Rīga +18°C 
«Nesaprotu cilvēkus, kas vaimanā par vecumu,» intervijā žurnālam IEVAS STĀSTI sacīja režisors Jānis Streičs. Viņš šo pasauli pameta neilgi pirms savas 90. jubilejas, nezaudējot interesi par šo dzīvo un pasauli. «Atceros, reiz pie trolejbusa pieturas satiku Kārli Sebri ar rozēm rokās – viņš tur stāvēja un drūmu skatu raudzījās debesīs. Jautāju: «Kas ir, Kārli, ko tik bēdīgs?! Viņš, rādot rozes,
gari un sāpīgi izdvesa: «Re, teātrī pasniedza – jau astoņdesmitajā gadā iekāpu!»
Saku: «Bet tas taču ir brīnišķīgi! Vai tad tu, Kārli, gribēji aiziet kā Ojārs Vācietis piecdesmit gados? Kā kinooperators Māris Rudzītis – četrdesmit gadu vecumā?» Burvīgais aktieris pamazām atplauka un sāka smaidīt: «Nujā… Ja tā padomā…»,» atminējās Streičs.
«Nudien nesaprotu tos, kuri par saviem dzīves gadiem spļauj Dievam ģīmī! Cita lieta – ja ir veselības problēmas. Bet arī tad – daudzi ir pārsteigti, kad, zvanot man un stāstot, ka ir slimnīcā, dzird manu atbildi: «Vai, cik labi!» Zvanītājs jūtas aizvainots: «Kas tur labs!?» Saku: «Bet tas taču ir labi, ka tu ārstēsies – tev ir cerība un ticība, ka kļūsi vesels, tāpēc turies!»,» atzinās režisors.
«Man daudz deva draudzība ar Ēvaldu Valteru, sadraudzējāmies filmas Mans draugs – nenopietns cilvēks uzņemšanā. Vēlāk, kad jau biju uzrakstījis režisora scenāriju filmai Limuzīns Jāņu nakts krāsā, uzzināju, ka gan Lilita Bērziņa, gan Ēvalds Valters abi esot dikti slimi. Satraucos – ja nu kas notiek? Tā būtu katastrofa. Tūdaļ zvanīju Ēvaldam, jautāju par veselību, bet šis man atbild: «Kas par muļķībām! Esmu vesels kā rutks. Dziedu un dancoju!» Saku: «Paldies Dievam! Un Lilita?» Viņš atsaka: «Dzied un danco kā jaunībā…» Vēlāk viņa sieva Veriņa (Vera Gribača-Valtere – aut.), man teica: «Jāni, ja gribi palikt ar mums draugos, ne pušplēsta vārda Ēvaldam par slimībām!»,» stāstīja Jānis Streičs.
