Rīga +18°C 
Iepriekšējo apaļo laulību jubileju, proti, 40 gadus, Mārcis un Dzintra Auziņi nosvinēja Amerikā, taču šogad 50. jubileju 10. jūlijā viņi nosvinēja Vidzemē. «Aizgājām paēst pusdienas Cēsīs. Vēlāk bija ģimenes balle mūsu lauku īpašumā Drustos, tur bija tikai paši tuvākie – bērni un mazbērni,» teic Mārcis, kuram ir divas meitas, četri mazdēli un viena mazmeita. Viņš uzsver, ka ģimenei šis gads, pat neskaitot zelta kāzas, ir patīkamu emociju piepildīts. «Tā sakritis, ka ir vairākas nozīmīgas jubilejas – man 11. janvārī bija 70. dzimšanas diena, sievai tā būs 27. jūlijā. Savukārt meitai Zandai Kozlovskai šovasar ir sudrabkāzas,» stāsta zinātnieks.
Pazīstami kopš vidusskolas gadiem
Mārcis un Dzintra satikās pirms daudziem gadiem, kad vēl mācījās 10. klasē. Skolēnu nometnē Alfa, kurā no visas Latvijas tika pulcināti dažādu priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji. «Es biju Rīgas puika, bet Dzintra – meitene no Aizputes. Es biju fizikas olimpiādes uzvarētājs, bet Dzintra –ķīmijas,» atminas Mārcis. Vēlāk viņi satikās jau Latvijas Universitātē, kur Mārcis studēja fiziku, bet Dzintra – ķīmiju.
«Attiecības izveidojām un sākām kopā dzīvot agrā jaunībā. Kad precējāmies, man bija 20, Dzintrai – 19 gadi. Domāju, ka attiecības vienmēr sākas emociju dēļ. Un mums tās joprojām ir. Tas arī ir apliecinājums mūsu jūtām, ka joprojām esam kopā. Jā, dažreiz ir bijis grūti. Tas, ka mums izdevies saglabāt attiecības, ir liela laime un veiksme. Varbūt ir tādas laulības, kurās viss ir skaisti un rožaini, tomēr katrā laulībā ir brīži, kad cilvēki pakašķējas. Jābūt pietiekami gudriem, lai šādiem brīžiem tiktu pāri un laulība saglabātos,» saka zinātnieks.
Katram savas stiprās puses
Mārcis uzskata, ka veiksmīgu attiecību pamatā nav obligāti jābūt kopējām interesēm. «Nu, nav tā, ka visu darām kopā – risinām Šrēdingera vienādojumu un pēc tam gatavojam. Es vairāk darbojos fizikas lauciņā, sieva strādā par redaktori un žurnālisti.
Mēs viens otru papildinām. Arī ikdienišķās lietās.
Ja sievai sāk niķoties dators, savedu to kārtībā. Ja man gribas garšīgu steiku, sieva to pagatavos, jo kulinārija ir viņas stiprā puse. Ja uzrakstu kādu tekstu, vienmēr dodu viņai pārlasīt,» atklāj Auziņš. Tāpat viņš uzskata, ka ģimenē izrunāt visu līdz sīkākajai niansei nav nepieciešams. «Psiholoģijā iesaka izrunāt. Viens mans draugs to savulaik stāstīja, ka ar savu sievu šim padomam arī paklausījuši, visu izrunājuši… Un ātri izšķīrušies. Ar otro sievu viņi tā nedarīja un nodzīvoja ilgi kopā. Tāpēc domāju, ka nevajag atklāt pilnīgi visu, dažreiz vajag arī paklusēt. Protams, ir jāuzticas, bet ir jāatstāj arī kaut kas privāts tikai sev,» savu attiecību filozofiju atklāj Mārcis.
