Rīga +21°C 
Dati iegūti no veiktajiem maksājumiem CSDD pēdējo astoņpadsmit gadu laikā, un šis ir viens no plašākajiem kiberuzbrukumiem Latvijas vēsturē. «Problēma nav tā, ka kaut kas tagad kļuvis bīstamāk, problēma ir, ka tagad uz krāpnieku upuriem tiks mērķēts ar daudz precīzākiem datiem – vārdu, uzvārdu, personas kodu,» uzsver Elviss Strazdiņš.
«Kiberuzbrukumi var būt dažādi,» viņš norāda. «Visa pamatā ir sociālā inženierija, kad tiek panākts, lai cilvēks izdara kaut ko, kas nav viņa interesēs. Viens no labākajiem veidiem, kā to panākt, ir – iegūstot uzticību. Un to var iegūt, ja krāpniekam ir zināmi upura dati, jo cilvēks pieņem, ka šos datus varētu zināt tikai noteiktas iestādes. Savukārt, kad iegūta uzticība, var izkrāpt naudu, bet to var izdarīt ar dažādiem pikšķerēšanas veidiem, upurim nosūtot īsziņas, zvanot vai izmantojot Google meklētāju.»
Kas varētu notikt ar noplūdinātajiem datiem?
«Diezgan droši varu prognozēt, ka tie tiks pārdoti melnajā tirgū,» uzskata Elviss Strazdiņš. «Ja kāds saka – nav zināmi hakeru motīvi, tad man ir pretjautājums: kā – nav zināmi? Tiešām domājat, ka cilvēks vienkārši tāpat veltītu divas, trīs dienas, lai eksfiltrētu gigabaitus ar datiem uz saviem serveriem, riskējot ar kriminālatbildību? Ja to būtu veicis hakeris, kas grib paspodrināt spalvas, parādot, kādi trūkumi ir CSDD sistēmā, viņš sistēmu uzlauztu, atrastu ievainojamību, kaut kur padižotos, ka to uzlauzis, un viss. Eksfiltrēt 1,2 miljonus datu vienību nav vienkārši sportiņš, tas ir atlīdzības vadīts uzbrukums.» Kiberdrošības eksperta minējums ir, ka uzbrucējs par šiem datiem melnajā tirgū varētu saņemt no pusmiljona līdz miljonam eiro.
Populārākie krāpšanas veidi
Īsziņas
Kā tas notiek praktiski? «Piemēram, cilvēks saņem īsziņu, ka automašīna ar viņa reģistrācijas numuru pārkāpusi ātrumu. Tālāk īsziņā ir saite, kas it kā jānospiež, lai veiktu kādas darbības. Protams, tā nav īstā CSDD saite, bet, uzspiežot uz tās un apmeklējot lapu, uz kuru ved saite, no personas bankas kartes tiek nozagta nauda. Turklāt krāpniekiem ir iespēja mainīt sūtītāja informāciju, piemēram, īsziņa tiek saņemta, un redzams, ka sūtītājs ir CSDD, lai gan tā, protams, nav. Turklāt, ja iepriekš no CSDD saņemtas informatīvas īsziņas, arī krāpnieku sūtītā ziņa parādīsies vienā sarakstē ar visām pārējām īsziņām, kas dod šķietamu papildu uzticību, ka sūtītājs ir CSDD.»
Kā atpazīt, ka tā ir krāpnieku sūtīta ziņa? Rūpīgi aplūkojot saites domēnu. «Uzmanība jāpievērš katram burtam – vai tiešām tā ir csdd.lv/. Ja aiz csdd.lv parādās kāds cits simbols, piemēram, punkts vai @ (piemēram, csdd.lv@, aiz kā seko krāpnieku domēna lietotājvārds, tad tā nav CSDD sūtīta ziņa. Esmu redzējis arī ziņas, kas sākas ar krāpniekudomēns.lv/csdd.lv, un, ja cilvēks lasa domēna vārdu no beigām, viņš pirmo ierauga csdd un tālāk nelasa, bet izrādās – sūtītājs nav CSDD.»
