«Visi domā, ka Lido dibinātājam nav mazbērnu. Bet īstenībā…» tā kopbildi ar slaveno vectētiņu komentējis viņa mazdēls Alberts. Viņa meitas Evijas Ķirsones pirmdzimtais Alberts ir jau pieaudzis vīrietis.
Pirms trijiem gadiem viņš devās otrpus okeānam studēt un spēlēt hokeju. Hokejs ir arī viņa vectēva kaislība. Vārds Ķirsona mazdēlam dots par godu Gunāra tēvam Albertam. «Par vecvectēvu esmu dzirdējis ļoti daudz spilgtu stāstu,» savulai žurnālam IEVA sacīja Alberts, kurš pirms dažiem gadiem iesaistījies vectēva biznesā.
Gunārs Ķirsons ir Alberta paraugs, viņš apbrīno vectēva degsmi un enerģiju. «Opis man zvana astoņos no rīta un jautā, ko es daru. Atbildu, ka tikko pamodos. Bet viņš jau esot noskrējis krosu! Šādos brīžos saprotu, ka
patiesībā jābūt otrādi – es esmu jauns, man vajadzētu būt noskrējušam krosu astoņos no rīta, nevis vectēvam.
Mācos no viņa, kā būtu jādzīvo, un stāstu to saviem draugiem,» atzina Alberts Ķirsons.
Viņš saskāries ar viedokli, ka Ķirsona mazdēlam gan esot laba dzīve – nekas neesot jādara. Tā vis neesot. «Ja pats neko nedarīšu, ar zelta karotīti neviens mani nebaros. Ja būtu izlutināts, es neietu un necenstos – tikai sēdētu mājās, gaidītu, lai man dod naudu, un prasītu vēl un vēl.
Jau gadu dzīvoju patstāvīgi, īrētā dzīvoklī – pats mazgāju traukus un drēbes, maksāju rēķinus. Tas bija mans lēmums,» sacīja viņš.
«Opis saka: dzīvē nekas nenāk par velti, viss jānopelna.
Arī man nekas netiek dots par velti. Man noteikti ir mazāk naudas, nekā cilvēki domā, toties ir daudz vairāk iespēju un atbalsta, un tas ir pat noderīgāks nekā nauda,» tā Alberts.

































































































































































