņas apvienībā KMB, kur izpilda vokālu. Grupa sev rada mūziku, nesen pat piedalījās festivālā Skaņu mežs. Lai radītu skaņdarbus, Kristians lasa Kārļa Strauberga apkopotos latviešu tautas buramvārdus. «Daži no tiem šķiet briesmīgi, bet daži, piemēram, pret utīm – vērā ņemami.
Dažkārt arī neapzināti buramos vārdus lietoju. Kaut vai trīsreiz nospļaujos. Es tam ticu.
Viss arī ir ļoti vienkārši – galvenais trīs reizes jāpasaka īpašie vārdi. Tā radi enerģijas un skaņu vibrācijas, nodod laba vēlējumus pašam sev,» stāsta Kristians.
Brekte domā, ka interesi par mistisko, iespējams, saņēmis mantojumā. «Pats tā drusciņ paburos. Manai omei bija pat Melnā grāmata. Tā tagad aizgājusi nebūtībā. Viņa, starp citu, prata dziedināt ar zilā papīra palīdzību,» atklāj Kristians.
Viņš pārliecināts, ka buramvārdi un buršanās ir latviskā identitāte. «Tagad veļu laikā obligāti vajag pabarot savu senču garus. Ir jāiet ap māju ar cirvi rokās un jāsaka, lai gari iet projām. Tad visu gadu gari tevi netramdīs un neuzsūtīs nelaimes,» pārliecināts mākslinieks. Viņaprāt, arī šābrīža sabiedrībā ir lietas, ko vajag saglabāt.
«Tie paši spoku stāsti, garu saukšana un buršanās… Tas ir labs ģimenes saliedēšanas pasākums. Tā ir pavisam cita komunikācija. Teikšu atklāti, man vienmēr patikuši spoku stāsti. Piemēram, Hofmaņa stāsts Baisais viesis. Lielisks darbs. Vecāki man dāvinājuši Hičkoka stāstus un citas spoku grāmatas. Protams, visam vienmēr jāpieiet kritiski. Jā, man patīk viss, kas saistīts ar nāvi un tumsu. Es gan tumsas pusē nenostājos, arī savā radošajā dzīvē uzturu abu pušu līdzsvaru,» pauž Brekte.