Google meklētājs
«Otrs variants, kā tikt apkrāptiem, pat ja nekad neatverat atsūtītās saites, – Google meklētājā ierakstot CSDD. Krāpnieki var izveidot Google kampaņu, kur tiek reklamēta CSDD, un šī viltus saite izsktās ļoti līdzīga īstajai CSDD saitei, tās gandrīz nevar atšķirt, bet tai klāt būs teksts Sponsorēta reklāma. Izmantojot Google meklētāju, jābūt uzmanīgiem – izlaižot visas sponsorētās reklāmas un atverot tikai īstās saites, kas seko pēc sponsorētajām reklāmām,» norāda Elviss Strazdiņš.
E-pastu krāpniecība
E-pastu krāpniecībā saites tiek nomaskētas, un to vietā būs aktivizācijas poga, piemēram, Atvērt šeit, Apmaksā šeit vai līdzīgi, bet, paturot datora peli ilgāk uz šīs pogas, parādās nosaukums saitei, kas tiks atvērta. «Tādēļ ir noderīgi paturēt datora peli un paskatīties, vai saite, ko atvērsiet, būs csdd.lv vai saites vietā var būt bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu. Nekādā gadījumā nedrīkst neko pārskaitīt! Jāpievērš uzmanība arī sūtītāja e-pasta adresei, e-pastam jābūt sūtītam no csdd.lv,» skaidro eksperts.
Zvanu krāpniecība
Šis ir veids, kur krāpnieki var izvērsties vēl vairāk, jo viegli pārliecināt cilvēku, ka zvanītājs pārstāv policiju, CSDD. «Zvanītājs zina auto reģistrācijas numuru, jūsu personas kodu, kas vien jau raisa uzticību. Ir gadījumi, kad cilvēki apkrāpti, jo krāpnieks nosaucis visus personas datus, telefona modeli. Kā to var zināt? Krāpnieks zina personas kodu, ar ko autentificējas Smart-ID, un upuris saņem paziņojumu no Smart-ID lietotnē. Pēc tam krāpnieks saka: «Paldies, ka autentificējāties, tagad varam izstāstīt jums visu problēmu: jums uzlauzts Swedbank konts, nevarējām to teikt, pirms nebijāt veicis autentifikāciju. Patiesībā, krāpnieki tikko Smart-ID vietnē ieraudzījuši, ka upuris izmanto Swedbank pakalpojumu. Tādēļ nekad nevajag autentificēt Smart-ID darbības, ko pats neesat iniciējis! Noteikti iesaku izmantot divpakāpju autentifikāciju un dažādus PIN kodus telefonam un Smart-ID, lai netīšām, domājot, ka atbloķējat telefonu, neapstiprinātu Smart-ID autentifikācijas pieprasījumu.»
Viena karte, divi konti – drošībai
Ja bankas kontam, kam piesaistīta maksājumu karte, vēl nav izveidots blakus konts, tas noteikti jādara! Šajā kontā jāglabā līdzekļi, kas nav pieejami, veicot maksājumus ar karti, un, pat ja krāpnieks piekļūs jūsu kartes kontam, viņam nebūs pieejami līdzekļi, kas atrodas blakus kontā.
Deklarētā dzīvesvieta – iespējamie draudi
Ar ko var draudēt tas, ka krāpniekiem zināmas iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas adrese? «Tas ir milzīgs apdraudējums valsts drošībai,» uzsver kiberdrošības eksperts. «Šajā sarakstā ir arī politiķu, amatpersonu, ietekmīgu cilvēku deklarētā adrese, un tās ir pirmais mērķis, kur varētu lidot ienaidnieka droni. Protams, ceru, ka nekad nekas tāds nenotiks.»
